Apmēram 60% cilvēku, kas cieš no aptaukošanās, ir nosliece uz emocionālo ēšanu
Cilvēki ne vienmēr ēd tikai ar mērķi remdēt izsalkumu. Mēs vēršamies
pie ēdiena, lai gūtu gandarījumu, atalgojumu un mazinātu stresu.
Emocionālā ēšana ir ēdiena patērēšana nevis izsalkuma mazināšanai, bet
gan dažādu emociju apslāpēšanai, kas nereti var novest pie liekiem
kilogramiem vai pat aptaukošanās. Pēc personīgās pieredzes varu teikt,
ka apmēram 60% cilvēku, kas cieš no aptaukošanās, ir nosliece uz
emocionālo ēšanu.
Kad ēšana ir primārais mierinājuma mehānisms un
ikreiz, kad jūtaties noskumis, dusmīgs, vientuļš, stresa pārņemts,
noguris vai garlaikots, pirmais impulss ir atvērt ledusskapi, jūs
iestrēgstat neveselīgā ciklā, kurā patiesās emocijas vai problēmas tā
arī netiek risinātas. Ja kādreiz esat apēdis desertu, lai arī sāta
sajūta jau iestājusies, vai apēdis kasti saldējuma, jūtoties nomākts,
visticamāk arī jūs esat saskāries ar emocionālo ēšanu.
Kas īsti ir emocionālā ēšana un kas to izraisa?
Cilvēki,
kas cieš no emocionālās ēšanas, uz stresu vai negatīvām emocijām reaģē
ēdot, pat tad, ja patiesībā nav izsalkuši. Ēdieni, ko šādos gadījumos
parasti izvēlas, ir tā dēvētie “mierinājuma ēdieni” – kalorijām bagāti
ēdieni ar zemu uzturvērtību. Diemžēl emocionālā ēšana neatrisina
emocionālās problēmas. Lielākoties tās tikai padziļinās, jo pēc
emocionālās ēšanas nepatīkamās jūtas ne tikai vēl aizvien saglabājas,
bet tām pievienojas arī vainas apziņa par pārēšanos.
"Emocionālo
izsalkumu” nav iespējams remdēt ar ēdienu. Sākotnēji rodas neliels
mierinājums, taču pēc neilga brīža rodas apjausma, ka izjūtas, kas
izraisījušas ēšanu, nekur nav pazudušas. Un nereti cilvēks jūtas vēl
sliktāk lieki uzņemto kaloriju dēļ Padodoties emocionālajai ēšanai, mēs
neiemācāmies veselīgākus veidus, kā risināt emocionālās problēmas. Jums
kļūst arvien grūtāk kontrolēt savu svaru, jūs pārņem bezspēcības sajūta
gan saistībā ar ēdienu, gan savu emocionālo stāvokli.
Emocionālo
ēšanu var iedalīt divās formās: pēkšņas ēšanas vēlmes lēkmes, kam
raksturīga nespēja tās kontrolēt, kā arī lielāka daudzuma ēdiena
uzņemšana vienā reizē. Pēc lēkmes parasti parādās kauna sajūta; un
pārēšanās – ikdienas ēšanas ritma izjaukšana, t.i., naktī ēšanas
sindroms. Tam savukārt raksturīgs apetītes zudums no rītiem un pieaugoša
apetīte vakaros un nakts laikā, miega traucējumi, miegainums pēc
maltītēm.
Kas ir galvenie iemesli, kamdēļ cilvēki ir pakļauti šai problēmai?
Cilvēkos,
kam ir nosliece uz emocionālo ēšanu, vēlmi pēc papildus maltītēm var
radīt nemiers, aizkaitināmība, slikts noskaņojums, vientulības izjūta.
Pastāv uzskats, ka emocionālo ēšanu neizraisa viens konkrēts faktors,
bet gan to kopums. Iemesls, kādēļ veidojas nosliece uz emocionālo ēšanu,
visbiežāk meklējams ģimenes attiecībās: “Ģimenēs, kurās ēdienam tiek
piešķirta ļoti nozīmīga loma, mātes jebkādu bērna diskomfortu saskata,
kā izsalkumu, kas bērnam savukārt neļauj iemācīties, kā atšķirt iekšējas
sajūtas no emocionāla diskomforta. Šādā situācijā rodas nepareizs
mehānisms - „Kad jūtos slikti, man jāēd”. Ja ģimenē galvenās mātes rūpes
ir saistītas ar bērnu apģērbšanu un pabarošanu, palielinās maltītes
nozīmība”.
Cilvēkiem, kas sasaista ēdienu ar komfortu, varu vai
kā citādi, nevis kā barības vielas enerģijas uzņemšanai, var būt
nosliece uz emocionālo ēšanu.
Kas ir galvenās atšķirības starp „emocionālo izsalkumu” un fizisko izsalkumu?
Lai
varētu izkļūt no emocionālās ēšanas cikla, vispirms nepieciešams
iemācīties, kā atšķirt emocionālo no fiziskā izsalkuma. Diemžēl reālajā
dzīvē tas var būt sarežģītāk nekā sākotnēji šķiet, it īpaši, ja cilvēks
regulāri izmantojis ēdienu, lai apslāpētu savas patiesās izjūtas.
Emocionālais
izsalkums var būt ļoti spēcīgs, tāpēc to var viegli sajaukt ar fizisko
izsalkumu. Taču ir pazīmes, pēc kurām vadoties, ir vieglāk atšķirt
fizisko no emocionālā izsalkuma.
Emocionālais izsalkums rodas
pēkšņi, negaidot un ierosina visaptverošu un steidzamu vēlmi to remdēt.
