Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Katrs ceļojums ir kā izdzīvota pasaka

Līga Vīksna

2015. gada 16. oktobris 00:00

2702

Dace Rateniece no Alsviķiem ir kaismīga ceļotāja – gandrīz 20 gadus viņa dodas ārvalstu braucienos, iepazīstot citas valstis dažādos pasaules kontinentos. “Es neesmu no mājās sēdētājiem. Kad vēl strādāju algotu darbu, tad šķita: ja neesi nekur aizbraucis, tad nav bijis atvaļinājums! Aizbraucot var pilnvērtīgi atpūsties no ikdienas, iepazīt jaunus cilvēkus un gūt enerģiju turpmākajam cēlienam,” viņa saka.
D.Rateniece smaidot atzīst – kur tik nav būts! Eiropā – gandrīz visās valstīs, arī Tunisijā, Ēģiptē, Izraēlā. Katrā ceļojumā D.Rateniece līdzi ņem nelielu piezīmju blociņu, kurā brauciena laikā ik dienu raksta redzēto un savas pārdomas. Viņai mājās ir apmēram 30 šādi blociņi, tikpat arī fotoalbumu. “Šajos blociņos fiksēju konkrētā mirkļa izjūtas – ja to neizdara uzreiz, tad aizmirstas,” viņa saka.

Ceļo dažādās kompānijās
Labas atmiņas D.Rateniecei saistās ar divu nedēļu braucienu uz Turciju, Ankaru, Troju, Portugāli. Ceļojumos viņa devusies dažādās kompānijās, piemēram, arī ar Fizikas skolotāju asociāciju, ar mediķiem. D.Rateniece dzied Alūksnes Kultūras centra senioru korī “Brūklenājs” - kopā ar kori būts Austrijā, kur dziedāts lielā pansionātā, Budapeštā, Čehoslovākijā. “Dažādas kompānijas ceļojumā – tas ir tas patīkamākais, jo tādējādi veidojas plašs paziņu un draugu loks. Padomju laikos mēs abi ar vīru daudz ceļojām – bijām Karpatos, Kaukāzā, Moldāvijā. Reiz izbraucām pa Baku līci, bija jau pusnakts, kad iebraucām viesnīcā. Man ļoti gribējās padzerties, un vīrs teica, ka stāvu zemāk esot restorāns, kur varu aiziet padzerties. Iegāju - tur tikai vīrieši! Beigās viens vīrietis aiz manis bārmenim teica, lai apkalpojot taču meiteni arī... Tad sapratu, ka to restorānu apmeklē tikai vīrieši...” atceras D.Rateniece.
Ceļojumi tagad kļuvuši dārgāki. “Bija gadi, kad trīsreiz gadā aizbraucu uz ārzemēm – tagad tā vairs nav. Bija laiks, kad ceļojumos braukājām ar autobusu, kurā arī visas naktis nakšņojām, nolaižot sēdekļus. Protams, ceļojot grupā, katrā valstī izrāda tūristiem paredzētos objektus un vietas. Kad sanāk pabraukt pa lauku reģioniem, tad ieraugi patieso ainu, kā dzīvo cilvēki... Bet, piemēram, turku sievietēm nemaz nevajag desmit kleitas – kas ir, ar to iztiek,” saka D.Rateniece.

