Saaukstēšanās, kunģa problēmu saasināšanās un veģetatīvās distonijas – tipiskākās ik rudens saslimšanas

Ilze Bērziņa, VCA sabiedrisko attiecību konsultante

2015. gada 25. septembris 12:38

239

Arī šoruden, mainoties laikapstākļiem un atsākoties skolas gaitām, ir vērojama tendence pieaugt saaukstējušo skaitam. Pēc mēneša, dienas gaišajai daļai saīsinoties un iestājoties tumšam laikam, AS Veselības centru apvienības poliklīnikas “Pulss 5” ģimenes ārste Marita Ķirsone prognozē rudens depresijas nomāko pacientu skaita pieaugumu.

“Tā kā rudenim raksturīgās slimības atkārtojas katru gadu, tās vairumā gadījumu ir iespējams novērst, ja vien pacients to vēlas”, norāda AS Veselības centru apvienības poliklīnikas “Pulss 5” ģimenes ārste Marita Ķirsone. Visvairāk rudeņos viņas pacientus skar saaukstēšanās. “Lai gan reizēm mums šķiet, ka nezinām, kur esam “pieķēruši” saaukstēšanās bacili, tomēr ir virkne ikdienišķu lietu, kam nepievēršam uzmanību, bet, kam ir ietekme uz to, cik ātri varam saslimt. Visupirms vienmēr ir jādomā par regulāru roku mazgāšanu un telpu vēdināšanu. Arī nevainīga buča var kļūt par iemeslu, kā vecmāmiņa, īpaši neizejot no mājas, bet tikai kontaktējoties ar mazbērniņu, var tikt pie iesnām un temperatūras. Ikviens sabiedriskais transports ir īstens vīrusu perēklis, jo tur vienuviet atrodas daudz cilvēki, kas ne vien šķauda un klepo, izdalot siekalu daļiņas, bet arī nevilšus šīs daļiņas atstāj uz virsmām, ar kurām saskaras pieturoties.

“Jo vājāka būs Jūsu imunināte, jo vieglāk baciļi atradīs ceļu pie Jums”, norāda ģimenes ārste. Tādēļ arī rudenī ir jāatceras, ka katru dienu veselam cilvēkam ir jāizdzer aptuveni 2 litri šķidruma, nerēķinot kafiju vai melno tēju, kas ir dehidrējošas. Tā pat ir jāuzņem vitamīni, ēdot daudzveidīgu pārtiku un, kamēr iespējams jāuzņem C vitamīns, kas ir Latvijas rudens veltēs - mežrozītēs, smilkšēršķos un pīlādžos. Imunitātes stiprināšanai vēlama kontrastduša un pašmāju tēju - aveņu, plūškoka, raudenes lakstu dzeršana. Savukārt slimajam būtu jāizdzer vismaz 3 litri šķidruma, ja vien nav nopietnas sirds kaites.

Tomēr, ja gadās saslimt, un pirmais saslimšanas vēstnesis ir iesnas, katram pašam ir jāatrod sev piemērotākā to ārstēšanas metode un veids, kā atbrīvoties no degunā sakrājušies puņķiem. Teiciens, ka iesnas ārstē septiņas dienas bez zālēm un nedēļu ar tām, vairs neatbilst mūsdienu medicīnas praksei, jo ir ieteicams lietot deguna pilienus, lai mazinātos riski, iedzīvoties ausu problēmās. Īpaši smagu iesnu gadījumā var lietot arī pretalerģijas zāles, lai noņemtu tūsku degunā.

