Bēgļi nāk. Vai esam gatavi sagaidīt?

2015. gada 2. oktobris 00:00

978

Latvijā šobrīd galvenā uzmanība ir pievērsta bēgļiem, kas bēg no asiņainā pilsoņkara plosītās Sīrijas, teroristiskās kustības islama valsts zvērībām un nestabilitātes radītajām bailēm vairākās Āfrikas un Tuvo Austrumu valstīs. Starp tiem ir daudz ekonomisko bēgļu, kas par katru cenu vēlas nokļūt tajās valstīs, kur var saņemt lielākus pabalstus un nodrošināt labāku dzīvi. Tāpēc attieksme pret nelegālajiem imigrantiem ir ļoti atšķirīga – no noliedzoša protesta līdz gatavībai uzņemt bēgļus savās mājās.
No aprīļa līdz jūnijam Latvijā bijis viens no lielākajiem patvēruma meklētāju lūgumu pieaugumiem Eiropas Savienībā. Visvairāk patvērumu meklē vjetnamieši. Arī Alūksnes novadā visbiežāk tiek aizturēti nelegālie imigranti no Vjetnamas, kas cenšas nokļūt kādā Eiropas Savienības dalībvalstī, šķērsojot Latvijas – Krievijas robežu. Pagaidām nekas neliecina, ka šo bēgļu skaits varētu mazināties, jo ļoti daudz vjetnamiešu, kā apgalvo paši aizturētie, Krievijas pusē gaidot iespēju pāriet robežu.

Alūksnietis starp nelegālo imigrantu pārvadātājiem
Pirms mēneša Alūksnes rajona prokuratūra Alūksnes rajona tiesai izskatīšanai nodeva krimināllietu, kurā divas personas apsūdzētas pēc Krimināllikuma 285.panta trešās daļas - par personu nelikumīgu pārvietošanu pāri valsts robežai. Toreiz viena no apsūdzētajām personām atsaucās uz izmeklēšanas gaitā nenoskaidrotas personas piedāvājumu nakts laikā pārvietot pāri robežai vairākās personas - katru par 100 eiro, savukārt otrai apsūdzētajai personai par analoģisku darbību piedāvāja 200 eiro.
Saskaņā ar Ģenerālprokuratūras sabiedrisko attiecību speciālistes Unas Rēķes „Alūksnes Ziņām” sniegto informāciju abus vīriešus nenoskaidrota persona veda Latvijas – Krievijas robežas virzienā. Pa ceļam tika stāstīts, ka viņiem pāri robežai būs jāpārvieto imigrantu grupa. Ap pusnakti no robežas puses nāca septiņu cilvēku grupa, kuru pavadīja divas izmeklēšanā nenoskaidrotas personas. Apsūdzētie veda Vjetnamas Sociālistiskās Republikas imigrantu grupu uz norunātu vietu, taču mežā viņus aizturēja robežsardzes darbinieki.
Viens no aizturētajiem ir alūksnietis Gatis Pamils–Pamiljens, kurš mainījis sākotnējo versiju par vjetnamiešu pavadīšanu līdz automašīnai. „Es kā ogās gāju... vakarpuse jau bija. Apmaldījos mežā, nāca jau nakts virsū, tāpēc devos atpakaļ, un viņi man nejauši uzkūlās virsū. Tā kā sarunāties neprotu, viņi man vilkās līdzi,” LTV „Panorāmai” skaidroja apsūdzētais, kad bija devies uz augustā paredzēto tiesas sēdi. Alūksnes rajona tiesas priekšsēdētāja pienākumu izpildītāja Antra Strupule informē, ka tiesas lietvedībā atrodas krimināllieta Gata Pamils–Pamiljena un vēl vienas personas apsūdzībā pēc Krimināllikuma 285.panta trešās daļas. Tās izskatīšana bija nozīmēta 31.augustā, taču pēc prokurora iesnieguma tika mainīts iztiesāšanas laiks uz 26.oktobri. „Tādējādi lietas iztiesāšana vēl nav uzsākta. Šajā lietā Vjetnamas pilsoņi nav apsūdzēti,” informē A.Strupule.

