Investīcijas uz reģioniem nāk lēni

2015. gada 16. oktobris 00:00

664

Jaunajā Alūksnes Uzņēmējdarbības atbalsta centrā pirmais pasākums bija diskusija “Investīciju nozīme reģionu ekonomiskās izaugsmes veicināšanai”.

Jauns periods – jauna nauda
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra padomnieks Jānis Eglītis stāstīja par pašvaldību iespējām reģionu ekonomiskās izaugsmes veicināšanā, apgūstot Eiropas fondu finansējumu jaunajā plānošanas periodā līdz 2020.gadam. Alūksnes novads varēs piesaistīt finansējumu no programmas, kas paredzēta mazo un vidējo uzņēmēju atbalstam. Tajā visā valstī apgūs gandrīz 11 miljonus eiro. Alūksnes novadam būs iespēja piesaistīt finansējumu arī no Latgales plānošanas reģiona programmas degradēto teritoriju revitalizācijai, kur kopā apgūs 52 miljonus eiro.
“Uzņēmējiem jāvēršas vietējā pašvaldībā, kas investēs līdzekļus publiskajā infrastruktūrā, piemēram, industriālajā zonā, palīdzēs uzņēmējam ierīkot nepieciešamās komunikācijas. Uzņēmējam pretī jānodrošina divu veidu atbalsts: jāiegulda savas investīcijas un jārada jaunas darba vietas iedzīvotājiem - uz katriem 40 000 eiro pretim jābūt vienai jaunai darba vietai. Pašvaldībai ar uzņēmēju jānoslēdz sadarbības līgums,” sacīja J.Eglītis. Kopumā Latvijā šajā programmā paredzēts radīt 968 jaunas darba vietas no 185 komersantu puses. Projektu apstiprināšana esot gaidāma nākamgad maijā.

Latgaļi – soli priekšā
Par Latgales uzņēmējdarbības centra nozīmi reģionā un pieredzi plaši stāstīja centra vadītājs Vladislavs Stankevičs. Latgales plānošanas reģions šajā ziņā ir soli priekšā Vidzemes plānošanas reģionam, izmantojot valsts piešķirto papildu finansiālo atbalstu. 80 procenti centra klientu, kuri interesējas par atbalsta iespējām, uzņēmējdarbības formām, uzņēmuma reģistrēšanu un citiem jautājumiem, ir jaunieši. “Prieks ir arī par to, ka pēdējā laikā reģionā izjūtam tendenci Latgalē atgriezties jauniem cilvēkiem, kuri savu uzņēmējdarbību vēlas izvērst savā dzimtajā vietā,” sacīja V.Stankevičs.
Centrs uzņēmējiem organizē regulāras tikšanās, darbību veicinošus un attīstošus pasākumus, piemēram, Uzņēmēju dienas, palīdz meklēt produkcijai noieta tirgu ārvalstīs, organizējot braucienus, kā arī sniedz citu atbalstu. “Mūsu uzņēmēji labprāt sadarbojas ar skandināviem. Kokapstrāde, tekstils, arī biohumuss ir nozares, kur ar centra starpniecību Latgales uzņēmējiem izdevies noslēgt 10 reālus pirkšanas – pārdošanas līgumus. Sadarbojamies arī ar Latvijas Investīciju attīstības aģentūru, ārvalstu vēstniecībām. Šobrīd Latgales reģiona uzņēmēju galvenā problēma ir tā, ka viņi māk produkciju saražot, bet neprot pārdot,” saka V.Stankevičs. Centrs regulāri organizē arī informatīvus braucienus uz skolām, jo šābrīža izglītības sistēmā Latvijā pietrūkstot mācību priekšmetu, kas pēc būtības skolēniem sniedz priekšstatu par uzņēmējdarbību un tās uzsākšanu.

