Lai vecums nebūtu bieds

2015. gada 9. oktobris 00:00

387

Jauns un sprogains, vecais plikpauris – tā vienu un to pašu personu raksturo pensionāre un meitene. Divdesmitgadnieks met kāru aci uz dārgu auto un privātmāju. Uz ieteikumu gudri izvēlēties profesiju, dūšīgi studēt un strādāt, lai 20 gadu laikā tam pietuvotos, jaunietis atspurdz: ap četrdesmit būšu vecs, man to vairs nevajadzēs. Vecuma definējums, protams, atkarīgs no vērtētāja skatpunkta. Kam grūti samierināties ar dabisko organisma “amortizācijas” procesu, priecē Pasaules Veselības aizsardzības organizācijas (PVAO) noteiktie vecuma periodi: 60–75 – pusmūža, 75–89 – veci, vecāki par 90 – ilgdzīvotāji.
Kāpēc dažs ar gaišu un apskaidrotu prātu velk līdz 100 gadiem, bet cits noveco jau ap četrdesmit vai mūža distanci beidz ātrāk?

Padzīvojušu dāmu valsts
Rīgas Paula Stradiņa universitātes profesors, gerontologs Jānis Zaļkalns kādā radiointervijā teicis: “Latvija šobrīd ir padzīvojušu dāmu valsts. Sieviešu vidējais dzīves ilgums ir 77,4 gadi, vīriešu – 66,3 gadi. Starpība – 11 gadi.”
Viņš uzskata - lai sasniegtu pieklājīgu vecumu un dzīves kvalitāti, nepieciešama veselība, sociālie kontakti un ekonomiskā situācija. Augsto vīriešu mirstību spēcīgi ietekmē alkohols, bet ir arī citi pāragras nāves iemesli. “Kā tad tā var būt, ka veselam cilvēkam pēkšņi konstatē vēzi pēdējā stadijā? Ir nepieciešama harmonija, bet tas ir darbs ar sevi,” teic zinātnieks. Padzīvojuši cilvēki nedrīkst apstāties, jāturpina sevi pilnveidot, organizējot savu dzīvi. “Līdzko cilvēks sāk domāt, ka visu mūžu smagi strādājis un tagad ir pelnījis atpūtu – tas ir beigu sākums.”
PVAO izpētījusi, ka ilgu mūžu par 50 % nosaka cilvēka dzīvesveids, par 20 % – vide un ekoloģija, par 10 % to nosaka veselības aizsardzība un par 20 % – iedzimtība. Ar iedzimtību ir saistītas apmēram 2000 slimības un defekti, arī dažas akluma un kurluma formas, garīgā atpalicība, hemofilija, vielmaiņas traucējumi.

Cik vecs ir vecs?
Pārmaiņas ķermenī sākas jau no 15 gadu vecuma, kad parādās osteohondroze, mugurkaula skrimšļu nodilšana. Ap 20 tiek novērota pakāpeniska, praktiski nemanāma redzes, dzirdes, garšas un ožas pasliktināšanās. 30 gadu vecumā sāk kristies estrogēna, testosterona daudzums, samazinās kaulu blīvums, noturība pret stresiem, pavājinās muskuļu šķiedras. Ap 35 vairumam novēro pakāpenisku ādas tonusa zudumu, ko izsauc kolagēna sintēzes samazināšanās organismā. Ap 40 gadiem vairums izjūt sirds un asinsvadu darbības pasliktināšanos, sāk formēties žultsakmeņi, pasliktinās toksīnu filtrācija. Pakāpeniski vājinās uzmanība, pasliktinās atmiņa. 45 – tas ir vecums, kad sāk kristies smadzeņu viļņu ātrums, palielinās uzņēmība pret infekcijām un pazeminās urīnpūšļa tonuss. 50 gados ne viens vien atzīst seksuālās tieksmes zudumu, bet speciālisti konstatē plaušu funkciju samazināšanos. Pēc 60 biežākas kļūst krasas garastāvokļa maiņas, nepamatots nemiers un raizes. Dažs 70 gados, mocīdamies ar kaitēm, savu dzīvi vērtē kā norakstāmu. Veca cilvēka dzīvesveidu bieži raksturo nopietnība (stresi un depresija) un mazkustīgums. Mūsu ķermeni attīra limfātiskā sistēma, kas pilnvērtīgi darbojas kustoties. Ja limfātiskā sistēma strādā ļoti lēni, ķermenis piesārņojas un saindējas.

