Pirmoreiz novadā - „Sējēja” balva

2015. gada 23. oktobris 00:00

Mālupes pagasta zemnieku saimniecības „Kadiķi M.A.” īpašnieks Mārtiņš Augstkalnietis konkursā „Sējējs 2015” saņemto balvu salīdzina ar Stenlija kausu, jo tā ir augstākais apbalvojums lauksaimniecībā tāpat kā kauss hokejā. Tomēr Mārtiņš neuzskata, ka būtu sasniedzis augstāko punktu saimniecības attīstībā.
„Katrā ziņā es negaidīju, ka saņemšu „Sējēja” laureāta balvu un Diplomu nominācijā „Gada lauku saimniecība” kopā ar naudas prēmiju. Kad izsauca manu vārdu, biju šokā, tiesa – patīkamā. Vasarā kopā ar vērtētājiem izbraucām laukus, šķita, ka viņiem patika, kā attīru laukus no krūmiem un kā sadzīvoju ar bitēm, bet necerēju ne uz kādu balvu. Vienkārši darīju savu darbu, tāpēc joprojām nezinu, kas bija punkts uz „i”, lai kļūtu par balvas ieguvēju,” atzīst M.Augstkalnietis.

Iegūst komisijas locekļu simpātijas
Varbūt bites, ko saimniecībā izmanto rapša lauku apputeksnēšanai, deva iespēju saņemt papildu punktus un iegūt arī simpātiju balvu – 500 eiro no apdrošināšanas sabiedrības BTA. Saņemts arī apsveikums no firmas „Adam”, ar kuru pērn uzsākta sadarbība, lai izmēģinājumu lauciņos audzētu dažādas lauksaimniecības kultūras, kuras tiek miglotas pēc šīs firmas tehnoloģijas. „Sējēja” balvas naudas prēmiju saimniecības kontā pārskaitīja Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs, kas uzņēmies konkursa organizatora funkcijas. Centra Alūksnes, Gulbenes biroja vadītāja Viola Kaparšmite bija iniciatore, kas mudināja M.Augstkalnieti startēt konkursā. „Gribējām parādīt visai Latvijai, ka ne tikai Vidzemes centrā un Zemgalē, bet arī Alūksnes pusē ir gudri, zinoši un varoši lauksaimnieki. Tagad tāda iespēja ir, jo ar šo gadu ir mainījusies konkursa vērtēšanas sistēma. Rezultātu nosaka ne tik daudz izaudzētā raža, piena un gaļas produkcijas ieguve, bet visa saimnieciskā darbība kopumā. Vērtē, kā saimniecība gada laikā ir attīstījusies, cik projekti ir īstenoti, cik cilvēku ir nodarbināti. Turklāt Mārtiņš par savu naudu veic meliorācijas darbus un apgūst jaunas platības,” komentē V.Kaparšmite. Vērtētāji bija pārsteigti, ka gandrīz pašā Latvijas – Krievijas pierobežā var tik labi saimniekot, izmantojot progresīvas tehnoloģijas daudznozaru saimniecībā.

Vērtēšanai nodod trīs zelta laukus
Konkursā gan lopkopībā, gan augkopībā tiek vērtēts viss, kas nosaka šo nozaru ražošanas potenciālu, kā arī saimniecībā ieviestās progresīvās tehnoloģijas, tās atbilstību vides prasībām, apkārtnes sakoptību un darba kultūru. Lai gan, protams, nevar salīdzināt augsnes auglību Alūksnes novadā un Zemgales pusē. Konkurss „Sējējs” notiek 22.gadu, bet alūksnietis laureāts tajā ir pirmo reizi. „Šogad ražas ir lielākas, turklāt atšķirībā no pērnā gada nevienā laukā tā nav slikta. Labākā raža – gandrīz 10 tonnas no hektāra - ir iekulta kviešu zelta laukā, ar to piedalos vēl vienā konkursā. Pieteicu zelta lauku kviešiem, rapsim (iekūla 5,3 tonnas no hektāra) un pupām (gandrīz 4 tonnas no hektāra). Pērn konkursā „Zelta lauks Latvijā” biju otrais, bet šogad rezultātus paziņos 17. novembrī,” informē zemnieks.
M.Augstkalnietis vienmēr bijis un joprojām ir lielsaimniecību piekritējs. Alūksnes pusē viņš apsaimnieko lielāko platību – apmēram 1200 hektārus lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Turklāt, būdams agronoms, viņš joprojām ir SIA „Dzirnavu 8” pārvaldnieks lauksaimniecības jautājumos.

