“Vistako” vistas atkal dēs olas

2015. gada 9. oktobris 00:00

259

Ziemera pagastā uzņēmuma SIA “Vistako” jaunie īpašnieki iecerējuši drīzumā atsākt ražošanu putnu fermā, trīskāršojot ražošanas jaudu. Paredzams, ka nākamgad uz Lieldienām alūksnieši atkal varēs baudīt vietējās olas.
Valsts vides dienesta Madonas reģionālā vides pārvalde 7.septembrī ir pieņēmusi SIA “Vistako” iesniegumu A kategorijas piesārņojošās darbības būtisku izmaiņu veikšanai mājputnu darbības audzēšanas uzsākšanai Ziemeru pagasta “Putnos” un “Mētrās 1”. A kategorijas atļauja uzņēmumam jau bijusi līdz šim – tā ir augstākā uzraudzības un kvalitātes kategorija. Tā kā uzņēmums iecerējis palielināt ražošanas apjomu un mainīt tehnoloģisko procesu, izsniegtajā atļaujā jāveic grozījumi, izvērtējot iespējamos riskus vides aizsardzībā ražošanas procesā. Lai informētu par savām nākotnes iecerēm, oktobra sākumā SIA “Vistako” organizēja sabiedrisko apspriešanu. No uzņēmuma puses tajā piedalījās SIA “Vistako” valdes loceklis un līdzīpašnieks Aleksejs Sviridenkovs, ģenerāldirektors Aivars Tjarve un ražošanas direktore Benita Bukaldere, kā arī vairāki vietējie iedzīvotāji.

165 000 vistu
A.Sviridenkovs norāda – 2011.gadā SIA “Vistako” pārtrauca ražošanu, jo bija nepieciešams kompleksā veikt modernizāciju, lai izpildītu jaunās Eiropas Savienības putnu labturības prasības. Kopš tā laika ir tapis ražotnes modernizācijas projekts, kas jau tiek īstenots dzīvē: ir pilnveidota infrastruktūra, modernizēta ražotne, izvietotas jaunas iekārtas, ražotnei nodrošināts pilns tehnoloģiskais cikls. Jaunā, lielā vistu cehā paredzēts turēt 165 000 vistu.
“Šobrīd ražotnē nodrošināta iespēja gan audzēt cāļus, gan turēt vistas, lai tās dētu olas. Ir uzbūvēts jauns, liels dējējvistu cehs, kam blakus izvietota šķirotava. Pēc modernizācijas projekta īstenošanas ražošanas process būs maksimāli automatizēts. Ja agrāk teritorijā bija vairāki cehi, kur turēja vistas, un olu loģistika bija diezgan sadrumstalota, tad tagad būs viens liels cehs un olas automātiski pa lentēm tiks transportētas uz šķirošanas bloku, kur uzreiz pēc svara tiks sašķirotas, iepakotas pakās un kastēs, glabājoties turpat blakus noliktavā, lai pēc tam transportētu pārdošanai,” stāsta A.Sviridenkovs.

Kūtsmēslu smaku nejutīs
Pilnveidojot infrastruktūru, ir izbūvēts jauns ūdensvads, ierīkots jauns dziļurbums. Ūdeni no tā izmantos gan uzņēmuma vajadzībām, attīrot un dodot dzert vistām, gan novadīs uz blakus esošajām dzīvojamām mājām pāri ceļam.
“Esam atjaunojuši teritorijā esošās inženierkomunikācijas. Viss ražošanas process plānots tā, lai izvairītos no iespējamā piesārņojuma uzglabāšanas un novadīšanas vidē. Būtiskas izmaiņas būs saistībā ar putnu turēšanu un to radītajiem kūtsmēsliem. Agrāk fermās bija šķidrie kūtsmēsli, kas tika turpat teritorijā uzglabāti un izdalīja smaku. Tagad tehnoloģija ir būtiski mainījusies, jo vistu radītie mēsli tiks apžāvēti un aizvesti prom no teritorijas. Kūtsmēslu uzglabāšana uzņēmuma teritorijā nav paredzēta. Mums ir noslēgts līgums ar koģenerācijas kompāniju, kas regulāri aizvedīs mūsu saražotos kūtsmēslus no uzņēmuma teritorijas,” stāsta A.Sviridenkovs. Uzņēmuma pārstāvji ir apmeklējuši līdzīgas vistu fermas ārzemēs, kur paši par to dabā arī pārliecinājušies, ka pie šādas tehnoloģijas smaka nav jūtama.

Arī barība – pašiem sava
Otrpus autoceļam Alūksne-Lucka izveidots barības ražošanas cehs, pielāgojot šīm vajadzībām kādreizējās mehāniskās darbnīcas, lai uz vietas ražotu barību. “Tādējādi būsim neatkarīgi no barības ražotājiem. Tas ir ekonomiski izdevīgāk, turklāt paši sev garantēsim barības kvalitāti. Plānojam, ka dienā vistas patērēs 20 tonnas barības, no tās 70 procenti būs lopbarības graudi. Būsim priecīgi sadarboties ar vietējiem zemniekiem graudu piegādē,” saka A.Sviridenkovs.
Plānots, ka pirmie jaunputni SIA “Vistako” tiks atvesti nākamgad martā, kad atsāks ražošanu, bet pirmās olas būs pieejamas aprīļa sākumā. Uzņēmuma teritorijā paredzēti strikti dezinfekcijas nosacījumi. Visi darbinieki, atnākot uz darbu, vispirms administrācijas korpusā, kur būs darbinieku ģērbtuve un atpūtas telpa, pārģērbsies teritorijas apģērbā, bet, ieejot attiecīgajā ēkā vai kūtī, atkal pārģērbsies konkrētās telpas apģērbā. A.Sviridenkovs uzsver – tas būs jāievēro, lai izvairītos no jebkādu slimību, infekciju ienešanas teritorijā. “Mūsu mērķis ir turēt visaugstāko kvalitātes latiņu savai produkcijai,” viņš saka.

