Skolas sauc pēc skolēniem

2015. gada 2. oktobris 00:00

1276

Šonedēļ Alūksnes novada izglītības iestāžu direktori tikās, lai vēlreiz pārrunātu gaidāmo skolu reformu Alūksnes novadā un topošo novada izglītības stratēģiju. Skaidrības šobrīd vēl nav.

Alūksnes novada Izglītības pārvaldes vadītāja Gunta Kupča pauda cerību, ka domes komiteju sēdēs oktobrī deputāti varēs skatīt daļu stratēģijas – rīcības plānu, bet jautājumu par skolu tīkla optimizāciju vēl atliks, kamēr Izglītības un zinātnes ministrija izpildīs solījumu par atlases kritēriju izstrādi tam, kā sadalīt skolu infrastruktūras modernizēšanai paredzēto Eiropas naudu. “Varam cerēt, ka to saņems E.Glika Alūksnes Valsts ģimnāzija. Nevaram cerēt uz naudu nevienai mūsu pamatskolai, jo neatbilstam kritērijam par nepieciešamo skolēnu skaitu, bet to varēs saņemt sākumskola, kas atrodas ārpus pilsētas centra. Diemžēl Alūksnes pilsētas sākumskola šo finansējumu nevarēs saņemt,” saka G.Kupča.

Mārkalnieši nepadodas
Šobrīd spēkā ir lēmums par Mārkalnes pamatskolas likvidēšanu ar 2016.mācību gadu - trešdien novada domes priekšsēdētāja vietnieks Aivars Fomins teica, ka šis lēmums bijis pārsteidzīgs un būs jāmaina, atstājot pagastā vismaz 1. līdz 4.klasi. Skolas direktore Sanita Silirova bilda – kopš stājies spēkā šis lēmums, skolu pametuši jau septiņi skolēni, kuru ģimenes jau mainījušas dzīvesvietu, zinot, ka nākotnē skolas nebūs. Skola ir gatava turpināt darbu, orientējot to uz veselīgu dzīvesveidu un kļūstot par ekoskolu, izveidojot Zaļo klasi, dabas taku, jau veido Sprīdīša taku. Mārkalnē cer, ka skolēnu skaits varētu nedaudz palielināties, jo pagastā drīzumā atvērs novada sociālo māju.

Futbolisti – uz Ziemeriem
Ziemeru pamatskolas direktore Elvīra Aizupe atzina – katrs direktors vēlas savu skolu saglabāt, jautājums tikai, cik skolas ir vajadzīgas valstij un novadam. “Visu nosaka bērnu skaits un vieta, kur atrodamies. Mūsu skolas politika ir sniegt bērnam laukos labu un kvalitatīvu izglītību. Labu izglītību var iedot labs skolotājs, bet labi skolotāji aiziet strādāt uz pilsētu, kur viņiem piedāvā trīsreiz lielāku algu. Ziemeru pamatskolas skolotāju algas ir, sākot no 280 eiro pirms nodokļu nomaksas... Pamēģiniet ar šādu atalgojumu strādāt ar entuziasmu – skolotāji to dara! Ziemeru pamatskola ir liela un skaista, tā sauc pēc bērniem – šobrīd ir 66 skolēni 1. līdz 9.klasē, bet skola celta 260 bērniem... Ir brīnišķīga sporta zāle! Šogad sākām sadarbību ar Alūksnes bērnu un jaunatnes sporta skolu – pie mums brauks trenēties futbolisti,” sacīja E.Aizupe.

Bejā – ekoskola
Alūksnes pilsētas sākumskolas direktore Anita Junkure uzsver – skolas galvenais uzdevums ir iegūtajām zināšanām rast praktisku pielietojumu, tādēļ popularizē veselīgu dzīvesveidu un sportu. “Jautājums par telpām būs aktuāls, ja sāksies sporta halles būvniecība un vajadzēs nojaukt mazo ēku. Pretimnākšanu izrāda ģimnāzija. Ieteicām jaunajā sporta hallē ieplānot ēdināšanas bloku – tad sākumskolā atbrīvotos telpas klasēm,” saka A.Junkure.
Malienas pamatskolas vīzija ir kļūt par jauno zemnieku skolu, kur gūt priekšzināšanas par dažādiem amatiem. Strautiņu pamatskola turpinās attīstīt sportu, mūzikas un mākslas skolas filiāli un mazpulka darbu, rodot iespēju mākslas skolu izvietot kādreizējās Strautiņu bērnudārza telpās, jo bērnudārzs apvienots ar skolu. Bejas pamatskola attīstīsies kā ekoskola, mācot caur praktisku darbošanos, mazpulkiem, latvisko dzīvesziņu, malēnisko, kultūrvēsturi. “Skolā ir internāts, ko labprāt izmanto ģimenes, kur vecākiem ir maiņu darbs. Bejas, Malienas un Mālupes skolas atrodas tuvu cita citai, bet infrastruktūra ir tāda, ka reorganizācijas gadījumā vecāki savus bērnus sūtīs uz Alūksni,” sacīja Bejas pamatskolas direktore Silvija Aizupe.

