Kolekcionāre un rokdarbniece

2015. gada 18. septembris 00:00

2246

Mālupiete Ilga Semjonova ir krājēja – viņas mājās Mālupes pagastā cita pie citas rindojas puzles, delfīni, pulksteņi, pūces, šķiltavas un citi priekšmeti, kas sakrāti desmit gadu laikā. Viņa kolekcionē visu, kas pašai iepatīkas.
Pie I.Semjonovas devāmies, zinot, ka viņa kolekcionē puzles un priekšmetus ar delfīnu attēliem, to figūras. Satiekoties ar mālupieti, atklājās, ka kolekcijā ir ne tas vien...

Puzles saliek un glabā
Kolekcionēt dažādus priekšmetus I.Semjonova sāka 2000.gadā, kad aizbrauca dzīvot un strādāt uz Rīgu. “Sākumā strādāju kafejnīcā “Zelta pīle” blakus Vidzemes tirgum, kur bieži iegriezos – tam blakus bija veikals “Lācītis”, kurā varēja nopirkt lielas, skaistas puzles. Tā sākās mana aizraušanās ar puzlēm. Joprojām tās glabāju saliktā veidā. Ir puzles ar 1500 gabaliem, ir mazāk. Pirmā puzle, ko saliku, bija ar kaķu attēliem. Saliktas man ir 32 lielās puzles. Lai saliktu lielo puzli, vajag divus trīs vakarus, ja attēls sarežģītāks – nedēļu, nedaudz vairāk. Man vislabāk patīk likt dažādus dabasskatus,” stāsta mālupiete.
I.Semjonovai ir sava sistēma, kā puzles likt – gabaliņus viņa sašķiro pa krāsām atsevišķās kastītēs un tad liek attēlu. “Jā, lielās puzles ir kā gleznas – kad Mālupes bibliotēkā bija pužļu izstāde, cilvēki no manis nopirka septiņas puzles, jo ļoti iepatikās. Kad vēl vīrs bija dzīvs, gribēja puzles ierāmēt, bet nepaspēja... Tad tās patiesi būtu kā īstas gleznas! Dēls man ir tālbraucējs, mazdēls – prom Anglijā, viņiem nav laika to izdarīt,” viņa saka.

Delfīni un šķiltavas
Pēc Centrāltirgus apmeklējuma I.Semjonova sāka kolekcionēt arī delfīnu figūras un citus priekšmetus ar delfīniem. “Ir delfīnu figūras, delfīnu svečturi un atslēgu piekariņi, dvieļi ar delfīniem. Delfīni – jo viņi ir mīļi dzīvnieki, izglābj cilvēkus, palīdz jūrniekiem,” saka I.Semjonova. Kolekcionētas tiek arī šķiltavas – šobrīd sakrātas 144. Tās iegūtas, strādājot jau minētajā Rīgas kafejnīcā, kā arī no dēla. “Bija cilvēki, kas kafejnīcā šķiltavas atstāja uz galda vai kur citur – paņēmu. Kad strādāju Nacionālajā bibliotēkā, bija puiši, kuri zināja par manu aizraušanos ar šķiltavu kolekcionēšanu un piegādāja man atsevišķus eksemplārus.” Atsevišķa kolekcija veltīta pulksteņiem – rokas, sienas un modinātājiem. “Kaimiņš met ārā savu pulksteni, sakot, ka vecs. Es uzreiz - lai atdod man! Kolekcionēju pūču figūras – svečturus, zivju figūras. Ir vairāki gliemežvāki. Ir vairākas interesantas glāzes un pudeles,” stāsta mālupiete.
Kolekcijā atrodama arī garīgā literatūra, ikonas. “Kad strādāju “Zelta pīlē”, no Anglijas uz Rīgu brauca tēvs Rufuss Pereira, kurš veica dziedināšanas un atbrīvošanas kalpošanu. Tolaik man bija nopietnas veselības problēmas – viņš man ļoti palīdzēja, regulāri apmeklēju baznīcu. Esmu saglabājusi arī savas mammas Bībeli no 1920.gada, kas rakstīta vēl vecajā drukā. Tajā mamma rakstīja arī informāciju par visiem radiniekiem, kad dzimuši un kad miruši. Ir Jaunā Derība, Bērnu Bībele – to ir izlasījuši arī mani mazbērni.”

Adītas cepures – kā hūtes
I.Semjonovas kolekcijā ir arī dažādi rokdarbi. Starp tiem ir arī šūtas jakas – kādreiz, kad viņa strādāja “Lauktehnikā” Alūksnē, bija pieejami adīti atgriezumi. Ilga ar savām prasmīgajām rokām no tiem šuva jakas ar oderēm. Ir arī pašas adītas jakas, daudz tamborējumu, austi grīdceliņi. “Arī rokdarbus darināt sāku pa vakariem, dzīvojot Rīgā. Lielveikalā “Bērnu pasaule” varēja iegādāties dažādas dzijas, netālu bija arī labs dziju veikaliņš. Adīju segas, jakas – lielas un mazas - un citu. Daudz ir adītu cepuru – cepures formu veido hūte, kas apadīta, līdz ar to cepurei ir stingra forma. Kad dēlam bija kāzas, pūrā man bija 50 pāri adītu cimdu – visus tos izdalīju kāziniekiem,” viņa atceras.
I.Semjonovas kolekcijas tik intensīvi vairs netiek papildinātas kopš 2010.gada, kad viņa atbrauca dzīvot uz Mālupi. “Ir arī veselības problēmas, kuru dēļ jāatsakās no daudziem saviem vaļaspriekiem. Paliks viss mazbērniem – īpaši mazmeitai patīk mana aizraušanās.”

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Kolekcionāre un rokdarbniece

Kategorijas