Ar sirdi Gaujienā un muižas parkos

2015. gada 18. septembris 00:00

2829

Valmieriete Arta Biļinska šogad absolvējusi Latvijas Lauksaimniecības universitātes Lauku inženieru fakultāti, kur apguva ainavu arhitektūru un plānošanu. Tā kā viņas vecmamma nāk no Gaujienas, gluži vai likumsakarīgi, ka savu diplomdarbu Arta veidoja tieši par Gaujienu, tādā veidā sniedzot Gaujienai daļiņu no savām amata prasmēm un arī sirds. Saistībā ar savu tagadējo darbu ainavu arhitektūras un plānošanas uzņēmumā SIA “Veido Vidi” Artas šīsvasaras darba pienākumos ietilpa arī Jaunlaicenes muižas parka attīstības vīzijas izstrāde.
- Kāda ir tava saistība ar Gaujienas pusi?
- Esmu dzimusi Valmieras pusē, kur arī pavadīju savus pirmos astoņpadsmit dzīves gadus. Vaidavas pamatskolā ieguvu pamatizglītību, bet vispārējo vidējo izglītību ieguvu, absolvējot Valmieras Valsts ģimnāziju. Piedzimu biškopju ģimenē, tāpēc daudz brīvā laika pavadīju, darbojoties kopā ar bitēm un medu. Pēc skolas apmeklēju arī mūzikas skolu un salīdzinoši vairāk laika pavadīju vieglatlētikas stadionā un volejbola laukumā, bet, kā redzams, no manis ne mūziķis, ne sportists īsti nav sanācis. Vasaras brīvlaikā nereti kopā ar mazo māsu braucām uz Gaujienu ciemos pie omes, kur ar kaimiņbērniem spēlējām dažādas spēles, atpūtāmies un, protams, arī izravējām pāris biešu vagas vai palīdzējām citos saimnieciskos darbos, piemēram, aizvedām govis uz aploku. Kas no Gaujienas palicis sirsniņā? Pirmkārt, Gaujienā ir vienkārši patīkami atgriezties un uzturēties. Otrkārt, omei viss ir garšīgs! Pēdējie pieci gadi aizvadīti Jelgavā, jo izvēlējos studēt Latvijas Lauksaimniecības universitātē.
- Kāpēc izvēlējies studēt tieši ainavu arhitektūru?
- Studēju Lauku inženieru fakultātē Ainavu arhitektūras un plānošanas studiju programmu, ko arī šīsvasaras sākumā absolvēju. Izvēle sākotnēji nebija viegla, jo jāsaka tā - daudzpusīgam jaunam cilvēkam, kas vēl īsti nesaprot, ko grib dzīvē darīt, nav viegli izvēlēties nākotnes profesiju! Tā es sevi varu raksturot laikā, kad bija jākārto vidusskolas eksāmeni un jau jāsāk domāt par iestāšanos augstskolā. Konsultējoties ar vecākiem, skolotājiem, draugiem, sevi un pat astrologu, nonācu pie elementāra secinājuma – man jāpārdomā lietas, kas padodas vairāk par citām un sagādā man prieku, bet tajā pašā laikā varētu nest arī peļņu, skatoties nākotnes perspektīvā: 1) mīļākais priekšmets – rasēšana/tēlotāja ģeometrija; 2) mājās kopā ar mammu man patīk rušināties pa dārzu un siltumnīcu; 3) mani piesaista sakārtota vide; 4) patīk organizēt un rosīties – mierā nosēdēt nevaru. 2010.gada septembrī uzsāku studijas ar nākotnes vīziju kļūt par ainavu arhitektu - daudzpusīgāku profesiju mūsdienās pat šobrīd grūti iedomāties. Jāatzīst, ka jūtams spiediens par labu šai profesijai nāca arī no mammas puses, kas varbūt būs izrādījies tas pareizais.
- Tavs darbs ir saistīts arī ar Jaunlaicenes muižas parku.
- Pēc skolas absolvēšanas strādāju ainavu arhitektūras un plānošanas uzņēmumā SIA “Veido Vidi”, kur ainavu arhitektes Kristīnes Dreijas vadībā manos šīsvasaras darba pienākumos ietilpa Jaunlaicenes muižas parka attīstības vīzijas izstrāde. Pagājušajā nedēļā ar jaunatklājumiem bagātais, funkcionāli pamatotais, radošais un, jācer, arī iedvesmojošais darbs tika nodots. Savukārt Gaujienā man bija iespēja prezentēt savu diplomdarbu sabiedrisko iestāžu vadītājiem un skolotājiem. Tiešām liels prieks bija iepazīstināt vietējos iedzīvotājus ar paveikto darbu un atklāt šīs vietas varbūt piemirstās vērtības, kā arī izklāstīt savu nākotnes redzējumu Gaujienas muižas kultūrvēsturiskajai ainavai. Liels paldies Jāzepa Vītola memoriālā muzeja “Anniņas” vadītājai Inetai Riepniecei par sadarbību un uzticību diplomdarba izstrādes un pēc tam arī tā popularizēšanas laikā.
