Ja lūzums, jāpārbaudās!
Vēl pirms dažiem gadiem neciešamu muguras sāpju dēļ Aina
Bajaruna bez atpūtas nespēja noiet kājām pat vienu trolejbusa pieturu.
Tik milzīgas problēmas radās osteoporozes dēļ. Viņai izdevās uzveikt
neganto slimību, taču, lai tā neatjaunotos, Aina sev ieviesusi
skrupulozu dienas režīmu rīta un vakara stundām.
Lūzums jau gada vecumā
Katru
gadu 20. oktobrī tiek atzīmēta Pasaules Osteoporozes diena, lai
atgādinātu, ka sievietēm pēc 50 gadu vecuma īpaši jārūpējas arī par savu
kaulu veselību. Osteoporoze nemanāmi mazina kaulu blīvumu, kauli
pastiprināti zaudē minerālvielas – kalciju un fosforu, kļūst poraini un
dobumaini, kā rezultātā tie ir trausli, un pat pie mazākā kritiena
cilvēkam var būt lūzums. Latvijas Osteoporozes pacientu un invalīdu
asociācijas (LOPIA) pārstāvei Ainai Bajarunai tādi bijuši vairāki, taču
krietni jaunākos gados. „Lūzumus nesaistīju ar osteoporozi, bet gan ar
savu neuzmanību,” stāsta sieviete.
26 gadu vecumā viņa kļuva par
mammu. Puikam bija tikai četri mēneši, kad Aina uz ielas nokrita un
salauza roku. Savukārt, būdama tikai vienu gadu veca, viņa izkrita no
gultiņas un salauza mugurkaulu. Kopš tā laika mugura ir Ainas vājā
vieta, kas pie katras neērtības vai nepareizas rīcības liek par sevi
manīt.
„Ar gadiem muguras sāpes kļuva biežākas, taču norakstīju
tās uz pārpūli, pārstrādāšanos, līdz mugura sāka sāpēt tik ļoti, ka
nevarēju ne nostāvēt, ne paiet. Šķita, ka tā salūzīs... Pieturā, gaidot
transportu, man vajadzēja kaut kur atspiesties, bet, mērojot ceļu kājām,
pēc pavisam īsa gabaliņa bija noteikti jāapsēžas,” stāsta Aina.
Viņa
devusies te pie viena, te pie otra daktera, līdz Ainai izmērīts arī
kaulu blīvums. Rezultāts bija šokējošs – mīnus četri. „Ja cilvēkam
rādījums ir plus 2,5, jau tiek uzskatīts, ka viņam ir osteoporoze, bet
man bija mīnusi. Nokļuvu pie dakteres Mudītes Zvaigznes, un mani sāka
ārstēt,” teic sieviete un atklāj, ka pagājis laiks, līdz piemeklēti
atbilstoši medikamenti: „Man ir alerģija uz dažādām zālēm, taču
centāmies un atradām īsto medikamentu, kas man derēja.”
Ja lūzums, jāpārbaudās!
Aina
domā, ka osteoporozē iedzīvojusies tāpēc, ka ir kara laika bērns. „Es
nesaņēmu pilnvērtīgu uzturu. Arī tos trīs gadus, kamēr mācījos medmāsu
skolā, lielākoties pārtiku no ķieģelīša un ūdens. Man nebija, kas
palīdz, stipendijā saņēmu 14 rubļus, no kuriem 12 maksāju par kopmītni.
Es gan jau pirmajos kursos sāku strādāt ķirurģijas nodaļā par sanitāri,
tad ātrajā palīdzībā, bet alga bija maza, uzturs nepilnvērtīgs, un, lūk,
tāds ir rezultāts,” atzīst Aina. Viņa savās lekcijās par osteoporozi
vienmēr īpaši uzsver, ka bērnība un jaunība ir īstais laiks, kad
rūpēties par kalcija uzkrājumiem savā organismā, jo pēc 30 gadu vecuma
tas ies tikai zudumā. Tas notiek tāpēc, ka mūsu vielmaiņa sāk darboties
citādi.
„Atceros, arī mana mamma vecumdienās nokrita un salauza
gūžu. Uzskatu, ka ikvienam, kuram krītot bijis kāds lūzums, ir
jāpārbauda kalcija un D vitamīna līmenis asinīs. Īpaši, ja cilvēks slimo
ar astmu un saņem kortikosteroīdus preparātus. Bijis pat tā, ka 19
gadus vecai meitenei, mērot kaulu blīvumu, atradām ļoti lielus mīnusus.
Aproces uzrādītais mērījums gan nav galīgs, tas ir tikai zināšanai, taču
pēc tam jādodas pie ārsta veikt īsto, galīgo kaulu blīvuma mērījumu,”
stāsta sieviete un piebilst, ka viņai tāda pārbaude veikta pirms
septiņiem gadiem: „Piecus gadus lietoju speciālu medikamentu, līdz
rādījums uzlabojās un ir mīnus 1,7. Tagad man ir osteopēnija, bet nav
vairs osteoporozes, un medikaments nav jālieto.”
