Jāiet un jāmācās - amats ir pamats

2015. gada 25. septembris 00:00

818

Jaunais mācību gads sācies arī kādreizējā Alsviķu arodskolā – kopš septembra tā ir profesionālās izglītības kompetenču centra Smiltenes tehnikuma Alsviķu teritoriālā struktūrvienība. Mācību darbs notiek, kā ierasts, apmācot dažādu profesiju pārstāvjus - Alsviķu struktūrvienības vadītāja Anita Palma norāda, ka skolai ir liels audzēkņu pieplūdums.
“Audzēkņu uzņemšanas plānu šogad esam pat pārpildījuši – uzņemti 157 audzēkņi. Tik daudz mums vēl nekad nav bijis. Pedagogu pietiek – tiesa, līdz ar skolas reorganizāciju likvidētas trīs darba vietas personāla daļā un grāmatvedībā. Šobrīd vienīgi kūtri piesakās uz Eiropas Sociālā fonda viengadīgo apmācības programmu galdniekiem un teksta redaktora operatoriem. Šajā programmā jāmācās tikai viens gads, turklāt mācību laikā var saņemt arī stipendiju,” saka A.Palma.

Pagarināta uzņemšana
Šajā mācību gadā Izglītības un zinātnes ministrija arodskolās pagarinājusi uzņemšanas laiku līdz 30.septembrim Jauniešu garantijas programmās, apgūstot Eiropas Sociālā fonda finansējumu. Tā jaunieši bez iepriekš iegūtas kvalifikācijas vai ar iegūtu profesionālo kvalifikāciju, kas nav iegūta pēdējā gada laikā pirms iestāšanās projektā īstenotajās programmās, vecumā no 17 līdz 29 gadiem var apgūt tautsaimniecībā pieprasītas profesijas – Alsviķos tās ir galdnieks un teksta redaktora operators. Mācību laikā jaunieši var saņemt stipendiju, kā arī papildus iegūt profesijai nepieciešamo sertifikātu vai apliecību. Projektā var iesaistīties jaunieši, kuri nemācās, nestudē pilna laika studiju programmās un nav nodarbināti. Mācības profesionālās izglītības programmās ir bezmaksas un papildus jaunieši saņem mērķstipendiju no 70 līdz 115 eiro mēnesī, ja nav bijuši neattaisnoti kavējumi un visos mācību priekšmetos ir iegūts sekmīgs vērtējums.
“Gada laikā puse mācību ir teorija, puse – prakse, lai audzēkņi izjūt darba vidi. Galdnieki Alūksnes novadā ir pieprasīta profesija, jo kokapstrāde novadā ir attīstīta nozare. Tikai gada laikā ir jau iespēja iegūt prasmes apliecinošu dokumentu – tas ir ļoti vērtīgi,” saka A.Palma.

Jau no 7.klases
Alsviķu struktūrvienības vadītājas vietniece izglītības jomā Inita Kokoreviča norāda – skolā cenšas pielāgoties reālajai situācijai un rod iespēju līdztekus arodam iegūt gan vidējo izglītību, gan arī pamatizglītību, ja iegūta vismaz 7 klašu izglītība. “Trīsgadīgajās izglītības programmās ir lielāks vispārizglītojošo priekšmetu skaits, bet viengadīgajās – mazāk, iekļaujot mācību priekšmetus, piemēram, ekonomiku, biznesa pamatus, kas stimulē nākotnē attīstīt savu biznesu, un angļu, krievu valodu, bet uzsvars ir uz aroda apgūšanu,” saka I.Kokoreviča. Pamazām katrai izglītības programmai tiek izstrādāta programma, lai varētu vienā grupā mācīties un arodu apgūt audzēkņi gan ar vidējo, gan ar pamatizglītību. Alsviķu struktūrvienībā apgūt arodu var arī audzēkņi bez īpašām vajadzībām – viņiem pārsvarā piedāvā apgūt viengadīgās programmas.
Šajā mācību gadā Alsviķos audzēkņi apgūs būvstrādnieka, teksta redaktora operatora, apavu labotāja, aprūpētāja, pavāra palīga, pavāra, galdnieka un šuvēja profesijas. Alsviķos arodizglītību var apgūt darbspējīgas personas ar 1., 2. un 3. grupas invaliditāti, apvienojot individuālu sociālo rehabilitāciju ar medicīniskās rehabilitācijas elementiem. Viena no Alsviķu struktūrvienības pamatfunkcijām ir sociālā rehabilitācija. Metodiķe Astrīda Bētere atzīst – tiek darīts viss, lai katru no skolas audzēkņiem atgrieztu dzīvē un sabiedrībā, jo problēmas, ar ko viņi dzīvē saskaras, ir skaudras.