Izbauda Alpu zemju pasaku
Maija beigās D.Rateniece atkal devās tālākā ceļojumā pa Eiropu maršrutā “Alpu zemju pasaka – Austrija, Slovēnija, Itālija”. D.Rateniece atzīst, ka bija jau arī kā pasaka – viena no tām, ko baudījusi 30 ceļojumos kopš 1999.gada. Laika apstākļi ceļojumos ir dažādi, bet maija brauciena laikā visur bija silts, saulains, ziedēja ceriņi, kastaņas un ābeles. “Pirmo apmeklējām Lednices pili, ko pie mums sauc arī par princeses Zeltītes pili no mākslas filmas “Sprīdītis”. Lednices pils ir Morāvijas dārgums, ko apvij liels, skaists angļu ainavu parks. Iespaidīgo vasaras pili – majestātisko rezidenci Lednicē uzcēla 16.gadsimtā. Pils iekštelpas ir pārsātinātas ar vienreizēji izsmalcinātām mēbelēm. Sienas klāj rokām gleznotas lieliskas tapetes un ļoti skaisti kokgriezuma paneļi. Vēl bez visa tā ir arī dabas kolekcija, palmu māja, kurā var apbrīnot eksotiskas augu sugas un plašu akvāriju,” stāsta D.Rateniece.

Pie Gardas ezera
Nākamais ceļojuma mērķis bija Slovēnija – Trigvalas nacionālais parks un ūdenskritumi, Bledas ezers un brauciens ar laivām. Slovēnija ir divas reizes mazāka nekā Latvija, bet arī ar 2 miljoniem iedzīvotāju, minimālā alga tur ir 791 eiro, mums - 360 eiro. “Ceļā uz Trigvalas parku mūs priecēja skaisti kalni ar saulē mirdzošām, sniegoti baltām virsotnēm. Diezgan grūts gājiens un kāpums bija līdz Savicas ūdenskritumam, ko veido divas A-veida kaskādes - 78 un 25 metrus augstas,” saka D.Rateniece.
Itālijā pabūts pie Gardas ezera – lielākā Itālijas ezera, kas ir 51 kilometru garš un 360 metrus dziļš. Tā krastos atrodas Sirmiones pilsēta – ļoti skaista pilsēta uz pussalas. “Pēc pastaigas pa pilsētu mums bija iespēja apmeklēt privātos vīna dārzus pie ļoti viesmīlīgiem saimniekiem un degustēt Itālijas vīnus. Saimniecībā 2 hektāros audzē olīvas, bet 50 hektāros – vīnogas,” saka D.Rateniece.

Džuljetas balkons un Romeo māja
“Sajūsmināja Verona – saukta arī par rakstnieka Šekspīra pilsētu. Tā atrodas Itālijā, Venēcijas reģionā, kur 206 kvadrātkilometros dzīvo 265 000 iedzīvotāju. Pilsētas izcelsme saistīta ar Romas impērijas laikiem. Tur atrodas daudzi vēsturiski pieminekļi – pazīstamākais ir amfiteātris “Arena di Verona”. Veronas arēna ir vislielākais brīvdabas liriskais teātris pasaulē. To joprojām izmanto dažādiem muzikāliem festivāliem, tur vienlaikus koncertu var noskatīties līdz pat 22 000 apmeklētāju!” sajūsminās D.Rateniece.
Verona atrodas Adidžes upes krastā un tiek uzskatīta par vienu no visgleznainākajām Itālijas pilsētām. Tā kļuva pasaulslavena, pateicoties izcilajam rakstniekam Viljamam Šekspīram, lai gan viņš nekad nav apmeklējis šo pilsētu. 

