Audzēji smadzenēs - skarba situācija
2015. gads Latvijā ir Onkoloģiskās modrības gads. Veselības
ministrija to izsludinājusi, kā prioritāti izvirzot agrīnu onkoloģisko
slimību diagnostisku, savlaicīgu un efektīvu pacientu ārstēšanu un
aprūpi. Ir daudz rakstīts, pētīts un diskutēts par dažādajām onkoloģisko
slimību formām, bet ko zinām par galvas smadzeņu audzēju? Tā nav
izplatītākā onkoloģiskā saslimšana, taču viena no bīstamākajām gan, jo
skar svarīgu orgānu – galvas smadzenes, kuras nodrošina visa ķermeņa
sekmīgu darbību.
Vai to var diagnosticēt un laicīgi? Vai to var
izārstēt? Kāda ir statistika? Vai audzējs biežāk veidojas smadzenēs, vai
tās ir metastāzes no cita audzēja? Ko šādos gadījumos vispār darīt? Par
šiem un cietiem jautājumiem komentē pieredzējuši un Latvijā atzīti
speciālisti – Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore, Rīgas
Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Onkoloģijas un rezidentūras
galvenā speciāliste un Veselības ministrijas galvenā speciāliste
onkoloģijā, profesore Dace Baltiņa, docente Rīgas Stradiņa universitātē,
neiroonkoloģe – ķīmijterapeite Daina Apškalne, un Paula Stradiņa
Klīniskās universitātes slimnīcas Neiroķirurģijas klīnikas vadītājs
Egils Valeinis.
Audzējus galvā raksturo dažādi simptomi
Audzējs
galvā sabiedrībā joprojām tiek uztverts kā neārstējama slimība, taču
pēdējā desmitgadē medicīnas attīstība virzījusies straujiem soļiem uz
priekšu, līdz ar to arī iespējas ar tiem veiksmīgi tikt galā.
Galvas
smadzeņu un centrālās nervu sistēmas audzēji ir audu jaunveidojumi,
kuri var atrasties galvas vai muguras smadzenēs. Nosacīti visus šos
audzējus var iedalīt divās lielās grupās – labdabīgos un ļaundabīgos,
savukārt ļaundabīgos attiecīgi primāros jeb tādos, kad audzējs sākotnēji
attīstās smadzenēs un sekundāros jeb metastātiskos, kad smadzenēs
attīstās citu ļaundabīgu audzēju metastāzes. Atkarībā no audzēju lieluma
un atrašanās vietas, tie var izraisīt vispārējus un vietējus simptomus.
Vispārēji simptomi ir galvassāpes, slikta dūša, vemšana (bieži no
rītiem), reibonis, pārmaiņas psihē (izmainās raksturs, psihiskie procesi
kļūst lēnāki un pat vērojamas personības pārmaiņas), epileptiskie
krampji, redzes traucējumi u.c. Savukārt vietējie (lokālie) simptomi ir
atkarīgi no tā, kurus smadzeņu centrus audzējs ietekmē. Tie var būt
locekļu vājums, jušanas traucējumi kādā ķermeņa pusē, runas un arīdzan
redzes traucējumi.
Galvas smadzeņu audzēju vispārējo un lokālo
simptomu attīstība ir atkarīga no audzēja atrašanās vietas, tā lieluma
un vai tas ietekmē smadzeņu šķidruma plūsmu. Smadzeņu šķidruma plūsmas
nosprostošana parasti izpaužas ar vispārīgiem simptomiem. Te jāņem vērā,
ka zināmu laiku nekādu sūdzību var nebūt un tikai, audzējam sasniedzot
kritisko masu, simptomi strauji progresē. Savukārt, ja šķidruma plūsma
netiek ietekmēta, tad dominē lokālās pazīmes. Katrā ziņa, ja kāds no
minētiem simptomiem parādās bez iemesla un nepāriet, meklējiet ārsta
palīdzību. Līdzīgas sūdzības var būt arī citu slimību gadījumos, un
cilvēki bieži vien nepievērš tiem pienācīgu uzmanību – cenšas atpūsties,
vairāk gulēt, lietot bezrecepšu medikamentus. Taču sūdzības nepāriet
vai arī turpina pastiprināties. Atcerieties, ka galvā vietas ir ļoti
maz, un jebkurš jaunveidojums iespaido smadzenes, smadzeņu apvalkus,
šķidruma plūsmu.