- Vai vari pastāstīt, kāpēc tieši esi aizrāvusies ar muižas parku pētīšanu?
- Mani burtiski apbur muižu arhitektūra, parku plānošanas ideoloģija un pievelk mūsdienās vairs neredzamais vēstures noslēpums, kas glabājas senās kartēs vai nostāstos! Piemēram, jūnijā, veicot Jaunlaicenes muižas parka kokaugu inventarizāciju, atzīmēju septiņu varenu ozolu grupu. Vēlāk birojā, apskatot vēsturiskās bildes un lasot nostāstus, saskatīju varbūtību, ka atrastie ozoli muižas parkā varētu būt septiņi ozoli, kas stādīti par godu baroneses septiņiem dēliem. Tajā brīdī man pat neienāca prātā, ka paši Jaunlaicenes iedzīvotāji vēl ir šīs ozolu grupas meklējumos. Es neteiktu, ka esmu aizrāvusies ar muižu parkiem, bet interesants un vienlaikus atbildīgs ir darbs pētīt vēsturiskos materiālus, salīdzināt tos ar esošo situāciju un spēt tam visam izstrādāt funkcionālu, mūsdienīgu un oriģinālu labiekārtojuma risinājumu, kas kalpotu gan kā dzīves garants vietējam iedzīvotājam, gan būtu saistošs objekts tūrista brīvdienu maršrutā. Šobrīd šīs attīstības vīzijas guļ papīra formātā, bet cerams, ka daļa no tā realizēsies arī dzīvē.
- Tavs diplomdarbs saistīts ar Gaujienu un Gaujienas muižas parku.
- Diplomdarbā izstrādāta vīzija Gaujienas muižas ansamblim ar mērķi saglabāt kultūrvēsturiskās ainavas vērtības, kas vienlaikus veidotu esošajām un nākamajām paaudzēm kvalitatīvu dzīves telpu. Darbā veikta padziļināta vēstures izpēte no materiāliem, kurus ieguvu Latvijas Valsts vēstures arhīvā, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijā un vietējos Gaujienas arhīvos, bibliotēkā un muzejā. Plaši aprakstīta un novērtēta esošā situācija pagasta un projektējamās teritorijas mērogā. Visplašāk darbā aprakstīta un ar grafisko materiālu papildināta attīstības vīzija. Darbs ietver konceptuālo priekšlikumu, labiekārtojuma un apstādījumu plānus, kā arī dažādas detalizācijas arhitektūras mazajām formām. Caur projektā rastajiem labiekārtojuma risinājumiem plānots ienest mūzikas skaņas, kas caurvītu muižas parku ikdienā un tādējādi arī popularizētu Jāzepa Vītola atstāto mantojumu gaujieniešiem un tās viesiem.
- Kas, tavuprāt, ir Alūksnes un Apes novadu skaistums?
- No bērnu dienām atceros, kā vecaistēvs ar sajūsmu stāstīja par varenajiem Glika ozoliem un skaisto Alūksnes ezeru. Manuprāt, šo novadu lielākais skaistums arī ir kultūrvēsturiskās un dabas ainavas, kas spēj aizraut ikvienu mūsu nacionālo bagātību apbrīnotāju.
- Vai saredzi sevi kādreiz dzīvojam Gaujienā?
- Zinu un jūtu, ka nākotnē vēlos dzīvot Vidzemē. Vai tieši Gaujienā? Kāpēc gan ne - “Aizvēju” mājās vietas pietiek, bet, tā kā otra pusīte nāk no Piebalgas apriņķa, redzēsim, kur jaunās ģimenes ceļi vedīs tālāk. ◆

Faktu rāmis:

Dzimšanas laiks, vieta: 1991.gada 17.septembris, Valmiera.
Izglītība: augstākā.
Hobiji: biškopība un visa veida aktīvā atpūta.
Dzīves moto: “Viss ideālais ir vienkāršs, tāpēc nevajag lietas sarežģīt.”

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Ar sirdi Gaujienā un muižas parkos

Kategorijas