Alpu sniegi un ledāji
Tālākais ceļš veda uz Alpiem, ko sauc arī par Eiropas jumtu. Šo kalnu garums ir 1200 kilometri, platums – 150 līdz 260 kilometri. “Cilvēku dzīvības rezultātā Alpu fauna ir krietni pārveidojusies – viszemākajās teritorijās attīstījusies lauksaimniecība, bet tipiskie dzīvnieki - Alpu kalnu kazas, zaķi un murkšķi – tika izspiesti augstākās teritorijās, daudz grūtāk pieejamās kalnu zonās. Tā kā mēs uzbraucām ļoti augstu, redzējām arī murkšķus un varējām iegādāties viņu dziedzeru ziedi, ko atzīst esam ļoti labu ierīvēšanai pret sāpēm,” stāsta D.Rateniece.
Kalnus šķērso daudzi labi ceļi, kas ved augšup pa pārejām, pāri estakādēm vai ienirst daudzos klintīs iekaltos tuneļos. “Mūsu brauciena mērķis bija Alpu sniegi un ledāji – 3798 metrus augstā Grosgloknera virsotne - augstākie kalni Austrijā. To sauc arī par Svēto kalnu. Pirmie cilvēki uz turieni pacēlās 1800.gadā, bet 1856.gadā šo augstumu veica imperators Francis Jozefs  ar imperatrisi Elizabeti jeb Sisi, tāpēc to dēvē arī par Franča Jozefa augstieni. Tur tiešām ir pasakaini skaisti – ar baltiem sniega laukiem, ceļiem un augstām ledāju sienām! Ļoti skaisti ir arī nobraucieni pa ceļu serpentīniem,” stāsta D.Rateniece.

Donava ir zaļa, nevis zila!
Mājupceļā brauca garām Zalcburgai, piestāja pie Volfganga ezera, kur savulaik dzīvojusi izcilā komponista Volfganga Amadeja Mocarta māsa. Zalcburgas federālajā rajonā 1818.gadā tapusi pasaulē zināmā dziesma “Klusa nakts, svēta nakts”. “Braucot pa Donavas lokiem, apmeklējām arī Melkas klosteri – baznīcu, kur atrodas vecākā katoļu skola 900 skolēniem, izvietota arī liela bibliotēka ar vairāk nekā 100 000 grāmatu krājumu un muzejs. Muzejā glabājas ķeizara Jozefa II vairākkārt lietojams zārks – ar bīdāmu dibensienu, ko taupības nolūkos kapā iztukšoja. Melkas klosteris uzbūvēts 1830.gadā uz klints, tam apkārt ir neliela pilsēta, garām plūst Donava, kas patiesībā ir zaļa, nevis zila, kā dziesmā dzied!” saka D.Rateniece.

Iemāca ēst olīvas
Vai kādreiz ceļojumu laikā piedzīvotas nedrošas situācijas? D.Rateniece atbild noraidoši, bet vienmēr esot jāuzmanās, lai nenoklīst no grupas. “Reizēm grupā ir kāds cilvēks, kurš vienmēr ar visu ir nemierā – tas traucē, bet es pieciešu visu. Šo braucienu laikā vienmēr esmu ļoti priecīga, ka esmu satikusies ar citiem cilvēkiem, varam atkal aprunāties,” saka D.Rateniece.
Ceļojumu laikā baudīti dažādi nacionālie ēdieni. “Ceļojumi man iemācījuši ēst olīvas – pirms tam mani tās nesaistīja. Viesnīcās maltīšu laikā uz galda vienmēr ir olīvas. Piemēram, Turcijā vakariņās tika klāts ļoti bagātīgs galds – ja gribi visu nogaršot, esi pārēdies! Kāda ceļojuma laikā pirmo reizi baudīju garneles – ļoti garšīgas, ikdienā gan tās neatļaujos,” viņa saka.
D.Rateniece citiem ceļotājiem iesaka rūpīgi pārdomāt, ko likt ceļojuma somā. “Cik esmu brauksi – tāpat vienmēr kaut kas par daudz ir paņemts līdzi! Trūcis nekad nav. Jāzina priekšmeti, kurus nedrīkst ņemt līdzi lidmašīnā. Pašai bija gadījums, kad Maljorkā iegādājos skaistu suvenīrnazīti – skaidri zināju, ka to nedrīkst likt rokas bagāžā, bet aizmirsu pārlikt lielajā somā. Protams, ka pie kontroles man to noņēma un vieglu roku iemeta atkritumu tvertnē...” viņa atceras.
D.Rateniece labprāt atgrieztos vēl un vēl Portugālē, Nīcā, Kannās un Maljorkā... ◆

Kategorijas