Šņaucot degunu uz āru pa abām nāsīm, ar radušos spiedienu tiek traumētas ausis, tādēļ daktere Ķirsone uzskata, ka labāk būtu šņaukt degunu uz iekšu. Savukārt AS Veselības centru apvienības poliklīnikas “Pulss 5” otolaringologs Irina Čučujeva iesaka šņaukt degunu pa kārtai uz āru – vispirms vienu nāsi, otru aizverot. Daktere Čučujeva uzskata, ka gļotas, kas satur infekciju, šņaucot uz iekšu, palielina risku tai nokļūt pa kanāliem uz ausīm. Īpaši lielas tūskas gadījumā ārste iesaka vispār nešņaukt degunu, bet darīt visu iespējamo, lai noņemtu tūsku – lietot zāles vai iepūst degunā jūras ūdeni.

“Stipra deguna šņaukšana tikai pasliktina pacienta stāvokli”, skaidro daktere Čučujeva. Kad sarežģītāksis posms ir pārvarēts un deguna gļota vairs netiek kairināta, izveseļoties palīdzēs arī sāls istabas apmeklējums.

Zīdaiņiem, kurus nomoka iesnas, ir ieteicams pacelt galvu par 30% augstāk, savukārt bērniem, kas vēl nevar skaidri noformulēt sāpju vietas, vecākus ļoti uzmanīgus vajadzētu darīt dzirdes pasliktināšanās, šķidruma tecēšana no ausīm un sāpes, piespiežot ausu iekšējās daļas. Klepus gadījumā ir jācenšas pēc iespējas ātrāk atbrīvoties no sausā klepus. Atkrēpojošs klepus ir jau solis atveseļošanaš virzienā, un to var panākt, lietot daudz šķidrumu un reizēm arī sīrupus. Ja visas minētās slimības izpausmes pavada arī neliela temperatūra un iekšēji karsējoša sajūta, kas nepazūd piecu dienu laikā, vajadzēu doties pie ārsta, lai atrastu optimālāko ārstēšanās risinājumu.

Otra problēmu grupa, kas ir biežs sūdzību iemesls rudeņos ģimenes ārsta kabinetā – kuņģa problēmas. Atgriežoties aktīvās darba gaitās, paaugstinās stresa līmenis, kas ir viens no iemesliem, kādēļ parādās dedzinošas un cita veida diskomforta sajūtas vēderā. Kā labākais līdzeklis problēmas risinājumam šādās situācijās ir diēta. Būtu neieciešams ēst 5 - 6 reizes dienā mazas porcijas, aizmirstot par ceptiem, asiem, žāvētiem ēdieniem, kafiju, citrusaugļiem, piparmētru tēju, melno šokolādi un košļeņu košļāšanu. Smēķēšana un dažādu pretsāpju tablešu lietošana arī var būt par iemeslu kunģa kairinājumam. Ja esat cēluši smagumus, daudz noliekušies, saspiežot kuņģi, arī tas var kļūt par iemeslu, kas raisa atviļņa slimību. Šādos gadījumos ir ieteicams, guļot, ķermeņa daļu no vidukļa līdz galvai novietot augstāk, lai mazinātu refluksa simptomus.

Trešais problēmu loks, ar ko saskaras ģimenes ārsts, aktivizējas, iestājoties tumšākam laikam un bieži vien pēc pulksteņa pagriešanas rudenī. Šie ir jautājumi, kas saistās vairāk ar cilvēku psiholoģisko stāvokli. Proti, tā ir rudens depresija vai veģitatīvā distonija, kas izpaužas kā trauksmes sajūtas, miega traucējumi, neapmierinātība ar dzīvi un darbu.

“Lai gan iemesli psiholoģiskām problēmām var būt dažādi, es ieteiktu jau laicīgi pirms tumšā laika tos cilvēkus, kam ir tendence uz šāda veida problēmām rudeņos, laikus mēģināt sakārtot darba un dzīves jautājumus, atrodot patīkamu balansu regulārās sporta nodarbēs, pastaigās dabā, vairāk pievēršoties garīgām baudām mūzikai un mākslai”, norāda ģimenes ārste Marita Ķirsone.

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Saaukstēšanās, kunģa problēmu saasināšanās un veģetatīvās distonijas – tipiskākās ik rudens saslimšanas

Kategorijas