Uz Latvijas - Krievijas robežas būvē žogu
Valsts robežsardzes Galvenās pārvaldes Administratīvās pārvaldes Koordinācijas un sabiedrisko attiecību nodaļas galvenā inspektore Kristīne Pētersone informē, ka arī nelegālo pārvadātāju skaits šogad ir krietni lielāks (26 personas) nekā pērn visa gada laikā – 19 personas. „Par personas nelikumīgu pārvietošanu pāri valsts robežai soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu,” norāda K.Pētersone.
Alūksnes rajona prokuratūras virsprokurors Vilnis Sliņķis atzīst, ka pārvadātājiem maksimālais sods parasti netiek prasīts. Viņi ir tikai viens posms no nelegālā bēgļu transportēšanas biznesa, taču aizturēt pārvadātājus, kas autotransportā gaida bēgļus ārpus pierobežas zonas, izdodas reti. Tumšais posms šajā ķēdē esot migrantu pārvadātāji Krievijā, bet kaimiņvalsts vēl ne reizi nav atzinusi nelegālu robežšķērsošanas faktu, lai gan Latvijas – Krievijas robežas tuvumā šogad aizturēti vairāk nekā 200 nelegālie imigranti no Vjetnamas. Saeimas Juridiskā komisija konceptuāli atbalsta bargākus sodus par nelegālo imigrantu pārvietošanu pāri valsts robežai. Piedāvātie likuma grozījumi paredz palielināt sankcijas, ja personu nelikumīgu pārvietošanu veikusi cilvēku grupa pēc iepriekšējas vienošanās, kā arī gadījumos, kad pāri robežai pārvests vairāk nekā viens cilvēks. Tāpat likuma pantā par personu nelikumīgu pārvietošanu pāri valsts robežai paredzēts atteikties no piespiedu darba un naudas soda kā brīvības atņemšanai alternatīva soda. Par šīs normas pamatotību vēl būs diskusijas.
Lai Latvijas robežsardze spētu labāk kontrolēt, kas notiek uz austrumu robežas, tiek izvietotas novērošanas kameras un būvēts 93 kilometrus garš žogs. Tiesa, žogs nebūs vienlaidus, bet sadalīts pa vietām, kur ir biežākā imigrantu plūsma un satiksmes ceļi. „Tiek izbūvēta Latvijas – Krievijas robežjoslas infrastruktūra, kurā būs ierīkotas koka konstrukcijas laipas, patruļtakas, caurtekas vietējās nozīmes ceļu grāvjos, uzbūvēts stiepļu žogs un izveidota kontroljosla. Arī Pededzes un Liepnas robežkontroles punktu teritorijā ir paredzēti darbi, kam šajā gadā ir iedalīti apmēram 500 000 eiro. Visus robežas labiekārtošanas darbus veiks līdz 2019.gada beigām, kam paredzēti gandrīz 17 miljoni eiro,” informē K.Pētersone. Viņa nezina teikt, kādu materiālu izmantos mūsu valsts austrumu robežas stiprināšanai. Ungārijā izmanto Latvijā ražotus dzeloņstiepļu rituļus.

