Iepazīst Alūksnes ceļus

2015. gada 2. oktobris 00:00

Šonedēļ Alūksnes novadu apmeklēja satiksmes ministrs Anrijs Matīss, VAS „Latvijas Valsts ceļi” un „Latvijas autoceļu uzturētājs” vadība, lai apsekotu “Latvijas autoceļu uzturētāja” realizētās dubultās virsmas apstrādes posmu uz valsts autoceļa Alūksne-Liepna posmā līdz Karitāniem 2,4 kilometru garumā, kā arī izbraucot šo ceļu tālāk līdz Liepnai, kur tas vēl nav rekonstruēts.

Dubulto virsmas apstrādi šajā posmā veica 2014.gadā, bet jau šopavasar uz ceļa bija daudz defektu, bedru. “Latvijas autoceļu uzturētājs” to skaidroja ar nepietiekamu cieto šķembu pamatni un kravu autotransporta kustību šķīdoņa laikā. Šogad ceļa posmā veica seguma atjaunošanas darbus par “Latvijas autoceļu uzturētāja” līdzekļiem, uzklājot vairākas dažāda izmēra šķembu un melnā seguma kārtas, tādēļ nevarēja turpināt darbus, kā sākotnēji iecerēts, posmā uz Malienu. Posmā no Karitāniem uz Malienu veikti darbi, ceļa segumam uzberot šķembas, kas rada daudz problēmu autobraucējiem, jo lielās šķembas tiek rautas augšā un izsit stiklus, lampas, bojā korpusu, atstājot buktes.

Komforts un arī ilūzija
“Latvijas autoceļu uzturētāja” valdes priekšsēdētājs Vladimirs Kononovs uzsver – tas nav asfalts, bet atvieglots melnais segums. “Tā ir dubultā virsmas apstrāde – šķembas ar bitumenu. Asfalta segums prasa ļoti biezu pamatu, lai asfalts neplaisātu – šajā gadījumā tik biezs pamats nav nepieciešams. Uz ceļa Alūksne-Liepna pēc apstrādes veikšanas radās defekti, jo darbi tika veikti vienā gadā. Bet – šī virsma ir ļoti viegli labojama, kas veiksmīgi izdarīts arī ceļam Alūksne-Liepna. Šī seguma pozitīvā īpašība - tas neput un neveidojas regulārās bedres, kas jāgreiderē reizi nedēļā vai divās. Piecu sešu gadu greiderēšanas darbi izmaksā tikpat, cik ieklāt vienu kārtu šāda cietā seguma,” skaidro V.Kononovs.
Pēc pieciem gadiem cietajam segumam nepieciešams atjaunojot uzklāt vēl vienu kārtu šķembu un bitumena, lai tas kalpotu ilglaicīgi. “Šis ir relatīvi lēts melnais segums, kas rada komfortu, bet arī ilūziju, ka to var noslogot ar kravu transportu. Šī seguma mīnuss ir, ka šķembas ļoti viegli atdalās, toties tas ir elastīga. Ceļš Alūksne-Liepna ir relatīvi noslogots, pa to brauc daudz baļķvedēju, notiek mežizstrāde, tādēļ pavasarī noteikti jāierobežo kustība, lai ceļš nesabruktu. Bet šis ceļš pašiem arī ir jāsaudzē – driftēt nedrīkst, apgriezties ar kravu transportu nedrīkst. Uz šī seguma braukšanas ātrums 90 kilometri stundā ir par lielu, jo, strauji bremzējot, tiek bojāts segums,” saka V.Kononovs.

Smagajai tehnikai – nē!
Igaunijā šo tehnoloģiju uz grants seguma ceļiem izmanto jau gadu desmitiem. A.Matīss uzsver – šajā gadījumā noteicošie nav klimatiskie apstākļi, bet kravnesība, lai dubultā virsmas apstrāde kalpotu ilglaicīgi. “Šāda ceļu atjaunošanas tehnoloģija, kas izmaksā 8 līdz 10 reizes lētāk nekā asfaltēšana, nav paredzēta smagajai tehnikai. Ja notiek mežizstrāde, lauksaimnieciskā ražošana, tad šis segums viennozīmīgi nav piemērots, bet ikdienas lietošanai pat ar intensīvu vieglā transporta kustību un autobusiem problēmu nav,” saka A.Matīss. Šādu virsmas apstrādi plaši izmanto Latgalē, atsevišķos posmos Kurzemē, arī pilsētās, kur ir individuālā apbūve. “Latvijas valsts ceļu” valdes priekšsēdētājs Jānis Lange uzsver – valstī vairāk nekā 12 000 kilometru ir grants seguma ceļi. Dubultās virsmas apstrāde ir labs risinājums, lai ar salīdzinoši mazām izmaksām panāktu, ka ceļš neput.
Šonedēļ Ministru kabinetā apstiprināts valsts budžets nākamajam gadam. A.Matīss uzsver, ka valsts ceļiem iedalīts vairāk finansējuma. “Nākamgad galvenā uzmanība tiks pievērsta vietējās nozīmes valsts autoceļiem, kas ir ļoti sliktā stāvoklī. Nākamgad uz ceļa Alūksne-Liepna turpināsies darbi dubultās virsmas apstrādei – lai tiktu līdz Liepnai, paies trīs gadi, bet pakāpeniski to atrisināsim. Ja šo ceļu sakārtosim, būs visi priekšnosacījumi tam, lai novadā attīstītos uzņēmējdarbība un cilvēki vēlētos šeit dzīvot,” saka A.Matīss.

Atgādina par vajadzībām
Satiksmes ministrs tikās arī ar Alūksnes novada domes priekšsēdētāju Arturu Dukuli un vietnieku Dzintaru Adleru. A.Dukulis aktualizējis to ceļu un ielu rekonstrukciju, kas šobrīd svarīga Alūksnes novadam un pilsētai. “Mums ir svarīgi, lai tiek turpināta valsts autoceļa Alūksne – Liepna rekonstrukcija, turpinot līdz pat Liepnai ieklāt cieto segumu, jo tas vijas cauri četriem pagastiem. Tāpat arī svarīgi ir panākt valsts autoceļa Zaiceva-Bruņiševa (Krievijas robeža) asfaltēšanu. Valsts autoceļš Alūksne-Zaiceva ir rekonstruēts, bet ceļa Zaiceva-Bruņiševa 5 kilometru posmā ir grants segums un 3 kilometrus asfalts. Turklāt Krievijas pusē jau sākušies šā ceļa asfaltēšanas darbi,” saka A.Dukulis. Savukārt Alūksnes pilsētā pašvaldība vēlas panākt, lai būtu iespēja piesaistīt finansējumu tranzītielu vēl nerekonstruēto posmu remontam. “Tranzītielu finansējuma programma par Eiropas naudu valstī ir beigusies – mums Alūksnē ir palikuši posmi Rīgas ielā, Tālavas ielā, ko arī vajag rekonstruēt, un ļoti ceram, ka tam izdosies rast atbalstu,” saka A.Dukulis.
Ja valstī runā par vienlīdzīgu teritoriālo attīstību, tad ceļu infrastruktūra ir svarīgākais. “Ja to nesakārtos, tad iedzīvotāju skaits pierobežā saruks vēl vairāk. Sakārtots ceļš ir cerība iedzīvotājiem, zemniekiem, uzņēmējiem,” saka A.Dukulis un piebilst, ka drīzumā Alūksnē paredzēta arī aizsardzības ministra vizīte. ◆

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Iepazīst Alūksnes ceļus

Kategorijas