Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Kā godpilni pavadīt pēdējā gaitā savu četrkājaino draugu?

Diāna Lozko

2015. gada 16. oktobris 00:00

1927

Daudziem, kam bijis kāds mīļdzīvnieks, pienāk brīdis, kad dzīvnieks aiziet mūžībā. Kaķi, suņi tiek aprakti privātmāju teritorijās, ja tādas ir. Cits ved savu mīluli apbedīšanai mežā, kāds mēdz zivtiņas nolaist tualetes podā... Bet reti kurš zina, ka jāzvana atbildīgajām instancēm - šī sistēma ir gaužām nesakārtota. Varbūt dzīvnieku kapsētas ierīkošana būtu labs risinājums, kā godpilni pavadīt pēdējās gaitās mūsu labākos draugus – mājdzīvniekus. Šāda kapsēta varētu būt arī Alūksnē, ja vien cilvēki izrādītu interesi.

Ir paredzēta vieta dzīvnieku kapsētai
Alūksnes novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Evita Aploka informē, ka Alūksnes novada pašvaldības teritorijā nav saistošo noteikumu, kas regulētu mājdzīvnieku apbedīšanas kārtību vai noteiktu vietu šādiem apbedījumiem. “Ja nav savas zemes, kur apbedīt savu mīluli, svešā īpašumā bez saskaņošanas ar īpašnieku darīt gan to nedrīkst. Tas nozīmē, ka mirušo sunīti vai kaķīti nedrīkst aprakt arī pašvaldībai piederošā zemes gabalā, piemēram, parkā, kā tas pirms vairākiem gadiem tika konstatēts. Noteikti savu mirušo draugu nedrīkst vienkārši iemest arī atkritumu tvertnē. Ja savas zemes nav, tad varbūt mīluļa apbedīšanai var lūgt atļauju kādam no radiniekiem, draugiem vai kaimiņiem. Latvijā ir ļoti neliels dzīvnieku kapsētu skaits, iespējams, ka šis ir pakalpojums, kura sniegšanai mūsu reģionā ir brīva niša,” teic E.Aploka.
Alūksnes novada domes Plānošanas un attīstības nodaļas teritoriālplānotāja Aivita Māsēna stāsta, ka Alūksnes novada teritoriālajā plānojumā ir paredzēta vieta dzīvnieku kapsētai Tālavas ielas mežu masīvā. “Ja rodas interese, tad šo gabalu var atsavināt un ierīkot tur šāda veida kapsētu. Plānojums pašreiz nav spēkā, jo šīs reizes plānojumā šāda vieta nav paredzēta, bet tad, kad viņu varētu īstenot un no ministrijas atnāks atzinums, ka varam uzsākt plānojuma īstenošanu, tad attiecīgi pēc tā kāds var arī izrādīt interesi,” informē A.Māsēna.
Lai arī Alūksnes un Apes novadā nav pārāk izteiktas problēmas un nav tā, ka mājdzīvnieku nav pavisam kur aprakt, šāda dzīvnieku kapsēta varētu radīt interesi un cilvēki vēlētos savus mīluļus apbedīt oficiālā kapsētā. “Es gan nezinu, vai mums būs daudz tādu interesentu. Būtu jātaisa aptauja, lai uzzinātu cilvēku viedokli,” teic A.Māsēna un aicina ikvienu interesentu, kuram būtu vēlme izveidot dzīvnieku kapsētu, vērsties Alūksnes novada domē.