Bēgļu nelegāla pārvadāšana ir bizness
„Kas ir ieinteresēts, lai bēgļu straume plūstu uz Eiropu? Tas ir liels organizēts bizness, jo katrs bēglis par pārvietošanu maksā tūkstošus eiro. Neviļus rodas jautājums, vai šī biznesa organizatori dalās ar kādas valsts vai Eiropas Savienības ierēdņiem. Kad Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā bija pārstāvji, kas vēršas pret organizēto noziedzību, es šo jautājumu uzdevu. Var, protams, teikt, ka tas ir cits līmenis. Taču pietiek atcerēties korupcijas skandālu ar FIFA prezidenta atkāpšanos, kas liecina - šādi naudas darījumi var būt visur,” spriež 12. Saeimas deputāts Kārlis Krēsliņš (Nacionālā apvienība). Viņš šaubās, vai Latvijas pārstāvji Eiropas Savienībā skaidroja Latvijas situāciju, kas bēgļu sadalē liek ņemt vērā pamatiedzīvotāju attiecību pret valstī dzīvojošajiem imigrantiem. „Ja neprot pamatot un aizstāvēt savu pozīciju, tad tas ir godīgi jāpasaka. Turklāt ir laikus jādomā par sekām, rēķinoties, ka imigranti var apdraudēt valsts labklājību un veidot pamatiedzīvotājiem bīstamas sociālās grupas. Nebūsim naivi, ka Latvija varēs atlasīt tādus bēgļus, kādus vēlēsies,” uzskata K.Krēsliņš. Viņš skaidro, ka nav iespējams pārbaudīt bēgļu teikto, jo Sīrijā notiek pilsoņu karš. Pārrunās stāstītais būs tālu no patiesības, jo katrs labi saprot, ka patvēruma meklētāja statusu var iegūt tie, kas bēg no kara un politiskas vajāšanas, nevis ekonomiskie bēgļi. Tiesa, var prognozēt, ka neviens no bēgļiem sevišķi neilgojas palikt Latvijā. Dažam nepatīk pat tāda labklājības valsts kā Dānija, bet vēlas nokļūt Zviedrijā. Informācija liecina, ka Zviedrijā desmit gadu laikā musulmaņu skaits pieaudzis no 4,5 līdz 18,4 procentiem. „Bēgļi ir dažādi. Starp tiem var būt arī tie, kas pārstāv islama valsti. Tomēr Vācija un citas valstis, kurās trūkst darbaspēks, ir gatavas uzņemt daudz bēgļu. Vienlaikus fakti liecina, ka tur vairs netiek galā ar imigrantiem, kuri savā starpā kaujas un ir agresīvi noskaņoti,” norāda K.Krēsliņš.
Saeimas Nacionālās apvienības deputātu frakcija rosināja meklēt iespējas atrast bēgļiem drošu patvērumu Sīrijas kaimiņvalstīs. Līdz šim nevienu bēgli nav uzņēmušas bagātās Persijas līča karalistes Saūda Arābija, Kuveita, Apvienotie Arābu Emirāti, Katara un Bahreina, kuras bijušas iesaistītas Sīrijas pilsoņkarā, atbalstot kādu no tajā iesaistītajām pusēm. „Ja man būtu jādodas bēgļa gaitās un varētu izvēlēties Āfriku vai Sibīriju, es izvēlētos Sibīriju. Esmu bijis izsūtīts, turklāt tur klimats ir tuvāks Latvijas apstākļiem. Bet Āfrikā ir ne tikai liels karstums, bet arī cita kultūra, tāpēc būtu daudz sarežģītāk iejusties. Domāju, ka tāpat ir Sīrijas bēgļiem, kuri ir pieraduši pie karstuma, ievēro citas reliģijas un atšķirīgas kultūras tradīcijas,” atzīst Saeimas deputāts.

Eiropas valstis atrodas bēgļu tūkstošu ielenkumā
Tas ir paradokss, ka Rietumu pasaulē, kas vienmēr lepojusies ar atvērtību cilvēkiem, kuri bēg no kara, politiskas vajāšanas vai nabadzības, tagad nocietina savas robežas un dažkārt pat ar asaru gāzi vēršas pret tiem, kuri mēģina šķērsot robežas nelikumīgi. Tikai augustā vien Eiropas Savienībā ieradušies 156 000 bēgļu, kas ir rekords, jo pērn visa gada laikā bija 280 000 imigrantu. Kā galvenos iemeslus bēgļu skaita pieaugumam min karadarbības pastiprināšanos Sīrijā un dzīves apstākļu pasliktināšanos bēgļu nometnēs. Turcija četru gadu laikā ir iztērējusi 5,3 miljardus eiro, lai izmitinātu sīriešu bēgļus, kamēr Eiropas Savienības dalībvalstis nākušas palīgā tikai ar 177 miljoniem eiro.
ANO Pasaules pārtikas programmas finansējuma trūkuma dēļ septembrī par trešdaļu samazināja bēgļiem izsniedzamo pārtikas talonu skaitu. „Gan Amerikā, gan vecajā Eiropā daudzi turpina grābt miljardus uz Āfrikas nabadzības un konfliktu rēķina, bet Āfriku izārstēt un pabarot mēģina daži brīvprātīgie misionāri. Kāpēc mūsu lielie politiskie draugi, kas vistiešākajā veidā to jezgu izraisīja, tagad stāv malā un noraugās?” spriež žurnālists Ainis Saulītis. Diemžēl ne ASV, ne bagātās Eiropas valstis nevēlas atzīt, ka to agresivitāte, militārisms un naudaskāre, kā arī koloniālā politika Tuvajos Austrumos un Āfrikā bija kļūda. Tagad bezatbildīgās politikas sekas izjūtam mēs visi, tāpēc nav citu iespēju kā uzņemties kopēju atbildību un rūpes par bēgļiem.
Tuvāko divu gadu laikā visām Eiropas dalībvalstīm tiek proporcionāli sadalīti 160 000 bēgļu, no kuriem Latvijai jāuzņem 531. Bet ir skaidrs, ka to skaits vēl augs. Nav iespējams prognozēt, līdz kādam apjomam, toties ir zināms, ka Eiropas Savienība nespēs uzņemt visus, kas vēlas iegūt patvērumu. Tas nozīmē, ka vienīgā iespēja ir risināt konfliktus, kuru dēļ cilvēki pamet dzimtās mājas. Noteikti jāsniedz lielāka palīdzība tām valstīm, kurās jau atrodas miljoniem bēgļu. ANO Pārtikas programma ir brīdinājusi, ka novembrī vēl 100 000 bēgļu nometnēs dzīvojošo varētu palikt bez pārtikas, tāpēc daļa no viņiem varētu doties garajā un bīstamajā ceļā uz Eiropu. ◆

