Izpētes rezultāti - nākamgad

2015. gada 16. oktobris 00:00

Nedēļas sākumā Vides risinājumu institūta un Latvijas Hidroekoloģijas institūta pētnieki aicināja Malienas un Bejas pamatskolas skolēnus kopīgi pētīt Alūksnes ezera barības ķēdi un noskaidrot, kādas sekas tajā var atstāt klimata pārmaiņas.

Pētnieki šonedēļ Alūksnē uzturējās trīs dienas un turpināja jau pērn iesāktos pētniecības darbus, lai noskaidrotu gan zivju vecumu, gan arī to, kā tās ietekmē zilaļģu klātbūtne barības ķēdē.

Mērķis - detalizētāk izpētīt ezera barības ķēdi
Lai noskaidrotu, kāds ir Alūksnes ezera ekoloģiskais stāvoklis un klimata pārmaiņu potenciālo ietekmi uz tā ekosistēmu, pētnieki šogad uzsākuši detalizētu ezera barības ķēdes izpēti. Rudens pētniecības posmā pētnieki iesaistīja arī Alūksnes novada skolēnus, tā demonstrējot ezera izpētes metodes un atgādinot par cilvēku atbildību pret vidi. Skolēni tika iepazīstināti arī ar ezera piekrastes zivju sabiedrību, un izrādījās, ka pie krasta dzīvo arī lielas zivis. Zivis tika noķertas, un pētnieki kopā ar bērniem varēja pārgriezt zivis, izņemt to kuņģus, lai ielūkotos, ko šīs zivis ēd. Detalizētāk izpētot ezera barības ķēdi, var gūt informāciju arī par ezera piesārņojumu. “Pētām zivju muskuļus un aknas un skatāmies, kā zilaļģu toksīni pāriet pa barības ķēdi. Tie ir zemākie ūdensaugi, un šīs aļģes izdala toksīnus, kurus uzkrāj zooplanktons, ko apēd zivis. Mūsu uzdevums ir izpētīt, cik tālu barības ķēdē šie toksīni ir aizgājuši,” stāsta Latvijas Hidroekoloģijas institūta zinātniskā asistente Ieva Bārda. Pētniekiem un skolēniem pirmdien nācās saskarties arī ar kādu interesantu gadījumu, jo kādas līdakas kuņģī tika atrasts dzīvs asaris.
Vēl līdz nākamā gada maijam zinātnieki pētīs gan Alūksnes ezeru, gan Burtnieka ezeru. Alūksnes ezerā šogad pētnieki viesojušies jau trīs reizes. “Šie abi ezeri ir ļoti atšķirīgi: Burtnieks ir sekls ezers un tajā ir sliktāka ūdens kvalitāte, bet Alūksnes ezers ir kā labais piemērs,” teic Vides Risinājumu institūta zinātniskā asistente Marta Dieviņa.

Paātrina aizaugšanas ātrumu
Viena no lielākajām problēmām Alūksnes ezerā vēl aizvien ir piesārņotais iekšezers. Lai arī ezera novecošanās ir dabiska un tas dabiski aizaug, cilvēku radītais piesārņojums ir paātrinājis šo procesu. “Padomju laikos tajā ir ieplūdināts toksisks piesārņojums, kas kombinējas arī ar parastu kanalizācijas piesārņojumu, kurš droši vien minimālos daudzumos tiek plūdināts vēl aizvien, ja visas mājas nav pieslēgtas pie centralizētās kanalizācijas. Šādā veidā piesārņojums paātrina ezera aizaugšanas ātrumu vismaz par desmit reizēm,” informē Vides risinājumu institūta vadošais pētnieks Matīss Žagars. Sekas šim piesārņojumam ir acīm redzamas, jo iekšezers aizpildās ar nogulām un pārpurvojas. “Problēma ir arī tā, ka iekšezerā aizvien vairāk aug zilaļģes, kuras ir toksiskas,” teic M.Žagars.
Projekta “Sabiedrības informēšana par klimata izraisītajām izmaiņām Latvijas ezeros” laikā tiks noskaidrots, vai arī zivis, kuru barības ķēdē ietilpst zilaļģes, ir cilvēka veselībai bīstamas. M.Žagars uzsver, ka iekšezera attīrīšana prasa līdzekļus, bet būtu jārisina arī problēmas sakne un jāpārtrauc nelielās kanalizācijas un lauksaimniecības izraisītās ieplūdes ezerā. “Vairāk jau šeit ir vēsturiskais piesārņojums, kas vēja un zivju darbības ietekmē tiek atkal iemaisīts atpakaļ. Tas ir gluži kā vannā iebērt smiltis - tās nogulsnēsies. Pa virsu it kā ir tīrs ūdens, bet, līdzko tu šajā vannā iekāp un sāc bradāt, tā tās smiltis uzreiz ir atpakaļ. Tas pats notiek arī iekšezerā. Tehniski vienkāršākais ir visu šo piesārņojumu izpumpēt, taču tas ir ārkārtīgi dārgs process, jo tur ir ļoti daudz šādas piesārņotās masas,” stāsta M.Žagars.

Notiks datu apkopošana
Izpētes procesā bija ieinteresēti arī vietējie makšķernieki, un kāds pētniekiem atveda noķertu līdaku, jo vēlējies uzzināt tās vecumu. Līdaka svērusi 8 kilogramus un bijusi 107 centimetrus gara. Vecuma noteikšana katrai zivju sugai ir citādāka. Līdakai ir proporcionāli sīkas zvīņas un vecumu var noteikt pēc žokļa kauliņa, uz kura gluži kā uz koka celma var nolasīt izveidojušās gadskārtas. Precīzāka zivs vecuma noteikšanai žokļa kauliņš jāpēta zem mikroskopa.
Šogad pētnieki Alūksnes ezeru apmeklēja pēdējo reizi, un pašreiz notiek datu apkopošana, ar kuriem nākamgad varēs iepazīties ikviens interesents. “Projekts beigsies nākamā gada aprīlī, un, visticamāk, maijā notiks sabiedrisks seminārs, kurā stāstīsim par visu, ko divu gadu laikā esam izdarījuši. Cilvēkiem ir jāsaprot šī ezera vērtība, lai to varētu efektīvāk apsaimniekot,” pauž M.Žagars. ◆

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Izpētes rezultāti - nākamgad

Kategorijas