Pie bitēm ir jāpierod

2015. gada 2. oktobris 00:00

Ilzeniete Irēna Pētersone 40 mūža gadus nostrādājusi par biškopi, bet nu jau kādus desmit gadus pie bitēm vairs neiet. Nu bitenieces amata prasmes pārņēmusi meita Dace Brūniņa. “Ozollejās” ir piecas bišu saimes.

Ar bitēm jāmāk apieties
I.Pētersone kolhoza laikā Ilzenē strādājusi par biškopi un pat saņēmusi goda rakstu par to, ka no 70 bišu saimēm ievākta tonna un 100 kilogrami medus. “Tagad jau bitenieki darbojas citādāk. Biškopji pat strādā ar plastmasas cimdiem rokās - nesaprotu, kāpēc tā vajag. Tagad nereti kursus apgūst ziemā, bet tad, kad jāiet pie bitēm, cilvēks tik un tā nezina, ko iesākt,” teic I.Pētersone. Ar bitēm jāmāk apieties un, lai biti nesabaidītu, jādarbojas lēnām un apdomātām kustībām. Ejot pie bitēm, ir jābūt mierīgam.
I.Pētersone biškopes izglītību ieguvusi Vecbebru biškopības un dārzkopības skolā. Lai arī pēc pamatskolas beigšanas viņa vēlējās mācīties dārzkopību Bulduru dārzkopības vidusskolā, dažādu apstākļu dēļ viņa tomēr izvēlējās apgūt biškopību. “Pirms tam jau man mājās bišu nebija - bija pie bitēm jāpierod. Arī biškopības skolotājs skolā bija jauns un bijuši visādi gadījumi ar bitēm,” stāsta I.Pētersone.

Uz stropa sienām bija arī skrāpējumi
Kāda kolēģe vasarā devusies uz Karēliju pie bitēm, jo tur esot bijis daudz vējkaņepju un mērķis bija iegūt tieši šādu medu. “Tur dravā kāds lācis esot paņēmis klēpī bišu stropu un devies uz upīti. Viņš stropu iemērcis upē un paklausījies, vai bites ir pieklusušas. Iemērcis vēlreiz upītē stropu un tad droši ņēmis laukā medu,” stāsta I.Pētersone. Reiz arī Ilzenē, kur 70 bišu saimes stāvējušas piecās novietnēs, “Liepiņās” kāds bišu strops bijis izjaukts. “Tas nebija izārdīts, bet tā daļas bija nobīdītas. Zālē mētājās rāmīši, un, tā kā tās bija kolhoza bites, zvanījām policijai. Policists teica, ka te ir strādājis lācis un nav pirmā reize, kad viņš ko tādu redz. Uz stropa sienām bija arī skrāpējumi. Uz lielā ceļa varēja redzēt lāča ķepu nospiedumus. Mežmalā bija nopļauts siens un salikts vālos. Tur lācim, visticamāk, bija jau uzbrukušas bites un viņš bija vārtījies pa siena vāliem, lai atbrīvotos no bitēm,” atceras I.Pētersone. Vēlāk viņas kolēģis dežurējis pāris naktis, lai skatītos, vai lācis nāks vēlreiz, taču tas vairs nav nācis.

Pagalmā tapis parks
Iegriežoties “Ozollejās” var redzēt I.Pētersones mīlestību uz dārzniecību, kokiem un košumkrūmiem. Piemājas pagalmā tapis parks ar dažādu šķirņu kokiem un atsevišķi izveidota arī bērzu birztaliņa. “Bitēm par labu parkā esam sastādījuši ozolus un liepas. Parkam jau ir 20 gadi,” stāsta I.Pētersone. Arī strādājot ar bitēm, ir jāzina tās lietas, kuras zina dārznieks, jo abas šīs nozares esot saistītas. Strādājot biškopībā, ir notikusi arī saķeršanās ar bitēm - reiz, kad darbā bija jāpārved 70 bišu saimes, rokas bijušas sadzeltas un uzpampušas. I.Pētersonei pašai medus garšo, taču viņa uzskata, ka rapšu un griķu medus nav iecienīts, jo šim medum ir specifiska garša.
I.Pētersonei vienmēr ir bijis svarīgs darba tikums, un pat tagad, 77 gadu vecumā, viņa darbojas gan pa māju, gan arī piemājas dārzā. “Tikums cilvēkā ir tāds kā likums. Tu nemaz nevari nosēdēt un neko nedarīt,” viņa saka. ◆

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Pie bitēm ir jāpierod

Kategorijas