Gatavi uzņemt bēgļu bērnus
Liepnas internātpamatskolas direktore Ina Aizupe atzina – visā Latvijā ģimenes saskaras ar lielām sociālajām problēmām, īpaši vietās, kur nav darba. Šoruden skolā esot par 20 skolēniem vairāk. “Vecākiem ir tiesības izvēlēties skolu – diemžēl vecāki nereti atzīst, ka tiek ietekmēti no vietējo pašvaldību puses, lai tikai bērnus nesūtītu citā skolā,” sacīja I.Aizupe.
Pededzes pamatskola iecerējusi 1. līdz 4.klasē uzsvaru likt uz mājturības un pašapkalpošanās prasmju apguvi, 5. līdz 7.klasē – sociālajām zinībām un uzņēmējdarbību, 8. un 9.klasē – gatavot topošos robežsargus, kuru valstī trūkst. Pieteicāmies arī jaunā projektā, jau apmeklējām mācības Siguldā un esam gatavi uzņemt skolā bēgļu bērnus. Pededzē jāpaliek 9.klasēm – ja vedīs uz citu skolu vienu bērnu, tad vedīs arī pārējos,” saka Pededzes pamatskolas direktore Selga Bībere. Pededzes pagasta pārvaldes vadītāja Daiga Vītola uzsver – pededzieši, starp kuriem ir daudz krievvalodīgo, ir noskaņoti par 9.klašu saglabāšanu un reorganizācijas gadījumā ar dakšām brauks uz novada domi.

Pretrunas plānā
Jaunlaicenes pamatskolas direktore Daiga Birkenberga norādīja uz pretrunu rīcības plānā un novada prognozi skolai. Plānā ierakstīts, ka vecāki varēs justies droši, jo 1. līdz 6.klašu izglītību bērns varēs iegūt tuvāk mājām, bet Jaunlaicenes skolu iecerēts pārveidot par četru klašu sākumskolu, tāpat kā vēl citas pamatskolas.
“Arī Jaunlaicenē no skolas jau šobrīd izņemti trīs bērni, kuri tagad mācās Ziemeros un Alūksnē. Jā, Jaunlaicenē strādā 12 pedagogi, bet tikai 2 ir uz pilnu slodzi. Vecāki neizprot, kādēļ citas novada skolas ar līdzīgu un pat vēl mazāku skolēnu skaitu saglabā esošo statusu, bet Jaunlaicene ne,” sacīja D.Birkenberga. G.Kupča atbildēja, ka noteicošais ir ne tikai skolēnu skaits, bet arī tas, ka skola atrodas pielāgotā bērnudārza ēkā un ir mazāk nekā 10 kilometri līdz tuvākajai Ziemeru skolai.

Jautājumu daudz
“Atklāts ir jautājums, vai pašas skolas būs gatavas strādāt, ja no valsts apmaksās tikai trīs pedagoga likmes? Šobrīd ministri sola, valdības dokumentos ierakstīts, ka 1. līdz 6.klase būs tuvu mājām – vecāki to visu dzird. Bet tik lielā teritorijā ar mazu iedzīvotāju blīvumu kā Alūksnes novads modelis “1. līdz 6.klase” īsti nestrādā, jo būs skolas, kur tad pat sešās klasēs kopā būs tikai 16, 18 bērni, lielākais 47! Tādēļ šobrīd valsts uzstādījums ir nepareizs, jo iedzīvotāji tiek maldināti un domā, ka vietējā pašvaldība ir tā sliktā, kas negrib tuvāk dzīvesvietai! Ir valsts finansējums, pašvaldības iespējas un skolu varēšana. Vai vecāki mums uzticēsies, ja bērnam būs jāmācās klasē, kur apvienotas četras kopā? Šobrīd gadā 120 000 eiro Alūksnes novada dome tērē, lai apmaksātu skolēnu pārvadājumus. Šī summa ir trīs mazo skolu gada budžeti,” atzina G.Kupča. ◆

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Skolas sauc pēc skolēniem

Kategorijas