Vairāk nekā 4000 ķīmisko vielu

2015. gada 18. septembris 00:00

Saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) datiem 36,6 procenti cilvēku apgalvo, ka viņi vai kāds cits mājās smēķē citu cilvēku klātbūtnē. Savukārt 41 procenti skolēnu atzīst, ka pēdējās nedēļas laikā mājās viņu klātbūtnē kāds ir to darījis. 48 procenti bērnu bijuši pakļauti pasīvai smēķēšanai sabiedriskās vietās, bet 52 procenti – skolā vai tās teritorijā.
SPKC speciāliste Edīte Tettere skaidro, ka pētījumi par Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošiem paradumiem tiek veikti katru otro gadu, iepriekšējo reizi dati apkopoti 2014. gadā. Tāpat pērn veikts pētījums par jauniešu smēķēšanu. Profilakses centra speciālisti secinājuši, ka kopumā pakļautība pasīvai smēķēšanai samazinās. Tiesa, pētījumi arī liecina, ka pīpēšanas izplatība pieaugušo vidū pēdējo divu gadu laikā nav mazinājusies un nemainīgi sasniedz 36 procentus. Pērn smēķējuši vairāk nekā puse jeb 52 procenti ekonomiski aktīvo vīriešu un 21 procents sieviešu. Lai gan kopējais smēķētāju īpatsvars saglabājies nemainīgs, dati liecina, ka stabilizējas pīpēšanas izplatība vīriešu vidū, bet palielinās smēķējošo sieviešu īpatsvars. Lai gan tiek lēsts, ka pasaulē smēķē gandrīz piecas reizes vairāk vīriešu nekā sieviešu, īpatsvara atšķirības dzimumu vidū būtiski atšķiras valstu starpā. Daudzās valstīs ar zemiem vai vidēji lieliem iedzīvotāju ienākumiem smēķējošo sieviešu īpatsvars ir stipri mazāks.

Lielākais gaisa
piesārņojuma avots - telpās
Pasīvā smēķēšana ir smēķētāja izelpoto tabakas izstrādājumu degšanas dūmu vai degošu tabakas izstrādājumu dūmu ieelpošana. Cilvēki, kuri ieelpo šos dūmus, ir pasīvie smēķētāji.
Pasīvā smēķēšana notiek jebkurā gadījumā, kad nākas uzturēties kopīgās telpās ar smēķējošiem cilvēkiem. Tā tiek ieelpoti gan pīpētāja izpūstie tabakas dūmi, gan gruzdošās tabakas un papīra dūmi, kas izdalās no degošās cigaretes, kā arī indīgās vielas, kas nonāk gaisā brīdī, kad smēķētājs ievelk plaušās tabakas dūmus no savas cigaretes. Šīs vielas veido visai sarežģītu kombināciju ar vairāk nekā 4000 ķīmiskām vielām gāzu un sīku daļiņu veidā. Tie ir gan tādi kairinātāji un indes kā ūdeņraža cianīds, sēra dioksīds, oglekļa monoksīds, amonijs un formaldehīds, gan vairāk nekā 40 dažādu kancerogēno un mutagēno vielu – arsēns, hroms, nitroamīns un benzopirēns. Daudzas no ķīmiskajām vielām, piemēram, nikotīns, kadmijs un oglekļa dioksīds, nelabvēlīgi ietekmē reproduktivitāti. Smēķēšana ir vislielākais gaisa piesārņojuma avots telpās. ASV Vides aizsardzības aģentūra to klasificējusi kā kancerogēnu piesārņojumu (A klase), kuram nav minimālās pieļaujamības robežas.
«Pasīvai smēķēšanai nav tieša sakara ar smēķētāju skaitu. Būtība ir apstāklī, ka nesmēķētāji tiek pasargāti no pakļautības tabakas dūmiem. Galvenokārt ar likumdošanas palīdzību aizliedzot pīpēt praktiski visās sabiedriskajās vietās. Tas ietekmē arī sabiedrības attieksmi kopumā. Dati rāda, ka nesmēķētāji tabakas dūmu ietekmei mazāk tiek pakļauti arī mājās, kur ir smēķētāji,» skaidro E.Tettere.
Nesmēķētāji, kuri spiesti ieelpot atkritumvielas, kas rodas smēķēšanas procesā, slimo gandrīz ar visām tām slimībām, ar ko smēķētāji. Pasīvā smēķēšana ir plaušu un deguns sinusa vēža cēlonis, kā arī ar sirds slimībām saistītas nāves izraisītājs. Tā rada smagus veselības traucējumus bērniem – bronhītu, pneimoniju, astmu un tās lēkmju uzliesmojumus, vidusauss infekcijas un iekaisumu, kas ir visbiežākais cēlonis, kādēļ bērni zaudē dzirdi. Ja sieviete grūtniecības laikā ir spiesta būt pasīvā smēķētāja, ir paaugstināts risks, ka tiks traucēta normāla embrija attīstība. Pēcdzemdību periodā pasīvā smēķēšana palielina jaundzimušā pēkšņās nāves sindroma risku. Tabakas dūmi izraisa tādas pēkšņas organisma reakcijas kā acu un deguna iekaisums, galvassāpes, rīkles iekaisums, reibonis, nelabums, klepus un elpošanas traucējumi.
Ieelpotie tabakas dūmi bērnam nodara krietni lielāku ļaunumu. Bērnu elpošana ir daudz ātrāka nekā pieaugušo, tāpēc viņi uzņem krietni vairāk slikto vielu uz vienu sava ķermeņa masas kilogramu.

