Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Nesadzirdētā zelta uzvara

Līga Vīksna

2015. gada 25. septembris 00:00

898

Alūksnes Kultūras centra skolotāju koris “Atzele” (diriģenti Jānis Baltiņš, Ina Perevertailo) katru gadu brauc piedalīties starptautiskos konkursos – Rumānijā veicies vislabāk, jo pirmo reizi iegūta 1.vieta, Zelta diploms un 3000 eiro naudas balva.
5. Liviu Borlan Starptautiskajā koru festivālā un konkursā Rumānijā, Baia Mare pilsētā, piedalījās deviņi kori no Latvijas, Rumānijas, Bulgārijas, Maķedonijas un Serbijas. “Atzele” startēja ar ļoti labiem panākumiem, kļūstot par pirmo ārvalstu kori, kas piecu gadu laikā, kopš festivāls notiek, izcīnījis 1.vietu. Ņemot vērā punktu skaitu, konkursā arī citi kori saņēma Zelta diplomus, bet visaugstākais punktu vērtējums un 1.vieta bija vienīgi “Atzelei”.

Pirmo reizi dzied rumāniski
“Atzeles” diriģents Jānis Baltiņš ar lepnumu atzīst – Rumānijas godalga ir visaugstākais “Atzeles” sasniegums starptautiskajos konkursos. “Rumānija mums ir eksotiska vieta, konkursa noteikumi bija saistoši un balvu fonds – vilinošs. Nosacījums bija sagatavot koncertprogrammu līdz 17 minūtēm “a capella”, izpildot dažādu repertuāru: klasiku, vienu darbu, kas uzrakstīts pēc 1900.gada, tautas mūziku, vienu darbu obligāti rumāņu valodā. Rumāņu valodā līdz šim nekad nebijām dziedājuši – tas koristiem bija ļoti liels pārbaudījums. Reizi gadā piedalāmies kādā konkursā, jo tā ir iespēja gūt vērtīgu pieredzi. Līdz šim Polijas konkursā mums ir bijusi dalīta 1.vieta, bet Rumānijā iegūtā 1.vieta ir visaugstākais sasniegums,” stāsta J.Baltiņš.
“Atzeles” dalībnieces Dzintra Zvejniece un Una Zadumina atzīst – Rumānijas braucienam koristi ļoti cītīgi gatavojās, I.Perevertailo vadībā notika ļoti daudz papildu mēģinājumu. U.Zadumina  uzņēmās visus organizatoriskos jautājumus.

Mācījās arī attālināti
Gatavojoties daudz entuziasma izrādīja arī kora jaunākie dalībnieki, cits citam elektroniski pārsūtot koristes Madaras Bokas iedziedātas balsis. “Korī ir daudz dalībnieku, kuri šobrīd nedzīvo Alūksnē, bet Rīgā, Siguldā, Lielvārdē – viņi mācījās attālināti. Dziedātājiem bija ļoti liela motivācija, ieinteresētība, tika ieguldīts liels darbs,” saka I.Perevertailo.
Līdz šim “Atzele” ir dziedājusi angļu, vācu, krievu un igauņu valodā. “Ļoti daudz mēģinājām, lai saprastu, kā rumāņu valodā pareizi izdziedāt katru skaņu. Rumāņu valoda mums šķita tuva, jo tai ir latīņu alfabēts un tikai daži atšķirīgi burti. Valstīs, no kurām nāk pārējie konkursanti, dziedāšanas maniere ir atšķirīga, bet koru mūzika viņiem ir dabiska, viņi dzied daudzbalsīgi, balsis ir ļoti spēcīgas, tembrāli bagātas – daudz spēcīgākas nekā mums, latviešiem, vēsajiem ziemeļniekiem ar trauslajām balsīm,” saka Ina un Una.
Ina atzīst – caur apgūto rumāņu dziesmu koristi iepazina arī Rumāniju kā valsti. “Neattaisnojās stereotipi, ka Rumānijā ir jāuzmanās, jo tur ir daudz čigānu, ka tur zog un nav droša vide, jo mēs tur jutāmies ļoti droši. Nevienā “Atzeles” ārvalstu braucienā mums nebija iespējas tik daudz būt kopā ar vietējiem iedzīvotājiem kā Rumānijā. Arī abas gides bija ļoti jaukas – daudz stāstīja par patieso Rumāniju, nevis to, kāda tā aprakstīta tūrisma bukletos. Rumāņi ir sirsnīgi un atvērti cilvēki, labestīgi un dāsni. Mēs jutāmies kā mīļi un gaidīti viesi,” saka koristes.

