Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Ar orientēšanos “uz tu”

Ilze Bogdanova

2010. gada 2. jūlijs 14:06

1033

Jānis Kūms: "Konkurence notur mani tur, kur esmu tagad."
Kopš vakardienas Alūksnē pulcējas starptautisko orientēšanās sacensību "Kāpa 2010" dalībnieki. Kopskaitā viņu ir vairāk nekā 1500, starp kuriem ir arī Alūksnes un Apes novadu pārstāvji. Trīs no viņiem gatavojas startiem elites jeb spēcīgākās vīru grupas sastāvā. Līdzās Edgaram Bertukam un Atim Dandenam uz starta līnijas stāsies arī gaujienietis Jānis Kūms, kurš pēdējos gados iekarojis vietu starp labākajiem orientieristiem Latvijā.

Ar orientēšanos viņš sācis nodarboties pirms vairāk nekā desmit gadiem. Tikpat ilgi viņš sevi sauc par pastāvīgu orientēšanās sacensību "Kāpa 2010" dalībnieku, jo šīs esot vienas no lielākajām un vērienīgākajām sacensībām, kas tiek rīkotas Baltijā. "Tas, ka šīs sacensības notiek Alūksnē, man ļoti daudz nozīmē. Uzskatu, ka tas nāks par labu gan mūsu orientēšanās klubam "Alūksne", gan arī apkārtējiem cilvēkiem, kas joprojām neizprot, ko nozīmē orientēšanās. Priecājos, ka tagad viņi redzēs, ka tie nav vairs simts vai mazliet vairāk cilvēku, kas pulcējas otrdienu vakaros uz orientēšanās sacensību seriāla "Horizonts" kārtējo kārtu. Tie jau būs pusotrs tūkstoties orientieristu, kā tas ir daudzās citās starptautiska līmeņa sacensībās. Orientēšanās nav sēņošana, kā te daži ir iedomājušies, iztēlojoties orientieristus pastaigājamies pa mežu ar karti un kompasu rokās. Tas ir nopietns sporta veids, kas aizrauj lielas tautas masas. Katram no viņiem ir savi mērķi, ar kādiem viņš sacensībās startē. Vienam tas ir vienkārši vaļasprieks, citam - nopietna aizraušanās, bet vēl kādam - dzīvesveids, kam tiek pakārtots pilnīgi viss. To varēs redzēt arī finiša taisnē, kad daži to šķērso ar prieku par pabeigto distanci, citi tipina, mēģinot godam veikt sacensības līdz galam, bet vēl kāds cīnās līdz pēdējam metram, cenšoties uzrādīt pēc iespējas augstāku rezultātu," saka Jānis.

- Vai tas, kas sacensības notiek dzimtās vietas tuvumā, palīdz vai gluži pretēji - traucē, uzliekot papildu spriedzi?

- Tas atkarīgs no situācijas. Pirms starta man noteikti ir jāpaliek mirkli divatā ar sevi. Man vajag kādas desmit minūtes vienatnē iesildīties un noskaņoties startam. Protams, distancē gadās visādi. Neparedzētas situācijas var izsist no līdzsvara un likt aizmirst visu, ko esi izdomājis. Tas ir tas, no kā man būtu jāmēģina atradināties. Kad finišā tevi uzmundrina, tas, bez šaubām, palīdz, taču ir bijuši gadījumi, kad distancē esi atdevis no sevis visu un, kad, tuvojoties finiša taisnei, kāds vēl bļauj: "Skrien, skrien, skrien!", tad pārņem dusmas: nu, ko jūs no manis gribat, ja spēka vairs nav?! Protams, viņi jau to nezina un grib tikai labāko. Katrā ziņā skatītāju atbalsts visnotaļ iepriecina un dod stimulu saņemties.

(Vairāk lasiet 2.jūlija "Alūksnes Ziņās")

Kategorijas