Dzīvotspēja – eksports
Latgales plānošanas reģions internetā izveidojis mājaslapu “www.invest.latgale.lv”, kurā apkopoti Latgales reģiona piedāvājumi investoriem, izklāstīti plusi, kādēļ ir vērts investēt Latgalē. Vidzemes plānošanas reģionam šādas mājaslapas nav, bet, kā atzina Vidzemes plānošanas reģiona projektu vadītājs Kristaps Ročāns – šāda mājaslapa par Vidzemi ir ieceres stadijā.
“Mūsu institūcija uzņēmējiem sniedz investīcijas zināšanu veidā atbilstoši saviem plānošanas dokumentiem, kas nosaka kopējos reģiona attīstības virzienus. Vidzemes plānošanas reģions platības ziņā ir liels, tajā ir maz iedzīvotāju, salīdzinot ar citiem Latvijas reģioniem. Mēs līdzināmies Somijai, kur arī ir mazs iedzīvotāju blīvums un daudz mežu, purvu platību, daudz dabas resursu. Tikai eksports ir mūsu uzņēmējdarbības dzīvotspēja, jo vietējais tirgus ir ļoti mazs. Mēs nevaram konkurēt ar masu produkciju, jo Vidzemē ir maz rūpniecisko tradīciju, bet varam veiksmīgi konkurēt noteiktās nozarēs, jo mums ir koks, bioresursi, radošas industrijas. Tam obligāti nav jābūt lielam uzņēmumam – kaut nelielam, bet efektīvam un ar labu peļņu,” atzina Vidzemes plānošanas reģiona projektu vadītājs Kristaps Ročāns.

Vajag viedās specializācijas
Vidzemes uzņēmējam problēmas sagādā tas, ka produkcijas pārdošanas vieta - osta ir tālu, trūkst kvalificēta darbaspēka, lai gan bezdarba līmenis ir augsts. Eiropas Savienība šobrīd par prioritāti virza viedās specializācijas, kādas jānosaka katrai valstij. Tās definējusi arī Latvija: zināšanu ietilpīga bioekonomika; biomedicīna, medicīnas tehnoloģijas, biofarmācija un biotehnoloģijas; viedie materiāli, tehnoloģijas un inženierija; informācijas un komunikāciju tehnoloģijas; viedā enerģija. Katrā no šīm jomām Vidzeme definējusi arī savas viedās specializācijas jomas, kurās saskata lielu investīciju un eksporta potenciālu ilgtermiņā. Tās ir: ražot augstas pievienotās vērtības koksnes izstrādājumus, veselīgu pārtiku un dzērienus, biomasas pārstrāde ķīmiskajai pārstrādei un enerģijai, rehabilitācijas un veselības aprūpes pakalpojumi, viedie materiāli, piemēram, “Valmieras stikla šķiedra”, informācijas un komunikāciju tehnoloģijas, rekreācija un ilgtspējīgs tūrisms, kultūras un radošās industrijas, attālinātais darbs un pakalpojumi.
“Šīs jomas ir definētas mūsu plānošanas dokumentos, un Vidzemes iedzīvotājus rosinām tām pievērsties, turpināt attīstīt. Mūsu lielākais resurss ir mežs, kas aizņem vairāk nekā pusi Vidzemes reģiona, tādēļ kokapstrādei ir perspektīva. Reģionā jau vēsturiski ir vairāki rehabilitācijas centri, jo Vidzemē ir ekoloģiska vide, kas jāizmanto. Ļoti svarīga ir rekreācija un tūrisms. Pašvaldības, kurām nav ražošanas tradīciju, attīsta kultūras un radošās industrijas, piemēram, Cēsis. Jā, šajās specializācijās strādā arī citi Latvijas reģioni, bet Vidzeme to cenšas darīt ar augstu pievienoto vērtību,” sacīja K.Ročāns.