Apbedīšana individuālā vietā - līdz pat 285 eiro
Veterinārās klīnikas “Labākie draugi” vadītāja Signe Gorbāne stāsta, ka visi mājdzīvnieku saimnieki, kuru mīluļi ir aizgājuši aizsaulē, tos paņem uz mājām un kaut kur aprok. “Dzīvnieku mirstīgo atlieku utilizācijas izmaksas ir diezgan augstas, un tad, kad nosaucam cenu, cik maksā dzīvnieka mirstīgo atlieku atstāšana klīnikā, cilvēkiem ir liels izbrīns, jo tās ir lielas summas. Tās sevī ietver gan dzīvnieka mirstīgo atlieku uzturēšanu saldētavā, gan elektrību un arī firmas izsaukšanu. Šīs firmas nebrauc pakaļ viena dzīvnieka mirstīgajām atliekām, tāpēc saldētavai visu laiku ir jādarbojas un rezultātā izmaksas savācas tik lielas, ka cilvēki labāk apglabā savu mājdzīvnieku vietējā pļaviņā,” viņa stāsta.
S.Gorbāne uzskata, ka ideja par dzīvnieku kapsētu nav slikta, taču tai ir gan savi plusi, gan mīnusi. Ja šādu kapsētu izveidotu pašvaldība un tajā dzīvniekus varētu apglabāt par brīvu, tad šī ideja būtu tikai atbalstāma, taču, ja kapsēta ir privāta, tas būs maksas pakalpojums. Nav zināms, vai Alūksnē šāds pakalpojums atmaksātos. “Lai izveidotu šādu kapsētu, ir jāiziet cauri ļoti lielai birokrātijai. Būtu labi, ja dzīvnieku kapiņi būtu, bet tas nozīmē, ka kapsēta ir jāuztur, dzīvniekiem jābūt apraktiem pietiekami dziļi, lai viņu mirstīgās atliekas neizraktu savvaļas dzīvnieki. Kapsēta arī jānožogo,” teic S.Gorbāne.
Nereti problēmas sagādā tas, ka sava mājdzīvnieka mirstīgās atliekas kāds izvēlas apbedīt cita cilvēka privātīpašumā. Ja sunim ir bijusi mīļākā pastaigu vieta, tad cilvēks var izvēlēties apglabāt suni tur, taču nepadomāt, ka šī zeme ir kāda cita cilvēka privātais īpašums un šis cilvēks nebūt nevēlas savā īpašumā dzīvnieku apbedījumu vietu. S.Gorbāne informē, ka šādas konfliktsituācijas ir radušās arī Alūksnē.
“No vienas puses - labi, ja dzīvnieku kapsēta būtu, bet no otras puses – kapsētas uzturēšana prasa resursus,” pauž S.Gorbāne. Tā, piemēram, privātajā dzīvnieku kapsētā “Citi medību lauki” Babītes novadā gadījumā, ja cilvēks izvēlas individuālu apbedījuma vietu, tiek noslēgts apbedījuma vietas nomas līgumu uz vienu gadu un cilvēks veic vienreizēju samaksu par šo apbedījuma vietu. Vienā apbedījuma vietā laika gaitā drīkst veikt ne vairāk kā trīs apbedījumus. Ja mājdzīvnieka saimnieks pēc līguma termiņa beigām nav veicis apbedījuma vietas labiekārtošanu, nevēlas līgumu pagarināt, neveic apsaimniekošanas maksas maksājumus, dzīvnieku kapsētas īpašnieki patur sev tiesības veikt citus apbedījumus šajā konkrētajā vietā un iznomāt to citām personām. Dzīvnieka apbedīšanas maksa bez individuālas apbedījuma vietas kopējā apbedījuma vietā ir atkarīga no dzīvnieka izmēra un svara. Mazo dzīvnieku (žurkas, kāmji, jūrascūciņas un citi ) apbedīšana izmaksā 15 eiro, dzīvnieku līdz 5 kilogramiem - 30 eiro, dzīvnieku virs 5 kilogramiem – 35-55 eiro. Dzīvnieka apbedīšana individuālā apbedījuma vietā atkarībā no apbedījuma atrašanās vietas un tās izmēriem – sākot no 85 līdz pat 285 eiro, kas sevī ietver maksu par apbedīšanas pakalpojumiem un apsaimniekošanas maksu.