Meklē perspektīvu lopkopībā
Tāpat kā visiem piensaimniekiem, arī „Kadiķos MA” šis ir smags periods. Piena iepirkuma cena no 34 centiem par kilogramu piena ir samazinājusies līdz 20 centiem par kilogramu. „Man ar piena naudu pietika kredīta apmaksai un strādnieku algām. Tagad iznāk vai nu kredītam, vai arī algām. Tomēr ir jāmēģina izdzīvot. Lopbarība ir sagatavota, govis ir apsēklotas, tāpēc tās, protams, nelikvidēs. Taču, ja tāda iepirkuma cena saglabāsies ilgi, tad, iespējams, pāriesim uz gaļas lopu audzēšanu,” spriež M.Augstkalnietis. Zemnieks secina, ka viņa mūža nepietiks, lai saimniecībā sakārtotu visu tā, kā tas būtu vajadzīgs: grāvji iztīrīti, meliorācijas sistēma sakārtota, nojaukti aizsprosti... „Platības palielināt nav paredzēts, ja ir kāds piegulošs hektārs, tad to paņemu klāt. Taču ražu un izslaukuma palielināšanai vēl ir izaugsmes iespējas. Ir jāiet laikam līdzi un jāievieš jaunas tehnoloģijas. Sevišķi ir jāpiestrādā augšņu kaļķošanā un analīzēs,” akcentē M.Augstkalnietis.

Izvēlas piemērotākās šķirnes
Izmēģinājumu lauciņos tiek salīdzinātas lauksaimniecības kultūru šķirnes, kuras miglo pēc firmas piedāvātas tehnoloģijas. Tajos ir iesēti dažādu šķirņu ziemas kvieši un rapsis. „Izmēģinājumus veicu jau kopš pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu beigām. Sākumā visu darīju pats, bet tagad tie notiek sadarbībā ar divām firmām. Tās man iedod šķirņu sēklas materiālu, es sēju un audzēju, bet pēc tam kopā izvērtējam rezultātus, lai secinātu, kādos apstākļos katra šķirne labāk aug, pārziemo un var iegūt lielāku ražu,” stāsta agronoms. Tiek organizētas lauku dienas, kurās ar izmēģinājumu rezultātiem iepazīstina citus zemniekus. Šoruden „Kadiķi M.A.” ir iesēta viena no izmēģinājumu rapša šķirnēm ‘Garou’, kas sevi labi parādīja. Savukārt no iepriekšējā izmēģinājuma tika izvēlēta šķirne ‘Mercedes’.
Sava veida eksperiments bija arī bišu izmantošana rapša apputeksnēšanai. M.Augstkalnietis bija lasījis, ka bites var palielināt rapša ražu par 3 līdz 10 procentiem. Tāpēc kopā ar biškopi radās ideja izmēģināt, vai sadarbība var palielināt arī medus ienesumu no ziedoša rapša lauka. „Biškopis no Litenes atveda pie manas saimniecības rapša laukiem pārvietojamos bišu stropus ar 60 saimēm. Pārliecinājāmies, ka bitēm ķimikālijas nekaitē, ja visu dara ar prātu. Laukus migloja tikai vēlu vakaros vai naktī, tāpēc bites necieta. Problēmas rodas tad, ja ziedošo rapsi miglo dienā. Tad ķimikālijas tiek arī bitēm, tāpēc tās agri vai vēlu iet bojā,” skaidro M.Augstkalnietis. Tagad apmierināts ir gan bitenieks, gan zemnieks, jo neviena bišu saime nav gājusi bojā, turklāt ir laba medus un rapša raža. ◆

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Pirmoreiz novadā - „Sējēja” balva

Kategorijas