Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Krosfits – vairāk nekā sports

Agnese Leiburga

2015. gada 2. oktobris 00:00

6

«Šīs kustības dzimtene ir Amerika, tāpēc nosaukumu grūti latviskot vienā vārdā, varam teikt – krosfits. Tie ir mainīgi augstas intensitātes spēka un izturības treniņi visa ķermeņa fiziskai attīstībai, un tā pamatā ir doma par funkcionalitāti un dažādu disciplīnu apvienošanu vienā kopumā,» stāsta treneris Dāvis Lapiņš.
Viņš skaidro, ka krosfita sistēmas unikalitāte ir darbošanās komandā, saglabājot individuālās izaugsmes iespēju, un šādās nodarbībās liela nozīme ir trenerim – viņš ir atbalstītājs, motivētājs un uzraugs. «Sākums nezināmu lietu apguvē vienmēr ir grūts. Tas ir smags darbs ar sevi un paša domām – kā nepadoties, kā izturēt līdz galam, kā vārdu «nevaru» izmest no savas vārdnīcas. Šajā sportā rutīna nepastāv, un nekad nepienāks tāda diena, kad kāds varētu apgalvot: «Viss, pietiek – krosfits ir apgūts. Man vairs nav ko mācīties!»,» sporta veida būtību atklāj treneris.

Pirmā zāle – Kalifornijā
1995. gadā krosfita pamatlicējs Gregs Glassmans atvēra savu pirmo sporta zāli Kalifornijā, lai trenētu jaunos policistus. Funkcionalitāte, treniņi grupās, trenera klātbūtne katrā nodarbībā piesaistīja aizvien vairāk sportot gribētājus, pamazām attīstoties krosfita kopienai. Piecus gadus vēlāk nodibināts fitnesa uzņēmums «CrossFit, Inc». Līdzīgu treniņu koncepcija gan izmantota arī daudz senāk, tika veidotas mazas garāžas tipa sporta zāles. Tieši 20. gadsimta pēdējie gadi tiek asociēti ar šādas fitnesa kustības rašanos. Latvijā pirmā oficiālā krosfita zāle dibināta 2014. gada februārī – «CrossFit Rīdzene». Arī ārpus galvaspilsētas (Liepājā, Ventspilī, Aizputē un citur) notiek šādas nodarbības. Krosfita kustībā tiek realizēta īpaša sertifikācijas sistēma, kas piedāvā iespēju piedalīties mācībās un kursos un, sekmīgi nokārtojot gala eksāmenu, iegūt trenera sertifikātu. Ir dažādi līmeņi un virzieni, kas nodrošina nepārtrauktu zināšanu pilnveidi un attīstību. D.Lapiņš atzīst: «No vienas puses – to var darīt jebkurš, no otras – labs treneris nav tas, kurš ieguvis sertifikātu, bet gan talantīgs un daudzpusīgs entuziasts ar degsmi acīs, kurš pats izgājis visam cauri. Tas ir cilvēks, kurš otram spēj iemācīt nepieciešamo tehniski pareizi, seko savu sportistu gaitām, ir patiess, prasīgs, zinātkārs.»
Krosfits ietver dažādus sporta veidus. Olimpiskā svarcelšana (smagatlētika) attīsta spēku un muskulatūru, kā arī nostiprina saites, bet treniņu sākumposmā lielākoties tiek izmantoti vingrojumi ar savu svaru, lai nodrošinātu tehniski pareizu pozīciju apguvi un mazinātu traumu risku. Tāpat ir vieglatlētika – sportisti skrien, lec, veic izrāviena vingrojumus. Vingrošana padara cilvēku lokanāku, trenē koordināciju (iekļautas arī statiskas kustības), tiek izpildīti dažādi tehniskie elementi, piemēram, staigāšana uz rokām, uzdevumi vingrošanas riņķos. «Vārds «funkcionāls» tiek bieži izmantots, lai raksturotu šā sporta būtību – kustības treniņos ir līdzīgas mūsu kustībām ikdienas dzīvē. Krosfits pielāgojams kā iesācējiem, tā profesionāliem sportistiem – slodze ir mainīga, arī elementi ir dažādi modificējami,» stāsta treneris.