Aicina izvairīties no
smēķētājiem
Lai mudinātu vecākus pasargāt savus bērnus no pasīvās smēķēšanas, kā arī aicinātu jauniešus izvairīties no cigarešu dūmiem, no septembra līdz decembrim Latvijā norisinās informatīvā kampaņa «Izvairies no smēķētāja!».
Kā stāsta E.Tettere, kampaņas laikā tiks īstenotas dažādas aktivitātes – vecāki tiks aicināti aktīvi līdzdarboties, ne vien izlasot informāciju par pasīvo smēķēšanu, bet arī paužot savu attieksmi un, piemēram, lietojot uzlīmi «Uzmanību – bērns! Nesmēķē tuvāk par 10 metriem!» uz savas atvases ratiņiem, mugursomas vai citām mantām. Kampaņas uzlīmes iespējams saņemt “mammam.lv” birojā (Brīvības ielā 40–16, Rīgā) un “maminuklubs.lv” birojā (Vīlandes ielā 1–9, Rīgā). Speciāliste informē, ka tāpat emocionāli spilgts kampaņas vēstījums izskanēs Latvijas radio ēterā un būs redzams kinoteātros – divas nedēļas pirms ikvienas pieaugušo filmas tiks rādīts kampaņas sociālās reklāmas klips «Ja smēķē Tu – smēķē Tavs bērns!» –, sabiedriskā transporta pieturvietās būs izvietoti vides plakāti ar aicinājumu pasargāt savu bērnu no cigarešu dūmiem, interneta vidē parādīsies reklāmas par konsultatīvo tālruni.
Savukārt Latvijas skolu 5.–12. klašu skolēni ar savu klasi līdz novembrim aicināti piedalīties konkursā «Uzmanību – bērns! Nesmēķēt tuvāk par 10 metriem!» un izveidot plakātus, kas mudinātu pieaugušos nesmēķēt bērnu klātbūtnē. Labākajiem plakātu maketu autoriem paredzētas balvas – vienas klases brauciens uz kino un grupas «Astro’n’out» akustiskais koncerts divās skolās. ◆

Fakti
kairina elpošanas ceļus un plaušu audus, kas rada klepu un krēpas;
pasīvā smēķēšana sabiedriskās ēdināšanas un izklaides vietās līdz 40 procentiem paaugstina risku saslimt ar plaušu vēzi, bet mājās par 20–25 procentiem;
par 40–60 procentiem pastiprina astmas simptomus;
līdz 45 procentiem paaugstina sirds infarkta risku;
līdz 27 procentiem palielina risku saslimt ar krūts vēzi;
līdz 27 procentiem pastiprina spontānā aborta risku.

◆ pasīvai smēķēšanai pakļautajiem zīdaiņiem pastāv lielāks risks nomirt ar zīdaiņu pēkšņās nāves sindromu;
◆ bērnam, kurš savas dzīves pirmos 18 mēnešus dzīvo mājā, kurā smēķē, ir palielināts elpceļu slimību risks, ieskaitot bronhītu un pneimoniju; šie bērni biežāk slimo ar saaukstēšanās slimībām, klepu un vidusauss iekaisumu; viņu plaušu funkcijas ir pazeminātas un plaušas attīstās lēnāk;
◆ bērniem ir lielāks risks astmas simptomu attīstībai, kā arī biežāk novērojamas astmas lēkmes, līdz ar to biežāk un ilgāku laiku jālieto zāles astmas ārstēšanai;
◆ smēķējošo vecāku skolas vecuma bērniem visbiežāk ir tādi simptomi kā klepus un elpas trūkums;
◆ smēķētāju bērniem ir palielināts meningokoku izraisītu infekciju risks (piemēram, meningīts, sirds slimības), kas dažkārt var izraisīt nāvi vai invaliditāti;
◆ ja smēķē vecāki, pastāv risks, ka bērns pieaugot sāks smēķēt.
No pasivasmekesana.lv

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Vairāk nekā 4000 ķīmisko vielu

Kategorijas