Smadzeņu audzēju atklāšanu un izplatību
mūsdienās ir iespējams gan kvalitatīvi diagnosticēt, gan arī ar
atbilstošām metodēm efektīvi ārstēt un dažkārt arī apturēt. Ļoti daudz
nozīmē laicīga un precīza diagnostika, kā arī vienlīdz svarīgi ir, vai
audzējs ir ļaundabīgs vai labdabīgs. Labdabīgiem audzējiem nav tipiska
tālāka strauja izplatīšanās, taču jāņem vērā, ka vietas galvaskausā ir
tik, cik ir un jebkurš tilpuma process radīs nopietnus simptomus.
Docente Daina Apškalne vērš uzmanību uz jēdzienu atšķirībām, runājot par
smadzeņu vēzi un smadzeņu audzēju: „Visus audzējus pēc ļaundabīguma
iedala četrās pakāpēs, kur ar pirmo pakāpi apzīmē pilnīgi labdabīgus
audzējus, bet ar ceturto apzīmē vēzi. Runājot par primāro smadzeņu vēzi,
ar šo terminu pasaulē raksturo tikai 4. ļaundabīguma pakāpei
atbilstošus smadzeņu audzējus. Pārējie ir audzēji. Savukārt visus
smadzeņu audzējus iedala primārajos un metastātiskajos, no kuriem
metastātiskie audzēji visbiežāk būs citur lokalizēta vēža metastāzes.”
Paula
Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Neiroķirurģijas klīnikas
vadītājs Egils Valeinis stāsta, ka pēdējā laikā nācies sastapties ar to,
ka viņa redzeslokā bieži nonāk pacienti ar dažādu lokalizāciju audzēju
metastāzēm smadzenēs jeb sekundāriem smadzeņu audzējiem: „Pēdējā laikā
primāro galvas un muguras smadzeņu audzēju skaits ir praktiski
nemainīgs, bet tendence ir proporcionāli vairāk diagnosticēt audzējus,
kas ir tieši metastāzes. Pacientu skaits ar metastāzēm galvas smadzenēs
mums pieaug – tas ir fakts. Gandrīz katru dienu mēs sastopamies ar kādu
jaunu pacientu, kuram ir metastāzes galvas smadzenēs. Visbiežāk tās ir
krūts vēža metastāzes sievietēm un plaušu vēža – vīriešiem. Ir arī nieru
vēža, ādas vēža – melanomas, gremošanas trakta u.c. audzēju metastāzes,
taču tās ir retākas. Izpausmes būs visai līdzīgas kā galvas smadzeņu
vēzim.”
Smadzeņu audzējs bieži tiek jaukts ar insultu un citām
smadzeņu asinsrites saslimšanām, jo simptomi abos gadījumos var būt
līdzīgi. Ārsts Egils Valeinis, daloties pieredzē, min vairākus
gadījumus, kad pie viņa ir nokļuvuši pacienti ar sākotnēji noteiktu
nepareizu diagnozi. Piemēram, pacientei, kurai ir bijuši neiroloģiski
simptomi, ģimenes ārsts noteicis insulta diagnozi, kas patiesībā
izrādījusies liela meningioma – viens no labdabīga smadzeņu audzēja
veidiem. „Ģimenes ārstam nav, ko pārmest, jo visbiežāk tā arī ir, ka
gados vecākiem pacientiem tiek konstatēti smadzeņu asinsrites
traucējumi, insulti, kuru rezultātā rodas neiroloģiskie traucējumi. Taču
visai bieži ir gadījumi, kad nevar saprast, jo daudz kas atkarīgs arī
no tā, kur audzējs ir lokalizēts. Ja tas atrodas pieres daivā, pacientam
nerodas kustību traucējumi, bet var rasties domāšanas un atmiņas
traucējumi. Pacients kļūst jocīgs un dīvains,” tā Valeinis, minot arī
piemēru par pacientu, kurš savas neadekvātās uzvedības dēļ sākotnēji ir
nonācis psihiatriskajā slimnīcā – tur izmeklēšanas gaitā ir atklāts
audzējs galvā.