Sākumā Ainai
gan šķitis, ka bez zālēm mugura atkal sāp, taču bijis īss pierašanas
posms, un nu sieviete kalcija līmeni savā organismā regulē ar uzturu un
divreiz gadā asinsanalīzēs pārbauda kalcija daudzumu – ja tas ir 2,5,
tad uztraukumam nav pamata. „Visu gadu lietoju arī D vitamīnu. Tas ir
svarīgi, jo D vitamīns darbojas kopā ar vairogdziedzera hormoniem un
veido masu, kas salabo bojāto kaulu. Bez D vitamīna kalcijs neuzsūksies.
Daudz cilvēku man zvana un stāsta, ka dzer dārgus kalcija preparātus,
bet jēgas nekādas. Izrādās, pie vainas ir D vitamīna trūkums,” atklāj
Aina.
Biezpiena paciņa dienā
Sieviete atzīst, ka mainījusi
savu dzīvesveidu. Katru rītu Aina apēd 180 gramu jeb paciņu biezpiena.
„Mēdzu teikt, ka gatavoju sev lielu brokastu ēdienu. 100 gramus
pilngraudu auzu pārslas apleju ar pienu vai, ja no rīta plānots agri
doties prom no mājas, tad iepriekšējā vakarā uzleju tām kefīru. Tad no
rīta šajā masā iejaucu paciņu biezpiena, piegriežu dažādus augļus un
pielieku sēklas – saulespuķu, linsēklas un citas. Citreiz izmantoju arī
žāvētus augļus, rozīnes. Atkarībā no sezonas pievienoju dažādas ogas,
mandeļu riekstus, klijas. Man garšo, un pēc tam ir viegla sajūta,
turklāt katru dienu pietiekamā daudzumā uzņemu kalciju. Citreiz vēl
apēdu kādu siera šķēli, bet katru vakaru pa sešiem līdz astoņiem
pilieniem lietoju D vitamīnu. Interesanti, ka pavasarī tā līmenis tik un
tā ir krietni patērējies,” stāsta Aina.
Veselīga dzīvesveida
ievērošanā piedalās arī viņas vīrs. Abi regulāri kāpj uz svariem un seko
līdzi svara izmaiņām, gandrīz nemaz nelieto sāli un neēd sviestu, lai
nepiesārņotu asinsvadus, un atteikušies no cukura. Tikai blendētām
brūklenēm to mazliet pievieno. Dažreiz Aina pagatavo kaņepju sviestu –
kafijas dzirnaviņās samaļ sēklas un pievieno tām pikuci sviesta, lai
satur kopā.
„Ēdam tikai mājās gatavotu ēdienu. Pēc tik sātīgām
brokastīm pusdienas gribas tikai ap četriem dienā, pa vidu apēdu tikai
kādu augli vai salātus, kurus gatavoju no tomāta, gurķa, pupiņām,
sēkliņām, siera gabaliņa... Pusdienās ēdam dažādas biezputras – griķu,
prosas, putraimu, man ļoti garšo grūbas, gatavoju arī sakņu sautējumus.
Novāru kartupeļus kopā ar burkāniem, nokāšu un tad iejaucu sasmalcinātus
svaigos kāpostus. Tos nemaz nevāru, tāpat izkarsējas. Uzturā daudz
lietojam zivis, gaļu, pupiņas, lēcas, ko pa krūzītei pievienoju pat
sakņu sautējumam, jo tas ir labs olbaltumvielu avots. Desas gan nav mūsu
pārtikas grozā, jo tās satur daudz slēptos taukus, sāls. Vienmēr mūsu
uzturā ir liela salātu bļoda dienā, paši arī skābējam kāpostus un ēdam,
sajauktus ar eļļu, kurā savukārt nostāvējies baziliks,” neslēpj Aina.
Protams,
veselīgs dzīvesveids nav iedomājams bez fiziskām aktivitātēm, tāpēc gan
Aina, gan viņas dzīvesbiedrs katru dienu cītīgi vingro mājās, Aina
vairāk veic dažādus stiepšanās vingrinājumus, bet viņas vīrs
izvingrojoties pamatīgāk. „Viņš man arī katru vakaru ar saritinātu frotē
dvieli pamatīgi izmasē muguru un plecus, kamēr sarkana āda. Dienā gadās
nosēdēties šķībi greizi, bet vakarā tas viss tiek sakārtots. Uzskatu,
ja sānā dur, tad jāvingro, lai viss sastājas vajadzīgajās vietās,” – tā
Aina.
Maršruta plānotāja
Daudzu gadu laikā apgūtās gudrības
viņa nepatur tikai sev, bet brauc uz dažādām Latvijas pilsētām un stāsta
tās citiem. Vēl Ainas pārziņā ir LOPIA informatīvais tālrunis, uz kuru
var zvanīt ikviens, kam radies kāds jautājums saistībā ar osteoporozi.