Savukārt fiziskais izsalkums rodas pakāpeniski – tā nav tik steidzama un
nekontrolējama vēlme pēc apmierinājuma. Emocionālajam izsalkumam
raksturīga vēlme pēc tā dēvētajiem “mierinājuma ēdieniem”, taču, kad
cilvēks patiesi ir izsalcis, gandrīz jebkas ēdams šķiet gana labs,
ieskaitot veselīgu ēdienu, piemēram, dārzeņus. Izjūtot emocionālo
izsalkumu, rodas vēlēšanās pēc sātīgiem, trekniem ēdieniem, saldām
uzkodām, kas rada tūlītēju un īslaicīgu gandarījumu, piemēram, vēlme pēc
siera kūkas vai picas un tā vien šķiet, ka nekas cits nederēs.
Emocionālais izsalkums nereti noved pie nesaprātīgas ēšanas – attopoties
pie tukšas čipsu pakas vai saldējuma kastes, pat īsti negūstot
gandarījumu un nepamanot, kā tā izēsta. Kad cilvēks uzņem pārtiku
reaģējot uz fizisku izsalkumu, parasti ir lielāka apziņas sajūta pār
notiekošo. Emocionālā ēšana nesniedz apmierinājumu līdz ar sāta sajūtu,
cilvēks vēlas ēst vēl, bieži līdz brīdim, kad jūtas diskomfortabli
pārēdies. Turpretī fiziskais izsalkums tiek apmierināts līdz ar sāta
sajūtas iestāšanos. Emocionālais izsalkums nereti noved pie nožēlas,
vainas sajūtas vai kauna. Ēdot apmierinot fizisku izsalkumu, cilvēks
nejūtas nedz vainīgs nedz nokaunējies, jo vienkārši sniedz ķermenim
nepieciešamās barības vielas. Ja pēc paēšanas rodas vainas sajūta, tas
var liecināt, ka dziļi sevī apzināties, ka neēdāt dabisku iemeslu
(fiziska izsalkuma) vadīts.
Emocionālā ēšana ir pieaugoša tendence, tāpēc mums jāzina, kā šo problēmu risināt
Ņemot
vērā to, ka emocionālā ēšana ir pieaugoša tendence, cilvēkiem būtu
vairāk jādomā, kā viņi reaģē un pārvar stresu un citas negatīvas
emocijas. Vissvarīgākā lieta ir balanss, kā arī spēja atpazīst savas
izjūtas – dusmas, nomāktību, stresu, u.c. – un tās risināt atbilstoši,
nevis ar ēdiena palīdzību, kas situāciju tikai padziļina un pasliktina.
Lai
pārvarētu emocionālo ēšanu, nepieciešams ēdienu ieraudzīt no
veselīgākas perspektīvas un mainīt savus ēšanas paradumus, atpazīt
iemeslus, kas rada emocionālās ēšanas vēlmi, tāpat arī mēģināt atrast
veidus, kā izvairīties no stresa vai to mazināt.
Izjūtot
emocionālās ēšanas vēlmi, vislabāk iziet pastaigā, veikt vingrinājumus,
izmantot muskuļu relaksācijas metodes, dziļi elpot, dejot, iet dušā vai
izmantot kādu citu veselīgu aktivitāti, kas liks aizmirst par ēšanu.
Kategorijas
- Laikraksta sludinājumi
- Pērk
- Pārdod
- Dažādi
- Pakalpojumi
- Maina
- Izīrē
- Vēlas īrēt
- Dāvinu
- Darbs - meklēju
- Darbs - piedāvāju
- Pazudis / Atrasts
- Līdzjutība
- Sludinājumi
- Transports
- Nekustamais īpašums
- Darbs un izglītība
- Izklaide
- Mājdzīvnieki
- Dažādi
- Mājsaimniecība
- Lauksaimniecība
- Labsajūta un veselība
- Celtniecība
- Elektronika
- Pērk
- Pārdod
- Forums
- Mana dzīvesvieta
- Cilvēki
- Izklaides iespējas
- Sanāca kā vienmēr...
- Ir ko teikt?
- Izklaide un kultūra
- Transports un satiksme
- Pilsēta
- Darba devēji
- Citos portālos
- Diena.lv
- Db.lv
- Citas ziņas
- Tirgus
- Atbildam lasītājiem
- Sarunas par dzīvi
- Latvija pēc 90
- 8778
- Konkursi
- Mīlestības stāstu konkurss
- Blogi
- Afiša
- Koncerti
- Teātra izrādes
- Izstādes
- Sports
- Balles un diskotēkas
- Bērniem
- Filmas
- Citi pasākumi
- Dievkalpojumi
- Jauniešiem
- Senioriem
- Svētki
- Piemiņas pasākumi
- Izlaidumi
- Laikraksta arhīvs
- Foto un video
- Reklāmraksti
- Lietotāju raksti
- Cope un medības
- Dzive laukos
- Veselība
- Sports
- Politika
- Vēlēšanu ziņas
- 10. Saeimas vēlēšanas
- 11. Saeimas vēlēšanas
- Kultūra
- Konkursi
- Vietējās ziņas
- Skolu ziņas
- Pasaules ziņas
- Latvijas ziņas
- Policijas ziņas
- Skola Kanaviņu kalnā
- Senioriem
- Vēlēšanas 2017
- Palīdzēsim ķepaiņiem!
- Statiskas lapas
- Projektu raksti
- Saimnieko gudri
- Rūpēsimies par vidi
- Mediju kritika
- Teritoriālās reformas krustcelēs
- Izklaide
- 13. Saeimas vēlēšanas
- Slēpņošanās spēle "Discover the city"
- Koronavīruss
- "Unikālas kultūras tradīcijas Alūksnes un Apes novadu pierobežā"