Situācija Latvijā. Statistika ir skarba
Latvijā
pēdējo astoņu gadu laikā ar smadzeņu audzējiem no jauna saslimst vidēji
215 cilvēki gadā, turklāt pārstāvot visas vecuma grupas, jaunus
cilvēkus ieskaitot. 2014. gada beigās uzskaitē kopumā atradās 822
pacienti (Slimību profilakses un kontroles centra dati). Aptuveni tikpat
bieži Latvijā tiek diagnosticēti labdabīgi galvas smadzeņu audzēji.
Agrīni un vēlīni atklāto gadījumu skaits ir līdzsvarā, taču laicīgi
veikta diagnostika sniegtu labākus rezultātus ārstēšanā.
Arī
profesore Dace Baltiņa atzīst, ka Latvijas lielākā problēma ir augstais
ielaisto gadījumu īpatsvars, to saistot gan ar cilvēku nezināšanu, gan
arī ar trūkumiem primārajā medicīnas aprūpē: „Smadzeņu audzēju gadījumā
ļoti svarīgi ir nenobīties un neatrunāties no ārsta apmeklējuma. Ja
onkoloģijā mēs bieži piesaucam 3 nedēļas, ko var nogaidīt un vērot, vai
sūdzības nepāriet, tad smadzeņu vēža gadījumā nogaidīšana var kļūt
liktenīga. Tādēļ, ja sūdzības dažu dienu laikā nemazinās vai kļūst
sliktāk, drošāk ir saukt „ātros”, nevis mēģināt rakstīties rindā pie
ģimenes ārsta un tālāk uz izmeklējumiem.”
Kuriem simptomiem
pievērst īpašu uzmanību? Profesore Dace Baltiņa uzskaita, tos simptomus,
kuri visdrīzāk liecina par audzēja klātbūtni un kuru gadījumos ir
steidzami jārīkojas:
„Pirmkārt tie ir tā saucamie intrakraniālā
jeb galvas iekšējā spiediena paaugstināšanās simptomi, ko rada audzēja
masa un ap to izveidojusies tūskainība vai saasiņojumi – galvassāpes,
vemšana (arī bez nelabas dūšas), acu zīlītes paplašināšanās veidojuma
pusē. Līdzīgus simptomus var radīt arī mazāka izmēra audzējs, ja tas
kaut kādā mērā traucē normālo smadzeņu šķidruma apriti. Palielināts
intrakraniālais spiediens var radīt smadzeņu pusložu novirzi no
centrālās ass un pat dzīvībai svarīgu centru nospiešanu. Ļoti maziem
bērniem var vērot avotiņu izspiešanos, taču pieaugušajiem tā nemēdz būt.
Nākamā
sūdzību grupa, kuras pamatā ir konkrētu smadzeņu daļu funkciju
traucējums, ir smadzeņu audu kompresija vai cauraugšana (infiltrācija)
ar audzēja audiem. Pie šīm sūdzībām der pieminēt uzvedības traucējumus,
apmulsumu, atmiņas un spriestspēju traucējumus, dezorientāciju telpā,
laikā un savā personā, emocionālus traucējumus, vienas ķermeņa puses
pamirumu, pārmainītas sāpju sajūtas, nespēju skaidri izrunāt vārdus,
dzirdes traucējumus, sejas parēzi (sašķobīšanos), redzes dubultošanos,
reiboni.
Smagākos gadījumos vai joprojām negriežoties pēc
palīdzības var attīstīties ķermeņa vienas puses paralīze un dažādi
neiroloģiski traucējumi.