Zvanu esot daudz, turklāt pat ģimenes ārsti iesaka saviem pacientiem šo
tālruni. Vispirms nozīmē densitometriju – speciālo rentgenu mugurkaulam
un tad iesaka zvanīt uz informatīvo tālruni, kur cilvēkam atbild Aina:
„Es visu izstāstu. Pasaku, kur var aiziet pie tuvākā ārsta. Ja cilvēks
no laukiem brauc uz Rīgu pie speciālista, izplānoju viņam tuvāko
maršrutu pie daktera, lai nav jāizmanto sabiedriskais transports, kas ir
dārgs. Izkāpjot Zemitānu stacijā, tuvākais ir Veselības centrs 4, ja
atbrauc uz autoostu, tad izdevīgāk doties pie 2. slimnīcā strādājošajiem
speciālistiem.” Aina pat braukusi pretī cilvēkam, kurš nemaz
neorientējas Rīgā, un pavadījusi viņu līdz ārsta kabineta durvīm. Nereti
zvanītāji esot jauni cilvēki, kuru vecākiem atklāta osteoporoze.
Biežākie jautājumi esot par kaulu blīvuma mērījumiem, izmaksām.
Decembrī
Aina svinēs savu 75. jubileju, un viņa priecājas, ka ikreiz
asinsanalīzes esot tik labas kā bērnam. Arī rudens skumjām Ainai nav
laika. Pensionāru biedrībā viņa apgūst datora gudrības, dēls jau iedevis
viņai savu planšeti un Aina iegādājusies datorpeli... Vairākas reizes
nedēļā viņa dodas uz kādu no Latvijas teātriem, brauc ekskursijās un
uzņēmusies rūpi arī par kādu sešu bērnu ģimeni, neredzīgajiem bērniem
Juglas internātskolā un Berģos pansionātā dzīvojošu jaunu meiteni, arī
vairākiem ļaudīm laukos. Kaimiņi jau zina – ja kāds apģērbs kļuvis lieks
viņu skapī, tas jānes Ainai, kura pēc tam visu sašķiro un nogādā tam,
kam ļoti nepieciešama šī lieta. Aina ir liela rokdarbniece, tāpēc viņa
daudzus iepriecina arī ar saviem tamborējumiem un adījumiem.
LOPIA informatīvais tālrunis
26606464
Kategorijas
- Laikraksta sludinājumi
- Pērk
- Pārdod
- Dažādi
- Pakalpojumi
- Maina
- Izīrē
- Vēlas īrēt
- Dāvinu
- Darbs - meklēju
- Darbs - piedāvāju
- Pazudis / Atrasts
- Līdzjutība
- Sludinājumi
- Transports
- Nekustamais īpašums
- Darbs un izglītība
- Izklaide
- Mājdzīvnieki
- Dažādi
- Mājsaimniecība
- Lauksaimniecība
- Labsajūta un veselība
- Celtniecība
- Elektronika
- Pērk
- Pārdod
- Forums
- Mana dzīvesvieta
- Cilvēki
- Izklaides iespējas
- Sanāca kā vienmēr...
- Ir ko teikt?
- Izklaide un kultūra
- Transports un satiksme
- Pilsēta
- Darba devēji
- Citos portālos
- Diena.lv
- Db.lv
- Citas ziņas
- Tirgus
- Atbildam lasītājiem
- Sarunas par dzīvi
- Latvija pēc 90
- 8778
- Konkursi
- Mīlestības stāstu konkurss
- Blogi
- Afiša
- Koncerti
- Teātra izrādes
- Izstādes
- Sports
- Balles un diskotēkas
- Bērniem
- Filmas
- Citi pasākumi
- Dievkalpojumi
- Jauniešiem
- Senioriem
- Svētki
- Piemiņas pasākumi
- Izlaidumi
- Laikraksta arhīvs
- Foto un video
- Reklāmraksti
- Lietotāju raksti
- Cope un medības
- Dzive laukos
- Veselība
- Sports
- Politika
- Vēlēšanu ziņas
- 10. Saeimas vēlēšanas
- 11. Saeimas vēlēšanas
- Kultūra
- Konkursi
- Vietējās ziņas
- Skolu ziņas
- Pasaules ziņas
- Latvijas ziņas
- Policijas ziņas
- Skola Kanaviņu kalnā
- Senioriem
- Vēlēšanas 2017
- Palīdzēsim ķepaiņiem!
- Statiskas lapas
- Projektu raksti
- Saimnieko gudri
- Rūpēsimies par vidi
- Mediju kritika
- Teritoriālās reformas krustcelēs
- Izklaide
- 13. Saeimas vēlēšanas
- Slēpņošanās spēle "Discover the city"
- Koronavīruss
- "Unikālas kultūras tradīcijas Alūksnes un Apes novadu pierobežā"