Jāgatavojas laikus
Personības pilnveidošanas centra direktore, personīgās meistarības trenere Indra Melbārde uzskata, ka mūža viducītis ir 45 un par to, kā saglabāt enerģiju, možumu un dzīvesprieku, ir jādomā laikus. Kādu motivē un iedvesmo pozitīvs piemērs, citu – kāds bēdu sagrauzts, ļoti slims cilvēks, kura vietā negribas būt. Ja cilvēks ilgstoši ir negatīvās emocijās, ikdienā saskata tikai negatīvo, organisms izdala attiecīgus hormonus, kas negatīvi ietekmē veselību.
Strādājot kopā ar Inesi Ziņģīti, trenere ar apbrīnu vērojusi, kā 70 gadus vecā kundze, kas pati izcēlusi sevi no lielas krīzes, ar savu dzīvesprieku un enerģiju iedvesmo citus. Kāda 25 gadus veca meitene mērķa kursos rakstījusi, ka vēlas reiz kļūt par dzīvespriecīgu večiņu, kura saprot dzīves likumsakarības un laimīgi bauda vecumdienas. “Jaunības kults sāk pamazām iziet no modes, cilvēku prātos parādās atziņa, ka briedums un vecums ir vērtība. Es pati negribētu atpakaļ savos 20, 30 gados, jo dzīves saprašanu jau skolā mums neiemāca. Taustīšanās, pieres apdauzīšana ir sāpīga. Protams, svarīgi – kādā vidē augam, attiecības ģimenē, bet izpratne vienalga nāk ar gadiem.”

Uzņemties atbildību
Atbildības uzņemšanās par savu domāšanu, veselību un attiecībām – joprojām aktuāla tēma, ko vajadzētu mācīt jau bērnudārzā un paturēt prātā visu mūžu, pārliecināta I. Melbārde. “Ja pastāvīgi domājam “ka tikai nebūtu slimi”, “ka tikai nebūtu veci un bezspēcīgi”, mēs sevi uz to programmējam. Dažam ir vieglāk vaimanāt par slikto nekā piepūlēties un saskatīt labās lietas apkārt un sākt kautko darīt dzīves uzlabošanai. Ja uzņemos atbildību par savu dzīvi, tad esmu tās saimnieks. Ja neveiksmēs vainoju valdību, pasaules kārtību, radiniekus, kaimiņus vai bēgļus, tad esmu dzīves upuris.”
Paaudze, kas tagad ir mūža otrajā pusē, atceras laikus, kad atbildību par izglītību un veselību pilnībā uzņēmās valsts. Tagad viss maksā tik, cik maksā, tas liek savai veselībai veltīt lielāku uzmanību, un ir lietas, ko varam darīt par nelielu maksu vai par velti.
Kad bērni izauguši, ikdiena ar kaut ko jēgpilnu jāpiepilda, sava dzīve gudri jāpielāgo jaunajai situācijai. Var iesaistīties dažādās interešu kopās, pašdarbības kolektīvos, baznīcas aktivitātēs, sporta sekcijās.

Ievies prieka grāmatiņu!
“Katrā pagastā taču ir vietas, pa kurām var staigāt vai nūjot. Izšķirošais – kā skatos uz dzīvi – caur melnām vai krāsainām brillēm – akcentēju labo vai turpinu dzīvot padomiskā domāšanā, uzskatot, ka visi turīgie cilvēki ir slikti, bet veiksmīgie – negodīgi,” saka I. Melbārde. Pusmūžā nav vērts prātot, kas nav izdevies. Jānovērtē, kas lielās un sīkās lietās veicies, kas sasniegts, ar ko lepojos – bērni, mazbērni, kopts dārzs, koši rokdarbi vai labdarība. Priecāties, ka man ir laba veselība, jauki kaimiņi, skaistas asteres utt. Varbūt vērts lepoties ar savu biznesu, māju, kaķi vai suni. Svarīgi – uz ko vēršam uzmanību! “Paņemt mugursomā” labās lietas, padomāt, kā uzlabot veselību, piepildīt sen lolotu sapni. Enerģija rodas, darot, kas patīk, un pensijas laiks ir īstais brīdis, lai īstenotu kādus sapņus, kam iepriekš nebija laika.
Daudzi seniori veiksmīgi apgūst interneta ierīču lietošanas prasmes. Ja kāds nevēlas – vainīgo nav, katrs pats veido savu dzīves telpu ar materiālo situāciju, atbild par savu veselību un attiecībām. “Galvenais – paturēt gaišu skatu uz dzīvi. Iekārto “prieka grāmatiņu”, kur ik vakaru ierakstīt patīkamos dienas notikumus, piemēram, skaisti sārtu kļavu, labu filmu, kūkas gabaliņu, ar ko pacienāja kaimiņiene! Centies būt kopā ar pozitīvi domājošiem cilvēkiem, lai apspriestu tevi interesējošas tēmas, nevis negācijas!” rosina I. Melbārde. Smadzeņu darbības uzlabošanai nepieciešama jauna informācija, jaunas darbības, atmiņas trenēšana, fiziskas aktivitātes. ◆

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Lai vecums nebūtu bieds

Kategorijas