Latvijā populāras ir divas dzīvnieku kapsētas
Pārtikas un veterinārā dienesta Austrumvidzemes pārvaldes vadītāja Indra Tomiņa informē, ka lolojumdzīvniekus (mazizmēra mīļdzīvniekus, piemēram, suni, kaķi, sesku, jūrascūciņu, zivis un citus) ir pieļaujams apglabāt savā privātajā teritorijā, ja tos aprok dziļi. Daudzdzīvokļu māju pagalmos šāda rīcība nav pieļaujama un skaitās pretlikumīga. “Ir ļoti jauki, ja kāda uzņēmīga persona uzņemas ierīkot dzīvnieku kapsētu, jo Latvijā pazīstamākas ir divas dzīvnieku kapsētas – Uģa Rūķīša izveidotā privātā dzīvnieku kapsēta “Citi medību lauki” Babītes novadā un kapsēta Cēsīs, kuru izveidojusi pati pašvaldība. Cēsīs šāda kapsēta radās tāpēc, ka bija radusies problēma daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem, kuriem nebija, kur apglabāt savus lolojumdzīvniekus. Domē strādāja ļoti atsaucīgi un ieinteresēti cilvēki, tāpēc Cēsīs šāda kapsēta ir tapusi,” stāsta I.Tomiņa.
Ne vienā vien Latvijas pašvaldībā vietējie iedzīvotāji ir ierīkojuši nelegālas dzīvnieku kapsētas, kurās mirušie mājdzīvnieki tiek apglabāti daudzu gadu garumā. Taču dzīvnieku līķi saskaņā ar normatīvajiem aktiem tiek uzskatīti par dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, tāpēc to apriti reglamentē virkne normatīvo aktu. Saskaņā ar Regulas (EK) Nr.1069/2009 nosacījumiem blakusprodukti iedalās īpašās kategorijās, kas atspoguļo nopietnības pakāpi, kādā šie blakusprodukti varētu apdraudēt cilvēku un dzīvnieku veselību, kā arī nosaka to likvidēšanas vai izmantošanas veidu. Dzīvnieka līķis jānogādā Pārtikas un veterinārā dienesta atzītā vai reģistrētā uzņēmumā, kas veic pirmās kategorijas blakusproduktu savākšanu, transportēšanu un likvidēšanu, vai reģistrētās dzīvnieku kapsētās. Jāņem vērā, ka gadījumos, ja dzīvnieka nāvi izraisījusi infekcijas slimība vai ir aizdomas par to, nekavējoties ir jāziņo praktizējošam veterinārārstam.
Bija ideja izveidot dzīvnieku kapsētu
Kritušo dzīvnieku savācējuzņēmuma SIA “Baltic Trade”, kas reģistrēta Rīgā, pārstāvji informē, ka uzņēmums mājdzīvniekus nevāc, bet savāc tikai lauksaimniecības dzīvniekus. Par kritušo liellopu savākšanu nav jāmaksā. Uzņēmumā vērsušies arī cilvēki no Alūksnes un Apes novada, jo uzņēmums apkalpo visu Latviju. Pēc Pārtikas un veterinārā dienesta likumdošanas kritušā lauksaimniecības dzīvnieka ķermeni nedrīkst nekur citur likt, kā vien nodot kādā savācējuzņēmumā. “Katrs dzīvnieks ir datu centra uzskaitē, un, kamēr šāds dzīvnieks nav pie mums nogādāts un izslēgts no datu centra uzskaites bāzes, viņš skaitās dzīvs,” informē SIA “Baltic Trade” pārstāve. Liellopi pēc veterinārās klasifikācijas skaitās 1.kategorijas blakusprodukti, līdz ar to savākšanas un ķermeņa iznīcināšanas pakalpojums ir bez maksas. Jāmaksā ir par cūku un zirgu ķermeņiem - no 40 eiro par tonnu. Šis uzņēmums nebrauc savākt vienu mirušu mājdzīvnieku, bet var piedāvāt savus pakalpojumus, ja ir savākts kāds attiecīgs svars mirušo mājdzīvnieku ķermeņu. Ja šāds pakalpojums tiktu piedāvāts, tad par viena kaķa mirstīgo atlieku savākšanu un utilizēšanu vien vajadzētu maksāt vairākus desmitus eiro. Līdz ar to varētu šķist, ka šāds pakalpojums ir izdevīgs kādām veterinārajām aptiekām vai dzīvnieku patversmēm, taču arī tā gluži nav.
Alūksnes biedrības “Astes un Ūsas” valdes priekšsēdētājs Modris Briedis informē, ka dzīvnieku patversmei “Astes un Ūsas” ir noslēgts līgums ar savācējuzņēmumu no Saldus SIA “Reneta”, kura utilizē mirušos dzīvniekus. Par šo pakalpojumu ir jāmaksā, un summu sastāda gan izsaukums, gan arī tas, cik kilogramu tiek nodots utilizēšanai. “Sistēma privātpersonām pilnībā nav izveidota. Man ar brāli, kad veidojām patversmi, bija ideja izveidot arī dzīvnieku kapsētu, jo brālim Alsviķos pieder zeme. Šī doma nav atmesta malā, taču dzīvnieku kapsētas izveidošana prasa ļoti daudz dažādu dokumentu kārtošanu un naudas lietu,” stāsta M.Briedis.