Protams, šie simptomi var attīstīties
arī citu iemeslu dēļ, piemēram, traumas, tādēļ vēl jo svarīgāka ir
tūlītēja griešanās pie ārsta ar piebildi, ka iemesls nav zināms.
Visbeidzot
sūdzību iemesls var būt smadzeņu vielas un apvalku kairinājums – gan
mehānisks, gan ķīmisks, kas var radīt patoloģisku nogurumu, nespēku,
trīci, arī epilepsijas krampju lēkmēm līdzīgas izpausmes.”
Audzēja diagnosticēšanas iespējas
Galvas
un muguras smadzeņu izmeklēšanā pastāv divas metodes. Viena no tām ir
datortomogrāfija – rentgenizmeklēšanas metode, ar kuras palīdzību tiek
iegūti cilvēka ķermeņa un orgānu šķērsgriezuma attēli plānā slānī.
Attēlus analizējot, var iegūt dažādus mērījumus, kā arī tos rekonstruēt
vairākās dimensijās, kas palīdz izvērtēt orgānu, asinsvadu un citu
struktūru anatomiskās īpašības, savstarpējās attiecības un patoloģisko
procesu izplatību. Datortomogrāfija ir pieejamāka un sākotnēji parādīs
audzēja esamību.
Ja šī procedūra atklāj kādas veselam organismam
neraksturīgas izmaiņas, tad precīzākai diagnostikai tiek veikta
magnētiskā rezonanse – mūsdienīga, nekaitīga un ļoti informatīva
diagnostiskā metode. Cilvēka ķermeņa un orgānu šķērsgriezuma attēli tiek
iegūti ar spēcīga magnētiskā lauka radioviļņu palīdzību. Šī metode ir
ļoti precīza un sniedz plašāku informāciju nekā datortomogrāfija. „Ja
magnētisko rezonansi veic augsti kvalificēti speciālisti, tad pēc tās
50-70% gadījumos ir iegūstami ļoti precīzi rezultāti. Ja neskaita
ķirurģisku iejaukšanos, tad magnētiskā rezonanse pagaidām ir vislabākā
diagnostikas metode,” komentē docente D. Apškalne.
Taču ir ļoti
svarīgi, lai neviens datortomogrāfijā pierādīts pacients ar smadzeņu
audzēju uz plānveida magnētisko rezonansi negaidītu vairākus mēnešus.
Šādam pacientam magnētiskā rezonanse būtu jāveic nekavējoties. Šobrīd
gan rindas uz valsts apmaksāto magnētisko rezonansi ir pat pusgada
garumā, tostarp arī pacientiem ar tomogrāfijā pierādītu smadzeņu
audzēju.
Gadījumos, kad radioloģiskajā izmeklējumā nav radusies
pārliecība par galvas smadzeņu patoloģijas veidu, tā identificēšanai
tiek veikta stereotaktiska smadzeņu biopsija, kuras laikā iegūst audus
histoloģiskai izmeklēšanai. Docente D. Apškalne gan piebilst, ka ar
biopsiju ir jābūt uzmanīgiem: „Ja radiologs konstatē diferenciālu
diagnozi un audzējs ir lokalizēts funkcionāli svarīgā zonā, kur to nav
iespējams izoperēt, tad veikt biopsiju ir nozīme. Kā arī, ja audzējs ir
neliels un lokalizēts funkcionāli svarīgā zonā, kur tā evakuācija var
radīt lielu defektu. Šādās zonās bieži vien pat veikt pašu biopsiju ir
ļoti sarežģīti - tādos gadījumos pat labāk veikt vairākas speciāli
tēmētas magnētiskās rezonanses, kuras kombinē ar citām jaunākajām
izmeklēšanas metodēm.”