Fakti

◆ Šajā vasarā Alūksnes novadā ir aizturētas trīs Vjetnamas imigrantu grupas (29 vjetnamieši), kuras nelikumīgi šķērsoja Latvijas – Krievijas robežu:
Pededzes pagasta Zvaneros 9.jūlijā tika aizturēta 7 cilvēku grupa,
jūlija beigās – vēl viena 7 cilvēku grupa,
Liepnas pagasta Vorožā 1.augustā – 15 cilvēku grupa.

◆ Latvijā no aprīļa līdz jūnijam patvērumu lūgušas 105 personas, visvairāk – 45 – vjetnamieši. Šogad bēgļa statusu līdz 31.augustam neviens nebija saņēmis, pērn saņēma 3. Tas skaidrojams ar to, ka patvērumu lūguši galvenokārt ekonomiskie migranti, nevis cilvēki, kuri bēg no militāra konflikta vai politiskas vajāšanas.

◆ ANO Pasaules pārtikas programmas finansējuma trūkuma dēļ septembrī samazināts sīriešu bēgļiem izsniedzamo pārtikas talonu skaits, tāpēc bez pārtikas palīdzības palikuši 229 000 sīriešu bēgļu Jordānijā un 131 000 bēgļu Libānā.

Nelegālie imigranti izmanto Latviju tranzītam

Guntars Priedītis, zvērināts advokāts, valsts nozīmēts aizstāvis aizturētajiem vjetnamiešiem