Darbaspēka trūkumu nejūt
Līdz ar modernizāciju uzņēmumā trīskāršos ražošanas jaudu – ja iepriekš SIA “Vistako” gadā saražoja aptuveni 15 miljonus olu, tad tagad tie būs apmēram 50 miljoni olu. Tomēr tas nebūs iemesls, lai palielinātu uzņēmumā nodarbināto skaitu, jo darbības process būs maksimāli automatizēts.
“Nodarbināsim putnkopjus, teritorijas darbiniekus, mehāniķi, elektriķi, barības ceha operatoru, cilvēkus šķirošanas blokā un administrācijā. Kopumā ražotnē strādās 20 līdz 25 cilvēki. Pie mums jau ir vērsušies potenciālie darbinieki, un pamatā jau tagad zinām, kāds būs mūsu darbinieku kolektīvs. Kad uzņēmuma teritorijā notika būvdarbi un montāžas darbi, tika nodarbināti arī vietējie iedzīvotāji, tostarp kādreizējie putnu fermas darbinieki. Papildu darbinieki ražotnē tiks piesaistīti līdz ar ražošanas atsākšanos,” norāda A.Sviridenkovs un piebilst, ka darbaspēka trūkumu nejūt.

Sāks ar cāļiem
Iedzīvotāji interesējas, kur uzņēmums liks vistas, kas būs beigušas dēt. A.Sviridenkovs skaidro – uz “Vistako” tiks atvesti dienu veci cāļi, kurus cāļu kūtī audzēs līdz 17-18 nedēļu vecumam. Pēc tam tos pārliks dējējvistu kūtī, kur tie dēs olas, līdz sasniegs apmēram 90 nedēļu vecumu. “Šajā vecumā vistu dējība samazinās un tās vairs nav ekonomiski izdevīgi turēt, tādēļ ganāmpulks jāatjauno. 90 nedēļu vecumu sasniegušās vistas pārdosim dzīvas, nododot pārstrādei. Katru dienu var būt arī dažas kritušās vistas – uzņēmumā ir ierīkota saldētava, kurā tās uz laiku ievietos, un regulāri nodos utilizācijai kompānijai, kas apsaimnieko bioloģiskos atkritumus,” saka A.Sviridenkovs.
Iedzīvotāji cer, ka līdz ar ražošanas procesa modernizāciju gruntsūdeņos nenonāks nevēlamas vielas no kūtsmēsliem, kā tas bijis iepriekš SIA “Vistako” darbības laikā. “Esam iedziļinājušies visās niansēs, lai radītu modernu ražotni, kas atbilst visiem Eiropas Savienības standartiem un strādātu efektīvi. Katrai valstij ir sava specifika – piemēram, Dānijā un Skandināvijā pieprasītas ir baltas olas, Latvijā – brūnas. Zviedrijā un Vācijā olu ražotāji vēlas kļūt “zaļāki”, ļaujot vistām brīvi staigāt un dēt olas. Latvijas pirktspēja un vislielākais pieprasījums šobrīd ir pēc sprostos dētām olām,” saka A.Sviridenkovs. ◆

FAKTI

◆ Putnu ferma Ziemera pagasta “Putnos” darbojusies kopš 1960.gada, kad šajā vietā bija starpkolhozu putnu fabrika, bet no 1965.gada - “Alūksnes putnu fabrika” ar aptuveni 20 000 vistu.

◆ 1980.gadā notika modernizācija, kad putnu fermā izvietoja Vācijā ražotas iekārtas un pilnu aprīkojumu. Šajā laikā putnkopības cehs darbojās ar maksimālo jaudu - 110 000 vistu.

◆ SIA “Vistako” putnu fermā saimnieko kopš 1996.gada, toreiz uzņēmumā nodarbinot apmēram 28 darbiniekiem. Papildus olu ražošanai SIA “Vistako” bija dažādi palīgprocesi, kas nodrošināja sekmīgu uzņēmuma darbību: putnu barības sagatavošana, siltumapgāde, ūdenssaimniecības sistēma, mehāniskās darbnīcas, uzņēmuma darbības rezultātā radušos atkritumu apsaimniekošana, iepakojuma apsaimniekošana.

◆ 2011.gada beigās SIA “Vistako” bija spiesta pārtraukt ražošanu uz modernizācijas laiku, jo bija nepieciešams izpildīt jaunās Eiropas Savienības putnu labturības prasības.

◆ 2016.gada pavasarī SIA “Vistako” ražošanu atjaunos, jo īstenots modernizācijas projekts. Datu bāzē “Lursoft” pieejamā informācija liecina, ka SIA “Vistako” pamatkapitāls ir 3 miljoni eiro.

◆ Kopš 2013.gada 28.jūnija SIA “Vistako” valdes priekšsēdētāja ir Vineta Kalniņa, kopš 2012.gada 5.jūnija SIA “Vistako” valdes loceklis ir Aleksejs Sviridenkovs. Līdz 2013.gada 28.jūnijam SIA “Vistako” valdes priekšsēdētājs bija Arturs Dukulis.

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

“Vistako” vistas atkal dēs olas

Kategorijas