Pašreiz kapsētā ir 360
apbedījumi
Cēsīs ir izveidota dzīvnieku kapsēta, ko izveidojusi Cēsu pašvaldība. Viņi atzīst, ka šāda veida kapsētu bijis ļoti grūti izveidot. Cēsu pašvaldība ir vienīgā pašvaldība Latvijā, kas ir izveidojusi dzīvnieku kapsētu. “Pats pirmais apbedījums tur notika 2003.gadā, bet oficiāli kapsētu atvēra 2005.gadā. Tas bija ilgs process, lai nokārtotu visas dokumentu lietas, un tas bija ļoti grūti. Lietas bija jāsaskaņo ar Dabas pārvaldi, jāizveido grāvis, nožogojums, jāizsauc ģeologi un jāmēra ūdens līmenis. Pats grūtākais ir arī atrast pašvaldības zemi, kura būtu piemērota šādam nolūkam. Mums radās nepieciešamība šādu kapsētu izveidot, jo jau pirms 20 gadiem kāda sieviete bija apbedījusi savu suni aiz pilsētas kapiem. Tur bija uztaisīts arī piemineklis un cilvēki sāka braukt skatīties, kā arī ar laiku citi cilvēki sāka tur apglabāt savus mājdzīvniekus. Tā izrādījās privātā zeme, un īpašniece par radušos situāciju nebija priecīga,” stāsta Cēsu novada pašvaldības Komunālās nodaļas komunālinženiere un atbildīgā par Cēsu dzīvnieku kapsētu Anita Bukeja.
Pašreiz Cēsu dzīvnieku kapsētā ir 360 apbedījumi un drīzumā tā paplašināsies vēl par 3000 kvadrātmetriem. “Šāda kapsēta bija ļoti vajadzīga, te savus mājdzīvniekus var apbedīt Cēsu pilsētas iedzīvotāji. Gadās, ka kāds no Siguldas ļoti izlūdzas, un, ja cilvēkam ir radinieki Cēsīs vai viņš vēlas pārvākties uz Cēsīm, tad mēs ļaujam zvēriņu apbedīt šajā kapsētā. Apbedīšana šajā kapsētā ir bez maksas. Četras vai piecas reizes vasarā mēs ar sētnieku visu kapsētu sakopjam,” teic A.Bukeja. Dzīvnieka apbedīšanu piesaka Cēsu novada domē. A.Bukeja atzīst, ka nereti mājdzīvnieku apbedīšana sagādā problēmas - ja nav pieejama dzīvnieku kapsēta vai arī privātā zeme, kur aprakt dzīvnieku, cilvēki dzīvniekus ved uz mežu vai arī aprok citu cilvēku privātīpašumos. “Tas tikai pierāda, cik ļoti šāda kapsēta ir vajadzīga,” uzsver A.Bukeja. ◆

Viedokļi

Alūksniete, kura vēlas būt anonīma:
- Es uzskatu, ka dzīvnieku kapsēta būtu nepieciešama. Es dzīvoju Alūksnē daudzdzīvokļu mājā, un gan es, gan vēl pāris kaimiņi ir apglabājuši savus mirušos mājdzīvniekus mājas pagalmā, lai arī tā nav mūsu privātā zeme. Es gribētu, lai būtu dzīvnieku kapsēta, un noteikti izvēlētos tur apglabāt savu mājdzīvnieku.

Lauma Sliņķe, alūksniete:
- Uzskatu, ka dzīvnieku kapsētas nav vajadzīgas. Man vispār nepatīk kapi, un uzskatu, ka kremēšana būtu labāks risinājums. Protams, zvēriņu var apglabāt  pie savas mājas vai kaut kur mežā, taču ir dīvaini, ka mājdzīvniekam ir greznāks kapa piemineklis nekā dažam labam cilvēkam.

Interesanti

Sava virtuālā kapsēta
Dzīvnieku kapsētas “Citi medību lauki” mājaslapā “www.petcemetery.lv” ir sadaļa “Virtuālie kapi”. Tajā var aplūkot kaķu, suņu un citu mājdzīvnieku sarakstus, to vārdus, fotogrāfijas un aprakstus. Lasot atvadu vārdus, piemēram, pelei, žurkai, trusim, kāmim, zivtiņai, saproti, cik kādam šī radībiņa bijusi mīļa... Virtuālās kapsētas nav izplatīts fenomens, taču tās pastāv, un, lai arī ideja sākotnēji var šķist dīvaina, šādas virtuālās kapsētas gan dzīvniekiem, gan cilvēkiem ir uzskatāmas arī par datu bāzēm.

Kategorijas