Situācija neiroķirurģijā un
neiroonkoloģijā Latvijā ir ievērojami labāka, jo rindas uz
neiroonkoloģiskajām operācijām nepastāv un tās ir pilnībā valsts
apmaksātas – pacients ar diagnosticētu smadzeņu audzēju var tikt operēts
pāris dienu laikā. Ņemot vērā, ka smadzeņu audzēju ārstēšanā ļoti
svarīgi to ir maksimāli precīzi izoperēt, Latvijā ir pieejamas augsta
līmeņa tehnoloģijas – mikroskopi, neironavigācijas iekārtas, ultraskaņas
sūkņi un citas iekārtas, kas palīdz veiksmīgi izoperēt pat vismazākos
audzējus. Ir pieejamas arī ierīces, kuras operācijas laikā monitorē
pacienta kustību impulsu pārvadi nervu sistēmā, tādā veidā mazinot
iespēju iegūt neiroloģisku bojājumu operācijas laikā. Kopumā situācija
neiroķirurģijā un smadzeņu audzēju diagnostikā Latvijā ir pietiekami
augstā līmenī, taču negatīvi ir tas, ka liela daļa pacientu vēršas pie
speciālistiem novēloti un bieži vien ar nepareizi diagnosticētām
slimībām.
Smadzeņu audzējs visbiežāk tiek atklāts vēlīni
Latvijā
bieži nākas sastapties ar situācijām, kad smadzenēs tiek atklātas
metastāzes no vēl neatklāta audzēja kādā citā orgānā. Šādus gadījumus
raksturo arī Egils Valeinis: „Diezgan bieži ir tā, ka pacientu atved ar
neiroloģisku simptomātiku. Mēs veicam izmeklēšanu un atrodam metastāzes
galvas smadzenēs, sākam meklēt, kur ir audzējs. Domāju, pat 50% ir tieši
šādi gadījumi, kad caur metastāzēm galvas smadzenēs mēs sākam primāro
diagnostiku. Tas ir šausmīgi! Primārā procesa diagnostika tomēr klibo.
Protams, ir atsevišķi gadījumi, kad metastāzes rodas tad, kad primārais
process ir ļoti mazs, piemēram, sieviete ar ļoti nelielu krūts vēzi.”
Augsto
vēlīni atklāto smadzeņu audzēju īpatsvaru E. Valeinis saista gan ar
speciālistu pieejamības trūkumu reģionos un grūtībām nokļūt pie tiem
reģionu centros vai Rīgā, gan ar novēlotu pacientu vēršanos pie
speciālistiem, pat ja tie ir pieejami. Ģimenes ārstam ir jābūt kā
menedžerim, protot atrast pacienta problēmu un novirzīt pie pareizā
speciālista, nevis maldīgi ārstēt neesošas slimības. „Varbūt pat labāk
ir veikt kādu lieku izmeklējumu, nevis palaist garām un sākt ārstēt
iedomātu slimību, neveicot diagnostiku un nezinot, kas patiesībā ir
jāārstē. Ārstēt nediagnosticētus smadzeņu darbības traucējumus ar
smadzeņu asinsriti uzlabojošiem preparātiem patiesībā nozīmē barot
smadzeņu audzēju,” tā Valeinis.
Arī docente D. Apškalne min, ka
pēdējā laikā arvien biežāk nākas saskarties ar liela izmēra audzējiem
smadzenēs, šādu situāciju raksturojot ar to, ka cilvēks pats nedodas
izmeklēties – vai nu aiz naudas trūkuma, vai aiz slinkuma, – kamēr var
paciest, vai arī dodas, taču netiek pienācīgi izmeklēts. Docente
atgādina, ka arī vispārīgi simptomi bieži vien liecina par audzēja
klātesamību. Taču ar naudas trūkumu nevajadzētu aizbildināties, jo
datortomogrāfijas un magnētiskās rezonanses iekārtas nu jau ir pieejamas
daudzviet Latvijā, līdz ar to nav jātērē papildu līdzekļi, lai nokļūtu
pie speciālistiem Rīgā.