Satrauc 79 jauniešu liktenis
Struktūrvienības darbinieces atzīst – satraucošs ir fakts, kas minēts “Alūksnes Ziņu” 11.septembra publikācijā par jauniešiem bezdarbniekiem, ka Alūksnes novada pašvaldībā ir aptuveni 3600 jaunieši vecumā no 15 līdz 29 gadiem, no tiem ir apmēram 79 jaunieši, kuri apzināti un šobrīd nemācās nevienā izglītības iestādē un arī nekur nestrādā. Iesaistoties Eiropas Savienības finansētā projektā, pašvaldība veicinās viņu izglītošanos.
“Šie jaunieši nelasa informāciju laikrakstos. Atklāts ir jautājums, vai sociālie darbinieki seko līdzi tam, vai jaunieši turpina izglītošanos. Mēs nesakām, ka viņiem obligāti jānāk pie mums – galvenais, lai vispār izglītojas! Diemžēl sabiedrībā novērojams, ka liela daļa cilvēku ir gatava pārtikt tikai no sociālajiem pabalstiem, bet šai sistēmai ir jārada pavērsiens – tas nav normāli! Ja šādi būtu 10 jaunieši, satraukumam nebūtu pamata, bet tie ir apmēram 79 jaunieši – tas ir ļoti daudz! Pieļaujams, ka daļa no viņiem ir aizbraukuši strādāt uz ārzemēm, vēl daļa kaut kur tomēr strādā, bet neoficiāli. Viens Eiropas projekts situāciju neatrisinās – pat to jādomā kompleksi,” ir pārliecināta A.Palma.

Jādod makšķere, nevis zivs
Struktūrvienībā mācās audzēkņi no visas Latvijas. Darbinieces atzīst – ir pašvaldības, kur sociālie darbinieki savu darbu veic ļoti atbildīgi un ar atdevi, bet diemžēl ir arī tādi, kuri tikai “piesprauž informāciju pie staba”. “Arī tas ir iemesls, kādēļ valstī izaug personas, kuras nevēlas mācīties un strādāt, jo vieglāk ir aiziet un pieprasīt pabalstu. Manuprāt, ļoti labi būtu, ja sociālā darbinieka kabinets varētu atrasties skolas telpās, jo tad viņš ļoti labi redzētu un izprastu patieso situāciju. Šobrīd skolu un sociālo darbinieku saikne ir fragmentāra, kā rezultātā ir starpgadījumi,” saka A.Palma.
Viens no nākotnes mērķiem Alsviķos ir radīt mācību programmas, ko varētu apgūt arī Alūksnes novada iedzīvotāji. Lai to īstenotu, skola caur dažādu pašvaldību sociālajiem darbiniekiem, nosūtot viņiem informāciju, stāstīja par izglītības iespējām Alsviķos. “Mēs esam kā mācību bāze arī sociāli atstumtiem jauniešiem, tādēļ ir ļoti būtiski, ka sociālie darbinieki palīdz un iesaistās. Pirms nedēļas nosūtījām informāciju arī Alūksnes novada pašvaldības atbildīgajiem dienestiem - ka informācija saņemta, atsaucās tikai viens sociālais darbinieks... Ir sajūta, ka traucējam ar savu piedāvājumu un tas nav aktuāli, jo skaitlis, cik nemācās un nestrādā, ir apzināts, bet pārējais jau pašu “slīcēju rokās”. Acīmredzot tas, kas satrauca mūs, ir mazsvarīgs dienestiem, kuriem būtu jābūt mūsu sadarbības partneriem. Mēs piedāvājām iespēju jauniešiem pašiem ar savu darbu iemācīties un nopelnīt vēl stipendiju! Ja prakses laikā viņi sevi labi pierāda, tad arī turpina tur strādāt. Mums kopīgiem un visiem spēkiem jāstrādā, lai šos 79 sava novada jauniešus izglītotu un iedotu makšķeri, nevis zivi,” uzskata A.Bētere.

Gaidīs Karjeras nedēļā
A.Bētere uztraucas, ka ir tāda grupa cilvēku, kuri degradējas un pieprasa tikai pabalstus. “Labi zinām - ja būtu piedāvāta iespēja agrāk iesaistīties apmācības procesā, tad varbūt šis cilvēks nebūtu tikai lūdzējs. Mēs katrs esam savā darbavietā un varam daudz izdarīt, lai šo sistēmu lauztu. Te nedrīkst no sociālā darbinieka būt atruna: “Nu jā, bet viņš jau ir no “tādām mājām”...” Tieši tādēļ, ka no “tādām mājām”, ir jāpalīdz jaunietim izkļūt no tās vides, jo mājinieki viņam to nevar nodrošināt,” uzskata A.Bētere. Viņa min piemēru no kādas Alūksnes novada skolas, kurā jaunietis divus gadus mācījies vienā klasē un skola gribējusi atstāt arī uz trešo gadu, bet jaunietis nokļuva Alsviķos, sāka apgūt arodu un pilnībā pārvērtās pozitīvā ziņā, gūstot savai dzīvei spārnus. A.Bētere uzteic vairākas Alūksnes un Apes novadu skolas, kas savus skolēnus vedušas mācību ekskursijās uz Alsviķu skolu, stāstot par tālākizglītošanās iespējām tuvu dzīvesvietai. Oktobrī būs Karjeras nedēļa, kad atkal Alsviķos gaidīs skolēnus, lai iepazīstinātu ar profesionālās izglītības specifiku. A.Palma piebilst – skolai ir jaunas ieceres Eiropas fondu finansējuma apgūšanā, lai izbūvētu vairākus liftus un uzlabotu apstākļus dienesta viesnīcā, jo audzēkņu ratiņkrēslos skaits ar katru gadu palielinās – tāpat kā audzēkņu bāreņu skaits. ◆

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Jāiet un jāmācās - amats ir pamats

Kategorijas