Dzīve kūsā tikai Rīgā
Latvijas Darba devēju konfederācijas tautsaimniecības attīstības eksperts Jānis Hermanis prezentēja pētījuma “Uzņēmējdarbība reģionos Latvijā” rezultātus. Tiesa, tie nepārsteidz, jo kārtējo reizi apliecina, ka 32,3 procenti Latvijas iedzīvotāju dzīvo Rīgā – nekur citur šādas situācijas Eiropas valstīs nav, bet risinājuma tam, lai situāciju mainītu, joprojām nav.
“Pēdējo piecu gadu laikā iedzīvotāju skaits Latvijā ir samazinājies par 6 procentiem, bet uzņēmumu skaits palielinājies par 21 procentu, tomēr privātajā sektorā vērojams darba vietu skaita samazinājums. Arvien vairāk valstī sāk izjust migrācijas sekas. Galvenās uzņēmējdarbības jomas ir pakalpojumi, lauksaimniecība, mežsaimniecība, tirdzniecība. Vidzemē visvairāk attīstīta mežsaimniecība. Atbilstoši Eiropas definīcijai lielākā daļa Latvijas uzņēmumu ir mikrouzņēmumi. Lielākā daļa uzņēmumu savu darbību izvērsuši Rīgā un Pierīgā, kā arī lielākajās pilsētās. Liela atšķirība ir arī saņemtajā atalgojumā – Rīgā vidējā darba alga ir apmēram 800-900 eiro, bet, piemēram, Vidzemē tie ir tikai 650 eiro, bet Latvijā vidēji - 600 eiro,” skaidroja J.Hermanis.

Reģioni – Eiropas nomale
Līdz ar sabiedrības novecošanu darba tirgū paliek arvien mazāk cilvēku. Visa Eiropa šobrīd noveco, tādēļ īpaši bagātās valstis ir ieinteresētas darba tirgus atvēršanā imigrantiem, ko izmanto arī latvieši.
“Eiropa Latviju uzlūko kā veselumu, neņemot vērā reģionālās atšķirības, lai gan mums tās ir ļoti izteiktas, jo iekšzemes kopprodukts uz iedzīvotāju Rīgā ir uz pusi augstāks nekā pārējā Latvijā. Rīga šobrīd ir pat nedaudz augstāk virs Eiropas vidējā līmeņa, bet pārējā Latvija ir apmēram Rumānijas, Bulgārijas līmenī. Pēc “Eirostat” datiem šobrīd Latvijā tikai Rīga ir Eiropas Savienības līmeņa pilsēta, bet visi Latvijas reģioni ir kā Eiropas nomales,” norādīja J.Hermanis.

Novads liels, iedzīvotāju maz
Alūksnes novada domes priekšsēdētāja vietnieks Dzintars Adlers atzina – Alūksnes pašvaldība pēdējos gados veikusi diezgan lielas investīcijas infrastruktūras sakārtošanā: rekonstruēti vairāk nekā 5 kilometri Alūksnes ielu, tostarp 4 kilometri tranzītielu, rekonstruēti mazie ceļi, veikti ieguldījumi ūdenssaimniecībā un rekonstruēts Kultūras centrs, izveidots Uzņēmējdarbības atbalsta centrs.
“Alūksnes novadā šobrīd ir
17 575 iedzīvotāju, no tiem 8127 dzīvo Alūksnē. Teritorijas ziņā esam astotais lielākais Latvijas novads, bet iedzīvotāju skaita ziņā – 30. no 119 pašvaldībām. Alūksnes novadā uz vienu kvadrātkilometru ir 10,4 iedzīvotāji. Novada budžets ir atkarīgs no iedzīvotāju ienākuma nodokļa – Alūksnes novadā uz vienu iedzīvotāju tiek samaksāts 356 eiro iedzīvotāju ienākuma nodoklis, salīdzinoši Apes novadā – 326 eiro, kas ir mazāk nekā pie Rīgas,” atzina Dz.Adlers.
Par Alūksnes novada pašvaldības iecerēm, kā apgūt jaunā plānošanas perioda finansējumu un piesaistīt investorus – kādā no nākamajiem laikraksta numuriem. ◆

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Investīcijas uz reģioniem nāk lēni

Kategorijas