Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Olimpiju Alūksnē jau iemīļojuši

Diāna Lozko

2015. gada 2. oktobris 00:00

21

Rīdziniece Rūta Kalniņa ar vīru Juri katru vasaru viesojas Alūksnē, jo Rūtas vectēvs Jānis Avotiņš nāk no Alūksnes un ģimenei pieder māja Torņa ielā. Kalniņu ģimenei uz Alūksni vienmēr līdzi atceļo arī Olimpija - Velsas springerspaniels, kuru nu jau pazīst daudzi alūksnieši.

Pēdējā gada laikā Alūksne ir brīnišķīgi attīstījusies
R.Kalniņa atzīst, ka Alūksne ir gluži kā kūrortpilsēta un uz šejieni brauc arī viņas mamma Ausma Avotiņa, kura Alūksnē ir uzaugusi, savukārt R.Kalniņas vecmamma Zelma Avotiņa bijusi Alūksnē aktīva pašdarbības gleznotāja un arī dziedājusi. “Ulmaņlaikos te bija ļoti interesanta un spraiga dzīve. Alūksnē ir patīkama apkārtne un daba. Pēdējā gada laikā Alūksne ir brīnišķīgi attīstījusies, un nemaz negribas braukt prom,” stāsta R.Kalniņa.
Viņas vīrs J.Kalniņš strādā Ventspils augstskolā par profesoru. Viņš māca matemātiku Informāciju tehnoloģiju fakultātē un vadības zinības, kontrolingu un stratēģiju Ekonomikas un pārvaldības fakultātē. Līdz ar to arī Olimpijai nākas ceļot gan no Rīgas uz Alūksni, gan arī uz Ventspili. “Suns vienmēr dodas mums līdzi, un nu mūsu ceļojumi ir pakārtoti Olimpijai, jo nedodamies nekur, kur nevar braukt ar suni,” stāsta J.Kalniņš. Lai arī uz lekcijām Olimpija nav ņemta līdzi, J.Kalniņš stāsta, ka ir gadījumi, kad studenti ierodas lekcijā ar saviem mīluļiem. “Reiz atzīmi dabūja gan kāda studente, gan suns,” smaidot noteic J.Kalniņš.

Piemēroti sportiskākiem cilvēkiem
Olimpija aktīvo Kalniņu ģimenē ienākusi gandrīz pirms desmit gadiem, un tieši 16.oktobrī Olimpija svinēs desmit gadu jubileju. Pirms tam ģimenē bijusi krievu spanielu ģimene. Pēc tās Kalniņu ģimenes dēls vēlējies šādas pašas šķirnes suni, taču Latvijā tie bijuši gluži vai izmiruši. “Pirms desmit gadiem - Suņa gadā - dēls gribēja iegādāties suni, bet mēs bijām pret. Lai arī esam lieli suņumīļi, mēs saprotam, ko tas nozīmē. Dēlam tad bija 20 gadi un mūsu dzīve saistījās ar braukāšanu no Rīgas uz Ventspili un Alūksni, līdz ar to sapratām, ka ar suni būs grūti izbraukāt. Tagad gan Olija to brīnišķīgi iztur,” stāsta R.Kalniņa.
Olimpijas vecmāmiņa atvesta no Zviedrijas - tā Latvijā sākās šīs sugas suņu izplatība. Velsas springerspanielu Latvijā ievedusi Ina Forande - viņai ar vīru pieder arī divi restorāni, kuros saimnieki var nākt ar suņiem. “Viņi rīko arī šīs sugas suņu saietus, kad visi Velsas springerspanielu īpašnieki sanāk kopā. Visi šie suņi ir gandrīz vienādi, un es savu suni pazīstu tikai pēc kaklasiksnas,” stāsta R.Kalniņa.
Velsas springerspaniels ir aktīvs un būtu piemērots sportiskākiem cilvēkiem, taču Olimpija ir arī ļoti mīļa. Šīs šķirnes suņi ir mednieki, kuri nevis nokož medījumu, bet to pienes medniekiem. R.Kalniņa stāsta, ka Olimpija, būdama maziņa, ieraugot pīles, vienmēr skrējusi tām pakaļ dīķī. Ar laiku gan Olimpija iemācījusies pavisam mierīgi sadzīvot gan ar pīlēm, gan ar kaķiem. “Tumsā gan viņas instinkts atdzīvojas, un, ja ejam pa jūrmalu, ja viņa ko dzird, viņa uzreiz atžirgst un nomet no sevis visus savus gadus un kļūst pilnīgi jauna un aktīva,” stāsta J.Kalniņš. Ar šīs šķirnes suņiem ārā būtu jāiet vismaz trīs reizes un jānodrošina slodze. “Šīs šķirnes suņi ir gan aktīvi, gan ļoti mīļi un draudzīgi,” teic R.Kalniņa. ◆

Kategorijas