Profesore Dace Baltiņa cīņā ar
ļaundabīgiem audzējiem izdala divas būtiskas lietas – profilaksi un
agrīnu atklāšanu: „Smadzeņu audzēju gadījumā profilakses nav, jo mēs
joprojām nezinām, kas tieši ierosina pārmaiņas šūnu līmenī, kam seko
audzēja attīstība. Novērots, ka viens no riska faktoriem ir smadzeņu
apstarošana kaut kad iepriekš, piemēram, citas ļaundabīgas slimības
sakarā. Tāpat šos audzējus biežāk novēro cilvēkiem ar pārmantotu
noslieci uz ļaundabīgiem audzējiem (Lī Fromēnī un Turko sindroms). Arī
zemas ļaundabības audzēji iepriekš var būt iemesls tālākai pārtapšanai
īsti ļaundabīgā veidojumā. Tāpat šodien ir zināmas konkrētas mutācijas
noteiktos gēnos, ko biežāk atrod pacientiem ar smadzeņu audzējiem, taču
reālu profilakses piedāvājumu nav.”
Kaut arī nemitīgi tiek runāts
par sabiedrības izglītošanu veselības jomā kopumā, katram cilvēkam
individuāli ir jāseko līdzi savai veselībai – ja parādījušās līdz šim
nemanītas veselības stāvokļa izmaiņas, jākonsultējas ar ģimenes ārstu,
ja nepieciešams, arī ar speciālistu, jāveic izmeklējumi. Tas palīdzēs
agrīni diagnosticēt saslimšanas un veiksmīgāk ar tām cīnīties.
Apzinoties savas veselības nozīmīgumu, pacientiem ir jāatceras, ka
viņiem ir tiesības pieprasīt no ģimenes ārsta nosūtījumu nepieciešamajai
izmeklēšanai un analīzēm.
Kategorijas
- Laikraksta sludinājumi
- Pērk
- Pārdod
- Dažādi
- Pakalpojumi
- Maina
- Izīrē
- Vēlas īrēt
- Dāvinu
- Darbs - meklēju
- Darbs - piedāvāju
- Pazudis / Atrasts
- Līdzjutība
- Sludinājumi
- Transports
- Nekustamais īpašums
- Darbs un izglītība
- Izklaide
- Mājdzīvnieki
- Dažādi
- Mājsaimniecība
- Lauksaimniecība
- Labsajūta un veselība
- Celtniecība
- Elektronika
- Pērk
- Pārdod
- Forums
- Mana dzīvesvieta
- Cilvēki
- Izklaides iespējas
- Sanāca kā vienmēr...
- Ir ko teikt?
- Izklaide un kultūra
- Transports un satiksme
- Pilsēta
- Darba devēji
- Citos portālos
- Diena.lv
- Db.lv
- Citas ziņas
- Tirgus
- Atbildam lasītājiem
- Sarunas par dzīvi
- Latvija pēc 90
- 8778
- Konkursi
- Mīlestības stāstu konkurss
- Blogi
- Afiša
- Koncerti
- Teātra izrādes
- Izstādes
- Sports
- Balles un diskotēkas
- Bērniem
- Filmas
- Citi pasākumi
- Dievkalpojumi
- Jauniešiem
- Senioriem
- Svētki
- Piemiņas pasākumi
- Izlaidumi
- Laikraksta arhīvs
- Foto un video
- Reklāmraksti
- Lietotāju raksti
- Cope un medības
- Dzive laukos
- Veselība
- Sports
- Politika
- Vēlēšanu ziņas
- 10. Saeimas vēlēšanas
- 11. Saeimas vēlēšanas
- Kultūra
- Konkursi
- Vietējās ziņas
- Skolu ziņas
- Pasaules ziņas
- Latvijas ziņas
- Policijas ziņas
- Skola Kanaviņu kalnā
- Senioriem
- Vēlēšanas 2017
- Palīdzēsim ķepaiņiem!
- Statiskas lapas
- Projektu raksti
- Saimnieko gudri
- Rūpēsimies par vidi
- Mediju kritika
- Teritoriālās reformas krustcelēs
- Izklaide
- 13. Saeimas vēlēšanas
- Slēpņošanās spēle "Discover the city"
- Koronavīruss
- "Unikālas kultūras tradīcijas Alūksnes un Apes novadu pierobežā"