Saldais ēdiens diriģentiem
Amizantu gadījumu tādēļ, ka izpalika tulkojums no rumāņu valodas uz angļu, “Atzele” piedzīvoja mirklī, kad paziņoja konkursa uzvarētāju. “Rezultātus paziņoja no pēdējās vietas uz augšu – uz pirkstiem skaitījām līdzi, kura vieta nosaukta, bet pie 4.vietas nojukām, jo to izlaida. Nedzirdējām, ka 1.vieta ir “Atzelei” - tulkojums izplēnēja. Kad paziņoja rezultātus, koristi bija uz skatuves – tā arī nesaprašanā grozījāmies, nezinot, kura mums vieta un cik punktu. Domājām, ka varbūt 2.vieta, bet apjukumā arī par to tā īsti nepaguvām priecāties. Tas bija tik smieklīgi. No malas mēs droši vien izskatījāmies kā vēsie ziemeļnieki. Tikai viesnīcā mēs pirmo reizi iekliedzāmies no prieka, jo sapratām, ka mums ir visaugstākais novērtējums! Mazliet žēl, ka uzvaras prieku neizdzīvojām uz skatuves – drusciņ pietrūka šī eksplozijas prieka,” smaidot atceras Ina un Una.
I.Perevertailo uzsver – neņemot to vērā, “atzelieši” skaisti izdziedāja apbalvošanas mirkli. “Apbalvošanā katram korim, līdzko to izsauca un paziņoja iegūto vietu, bija jāiet uz skatuves un jānodzied vairākas dziesmas, sniedzot vēl vienu priekšnesumu. Citos starptautiskajos konkursos tā nav bijis. Tā kā konkursa dienā mums nebija iespējas dzirdēt visu koru sniegumu, šajā mirklī varējām to izdarīt,” saka Ina un Una. Žūrijā bija astoņi profesori – mūziķi un komponisti, kuri koru diriģentiem vadīja arī meistarklases. I.Perevertailo atzīst – konkursa laikā šādas meistarklases rīkotas pirmo reizi, kas diriģentiem esot bijušas kā saldais ēdiens.

Iepazīst kontrastu Rumāniju
Pēc konkursa apmeklētas Transilvānijas ievērojamākās vietas, ko ieteica vietējie iedzīvotāji. “Tas deva pilnīgu priekšstatu par Rumāniju – gan bagāto, gan ne tik bagāto. Guvām daudz informācijas par Rumānijas vēsturi, tautai nozīmīgiem labiem un grūtiem gadiem,” viņas stāsta. Apmeklētas arī sālsraktuves, viduslaiku pilsēta un Branas pils, ko mēdz dēvēt arī par Drakulas pili.
Una atzīst, ka emocionāls bija pareizticīgo koka baznīcas, kas ir UNESCO pasaules mantojuma sarakstā, apmeklējums kādā nelielā ciematā. “Mēs tur bijām agrā svētdienas rītā. Ceļu nostaigājušas govis, gaisā virmo kūts smaka, nedaudz līņā, bet cilvēki, sapucējušies labākajās drānās, nāk no baznīcas, dzied vīri sulīgās balsīs, visus sveicina... Meitenīte tautas tērpā un baltās kurpītēs bija kaut kas sirreāls... Fantastiski!” viņa stāsta.

Gatavosies jubilejas
koncertam
Uz Rumāniju kora dalībnieki devās, izmantojot personiskos līdzekļus, kā arī caur projektiem piesaistītos. 2240 eiro ieguva Alūksnes novada pašvaldības projektu konkursā kultūras un izglītības iestādēm. No Valsts kultūrkapitāla fonda piesaistīja 1500 eiro. Braucienam izmantoja arī līdzekļus, ko “Atzele” guva kā naudas balvu no Alūksnes novada pašvaldības par kora sasniegumiem iepriekšējā gadā.
Nākamgad martā “Atzelei” būs 30 gadi, tādēļ nozīmīgs būs jubilejas koncerts. Pirms tam – uzstāšanās Alūksnes mūzikas skolas jubilejas ieskaņas koncertā oktobrī, Alūksnes un Apes novada fonda desmitgades pasākumā decembrī un Ziemassvētku koncerts. Ir iecere daļu jubilejas koncerta repertuāra veidot no dažādu starptautisko konkursu dziesmām, tostarp rumāņu valodā. ◆

Kategorijas