Mainās domāšana
Par krosfita īpašo plusu tiek uzskatīts tas, ka veidojas īpaša draudzīga biedru kopienu, kas ir kā atbalsts un dzinulis katram, tā ir otrā ģimene. Pats D.Lapiņš ar krosfitu nodarbojas trīs gadus. Sports ir neatņemama viņa dzīves sastāvdaļa, un jau no bērnības viņš apguvis peldēšanu, pēc tam ilgu laiku nodarbojies ar militāro tuvcīņu. Šajā sportā treneris meklē sev līdzīgos – neatlaidīgus, iekšēji spēcīgus cilvēkus, ar kuriem kopā kalnus gāzt. Uzskata, ka, trenējot citus, spēj identificēt raksturīgākās kļūdas un novērst to atkārtošanos nākotnē, tā radot spēcīgu tehnisko bāzi, kas ir visa sākums. Viņš uzsver: «Mēs priecājamies par katra sasniegumiem un protam svinēt dzīvi – ir iespējas rīkot saliedēšanās pasākumus, kopīgas ekskursijas, pārgājienus un īstenot citas aktivitātes. Jauni draugi ir viens no ieguvumiem. Ilgāk trenējoties, uzlabojas fiziskā pašsajūta – jo vairāk sporto, jo vairāk enerģijas tev ir. Mainās ķermenis, lai gan šajā sportā tā nav prioritāte, tā ir likumsakarība. Līdz ar fizisko ķermeni mainās arī cilvēka domāšana, paradumi, veidojas cita izpratne par dzīvi kopumā. Pamatnosacījums ir regulārs treniņu apmeklējums, tikai tad iespējams runāt par izmaiņām un sasniegumiem.»
Savukārt no veselības viedokļa, nodarbojoties ar krosfitu, pakāpeniski uzlabojas cilvēka kardiovaskulārā sistēma – sirds asinsvadi spēj raitāk nogādāt skābekli nodarbinātajiem muskuļiem. Nostiprinās mugurkauls, un uzlabojas locītavu darbība, tiek attīsta proporcionāla muskulatūra. Intensīvi treniņi mudina sakārtot arī savu ēdienkarti – mainās ēšanas paradumi, rodas izpratne par veselīga uztura nozīmīgumu ikdienā.

Kļūst arvien populārāks
Treneris norāda, ka ar krosfitu var nodarboties jebkurš, bet ne visiem tas kļūst par sirdslietu un ir pa spēkam. Lai saprastu, vai cilvēks ir gatavs kaut ko mainīt savā dzīvē, jāapmeklē pāris nodarbības. Lasot atsauksmes un veidojot savus secinājumus, tā arī nekad netiks pilnībā izzināta krosfita būtība. Treniņu programma ir pielāgojama dažāda vecuma cilvēkiem atkarībā no tā, kādas ir spējas un kādi ir mērķi. Savdabīga ir statistika pasaulē – sievietes ar šo sportu nodarbojas procentuāli vairāk nekā vīrieši. «Tomēr pats svarīgākais ir griba un motivācija – rezultāti būs. Mēs, krosfita treneri, vēlamies uzlabot cilvēku kustības ikdienā, mudināt viņus pašattīstīties, jo jebkuras izmaiņas katrā personībā ir izmaiņas sabiedrībā. Krosfita kopiena ir maģiska vieta, kur augstprātībai un nicinājumam nav vietas. Tur valda draudzība un labas emocijas, kas ikdienā mums visiem tik ļoti pietrūkst. Labs rādītājs ir smaids kā pirms, tā pēc nodarbības. Ja cilvēks no mums atvadās smaidot, nodoms ir īstenojies – radīt prieku citos,» secina D.Lapiņš.
Pasaulē ir vairāk nekā 10 000 krosfita filiāļu un netrūkst aktīvistu, kas maziem soļiem tuvojas sapnim par oficiālas zāles atklāšanu savā pilsētā. Pēc trenera stāstītā, arī Latvijā interese par šo kustību izplatās lielā ātrumā. ◆


Kristīne, 20 gadu, ar krosfitu aizrāvusies nesen
◆ Man ļoti patīk, ka treniņos ir dažādas grūtības uzdevumi, liela to daudzveidība. Daudzi uzdevumi ir augstas intensitātes, kas prasa milzu apņemšanos un cīņu ar sevi. Jau pēc pirmajiem treniņiem iemācījos aizmirst par vārdiem – es to nevaru. Turklāt panākumus jūt ātri – jau nākamajos treniņos, kad izdodas uzlabot rezultātus. Dažreiz uzlabojums ir vien sekunde vai viens pietupiens vairāk, bet tas tik un tā rada uzvaras sajūtu. Vienmēr pēc treniņa jūtos spēcīgāka gan fiziski, gan garīgi.

Kategorijas