Pret vjetnamiešiem, kuri nelikumīgi šķērso mūsu valsts robežu, tiek uzsākts kriminālprocess. Pēc aizturēšanas Kriminālprocesa likuma kārtībā viņiem tiek piemērots drošības līdzeklis – apcietinājums, bet pēc aizturēšanas Imigrācijas likuma 51.panta kārtībā – patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā. Visi bēgļi tiek saukti pie kriminālatbildības par valsts robežas tīšu šķērsošanu personu grupā pēc Krimināllikuma 284.panta otrās daļas. Visi aizturētie savu vainu atzīst. Sods – īslaicīga brīvības atņemšanas uz diviem mēnešiem, nosakot papildsodu – izraidīšanu no Latvijas un nosakot ieceļošanas aizliegumu uz trim gadiem. Par to tiek slēgta rakstveida vienošanās, ko apstiprina tiesa.
Vjetnamā šie cilvēki bijuši bezdarbnieki, strādājuši par pārdevējiem, krāvējiem tirgū, frizieriem, tātad galvenokārt mazapmaksātus vai gadījuma darbus. Bēgļi ir dažāda vecuma – no 18 līdz 50 gadiem, viņiem ir pamata vai arī tikai dažu klašu izglītība. Nelegālie imigranti no Vjetnamas nezina svešvalodas (angļu, vācu vai krievu), sazinās tikai savā dzimtajā valodā. Tas ir galvenais iemesls, kāpēc imigrantiem trūkst informācijas. Viņi ir lētticīgi un viegli apmānāmi. To izmanto viņu tautieši, kuri dzīvo kādā no valstīm, kas ir šo imigrantu galamērķis – Polija, Vācija, Lielbritānija. Šajās valstīs dzīvojošajiem vjetnamiešiem tur ir restorāns vai cits legāls bizness, tāpēc dzimtenē palikušie vēlas sev līdzvērtīgus dzīves apstākļus. Tādas iespējas viņiem apsola, ne tikai mudinot doties prom no Vjetnamas, bet arī apmaksājot nelegālo ceļojumu. Tiesa, ja nokļūs kādā no galamērķa valstīm, tad viņiem milzu parāds (iespējams, 10 000 eiro un vairāk) par šo bīstamo ceļu būs jāatstrādā. Tas nozīmē, ka tiek vervēts lētais darbaspēks nelegālai nodarbinātībai.
Vairums aizturēto pat nezina, kas ir Latvija, kāda ir šīs valsts politiskā un tiesību sistēma. Vjetnamieši nepieprasa patvēruma vai uzturēšanās atļaujas mūsu valstī. Tiesa, viņi apzinās, ka šķērso Eiropas Savienības robežu nelegāli. Izšķiršanās iemesli par labu imigrācijai ir dažādi, starp tiem izplatītākie ir bezdarbs, labākas dzīves meklējumi, parādsaistības, arī izvairīšanās no soda izciešanas par likumpārkāpumiem Vjetnamā. Kad bēgļi uzzina, ka būs jāatgriežas Vjetnamā, sievietes izskatās pat priecīgas, jo garajā un bīstamajā ceļā ir sapratušas, ka viņas varētu izmantot seksa pakalpojumiem. Komunicēt ar vjetnamiešiem ir sarežģīti, jo Latvijā ir tikai divi tulki, kas prot gan vjetnamiešu, gan latviešu valodu. Gan tulka pakalpojumi, palīdzot nelegālajiem imigrantiem iepazīties ar lietas materiāliem, gan viņu uzturēšana, gan izdevumi mājupceļam valstij izmaksā ļoti dārgi.

Komentāri www.aluksniesiem.lv

Kur Alūksnē varētu izvietot Sīrijas bēgļus?
Var diskutēt bezgalīgi, bet, ja augstākā vara tā nolems, tad arī mūsu sakoptajā un mierīgajā pilsētā nāksies uzņemt šos ceļotājus. Jautājums, kur tos izmitināt, ir patiesi aktuāls. Vien mierina doma, ka šos cilvēkus neinteresē ne mūsu valsts, ne mūsu mazpilsēta tāpēc vien, ka nespējam mēs viņiem dot to, ko viņi gaida. Tādēļ jācer, ka tik ātri, kā atnākuši, viņi arī pazudīs labākas dzīves meklējumos. Bet man ir žēl izšķiesto līdzekļu, kurus nāksies sakasīt no jau tā skopā pašvaldības budžeta.
Pavisam vietējais

Un kādi pabalsti tiks maksāti!
Mja

TV 1 noklausījos interviju ar profesoru Taivānu, kurš ir speciālists Tuvo Austrumu jautājumos, un, godīgi sakot, padrūmi viss izskatās. Bēgļu skaits agrāk vai vēlāk būs jāreizina ar 10, tad ar 100 utt. Varam vienīgi sevi mierināt ar domu, ka šāda čuhņa viņus pagaidām neinteresē.
Eho

Es ceru, ka uzbliezīs –20, -25 ziemā un viņi sapratīs, ka jāiet mājās...
Svēta

Kolberģa centrā ir pamesta māja, tur daudz vietas, arī Mārkalnē ir daudzstāvu mājas un gan jau arī citos pagastiņos ir daudz tukšu daudzstāvu māju.
Lāsma

Es gan par to, lai tik nāk. Visas lauku teritorijas tukšas, tagad būs, kas strādā, pilsētā būs vairāk iedzīvotāju.
Nuss

Ir jau otra dīvainība. Cik latvietes izbraukušas ar sīkajiem uz Angliju? Ne jau, lai strādātu, bet gan lai saņemtu pabalstus. Tad, kad izbeigs maksāt šos pabalstus, tad arī beigsies šī staigāšana.
KLKL

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Bēgļi nāk. Vai esam gatavi sagaidīt?

Kategorijas