Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Logo

Izglītības darbinieki izsaka priekšlikumus

Līga Vīksna
Vietējās ziņas

2015. gada 28. septembris 07:00

391

Alūksnes un Apes novadu vadība un izglītības darbinieki pagājušajā nedēļā Rīgā tikās ar Ministru prezidenti Laimdotu Straujumu, lai diskutētu par topošo jauno izglītības sistēmas modeli un izteiktu savus ierosinājumus.

“Tagad darba grupu izglītības jaunajam modelim vada Ministru prezidente. Visas Latvijas pašvaldības ir sadalītas grupās un tiek aicinātas uz tikšanos ar L.Straujumu. Katrai pašvaldībai ir iespēja izteikt savu viedokli tādā aspektā, kā tas ir aktuāli savam novadam – izstāstīt par savu iecerēto modeli un vērst uzmanību, kādas problēmas vajadzētu risināt valstiski. Pagājušajā nedēļā kopā ar mums tika uzklausīti novadi no kādreizējā Alūksnes, Gulbenes, Madonas rajona un Ogres,” stāsta Alūksnes novada pašvaldības priekšsēdētājs Arturs Dukulis.

Kas ir “tuvākā skola”?
Alūksnes novads ierosināja precizēt skolēnu pārvadājumu sistēmu, valstiski nosakot, ka pašvaldībai jānodrošina skolēna nogādāšana līdz tuvākajai izglītības iestādei savā novadā.

“Lai nav tā, kā tagad: bērns dzīvo Alūksnē, kur ir iespēja apmeklēt pamatskolas klases, bet braukā mācīties uz Alūksnes novada pagasta skolām un pašvaldība tik maksā ceļa izdevumus. Jā, šobrīd ir spēkā pašvaldības saistošie noteikumi, kas to jau regulē, tomēr vecākiem ir tiesības izvēlēties izglītības iestādi, un vecā sistēma nemainās. Lai to lauztu, jānosaka ar likumu valsts līmenī. Protams, izņēmums ir objektīvi apstākļi, kādēļ bērnam nepieciešama konkrēta izglītības iestāde,” pauž A.Dukulis. Viņš arī ierosināja, ka vajag arī definēt jēdzienu “tuvākā skola”, jo šobrīd to katrs izprot tā, kā izdevīgāk.

“Rīgā tas ir trīs trolejbusa pieturu attālumā, laukos – 5 kilometri pa asfaltētu ceļu vai 5 kilometri, lai izbrauktu no viensētas mežā. Tā ir liela atšķirība,” viņš saka.

Lai bērns nebūtu prece
A.Dukulis arī ierosināja likvidēt savstarpējo norēķinu sistēmu starp pašvaldībām un skolām par audzēkņiem, kuri nemācās savā novadā.

“Tam piekrita arī citu novadu pārstāvji – pat novadi, kas no tā šobrīd gūst pozitīvu bilanci. Savstarpējo norēķinu sistēma ir nepareiza un jāmaina, jo novads uz 1.septembri no budžeta savstarpējos norēķinos citiem novadiem jau samaksājis par 28 000 eiro vairāk, nekā saņem pretī no izlīdzināšanas fonda. Ir daudz citu vajadzību, kur šo naudu varētu izlietot. Šobrīd likums paredz, ka savstarpējie norēķini jāveic, tādēļ tikai valstiski var to arī atcelt. Pretējā gadījumā šobrīd bērns jau kļūst par preci, jo - nauda seko bērnam. Kurš vairāk labumus sola, lielāku cenu, tur vecāki bērnu ved mācīties,” saka A.Dukulis.

Apes novada domes priekšsēdētāja Astrīda Harju ierosināja – tā kā likumā nav noteikts, ka vidējā izglītība valstī ir obligāta, tad vidusskolas posmā nenodrošināt savstarpējos norēķinus. “Tiesa, ja šo sistēmu izbeigtu vispār, tas būtu vislabākais variants,” viņa saka.

Jāļauj mācīt visu
Apes novadam bija arī ierosinājums par jauno pedagogu atalgojuma modeli, kas būs spēkā ar 2016.gada 1.septembri.

“1. līdz 6.klases skolotājiem ir jāļauj mācīt visus mācību priekšmetus un atsevišķos priekšmetos, piemēram, sportā, mājturībā, mūzikā, jāļauj apvienot vairāk nekā tikai divas klases, kā tas ir šobrīd. Valsts nostāja ir, ka 1. līdz 6.klases izglītība  jānodrošina tuvāk dzīvesvietai, līdz ar to Apes novada mazākajā skolā paliek tikai 3,25 skolotāja likmes – ja tās ir sešas klases skolā, tad jābūt iespējai apvienot vairāk nekā divas klases atsevišķu priekšmetu stundās. Ierosinājām, ka pedagogiem atsevišķi jāpiemaksā arī par darbu apvienotajās klasēs, jo tā ir īpaši sarežģīta metodika,” saka A.Harju.

Pirmais skolēns – 6.10
Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvis jautāja, kādēļ pašvaldība neplāno slēgt nelielo Vidagas Sikšņu pamatskolu, jo Virešu pagasta skolēnus varētu vadāt uz Grundzāli, kur nesen renovēta pamatskola. A.Harju argumentēti un ar faktiem izskaidroja Virešu pagasta īpašo situāciju – pēc tam ministrijas pārstāvis atzinis, ka skolas slēgšana Sikšņos vairs nav aktuāls jautājums.


“Izskaidrojām, parādot ceļu tīklu un ceļā patērēto laiku, kā skolēns nokļūst Vidagas Sikšņu pamatskolā. Maršruta garums ir 76 kilometri ar 18 pieturvietām, jo bērni ir no viensētām. Pirmais skolēns jau šobrīd autobusā iekāpj pulksten 6.10. Ja bērnus vestu uz Grundzāli, tad būtu jāiekāpj jau pulksten 5.10... Tādu pašu reisu autobuss veic arī vakarā. Prioritāte ir bērns – šis ir iemesls, kādēļ nevadājam Virešu bērnus uz  Gaujienas skolu, kas ir tikpat tālu kā Grundzāle,” saka A.Harju.

Visu noteiks bērnu skaits
Apes novada perspektīva atbilstoši jaunajam pedagogu atalgojuma modelim ir, ka no 2016.gada 1.septembra Trapenes pamatskola un Vidagas Sikšņu pamatskola pārtaps par skolām, kurās bērni mācīsies no 1. līdz 6.klasei. To, vai novadā paliks kāda vidusskola, vēl nevar pateikt. A.Harju uzsver – visu nosaka bērnu skaits, mākslīgi kaut ko uzturēt nevar.

“Ja skolā paliek četras pedagogu likmes, tad speciālo priekšmetu mācīšanu vispār nevar nodrošināt. Turklāt valsts nostāja ir, ka pirmās sešas klases apgūst tuvāk dzīvesvietai, bet speciālo priekšmetu apguve ir lielākajās skolās,” saka A.Harju.

Kategorijas

Kategorijas