25 radošuma pilni gadi

2015. gada 23. oktobris 00:00

3317

Pagājušajā nedēļā Alūksnes mākslas skola atzīmēja 25 gadu pastāvēšanas jubileju.

Sākumā sadzīves apstākļi bija diezgan skarbi
Alūksnes mākslas skolas pirmsākumi meklējami 1990.gadā, kad Ojārs un Anita Vēliņi, pateicoties Alūksnes rajona padomes Izglītības pārvaldes vadītājam Aleksandram Meirānam, izveidoja mākslas un amatu skolu Jaunās pils divās telpās. Jaunās skolas direktors O.Vēliņš kopā ar uzaicināto studiju biedru un tobrīd jau kolēģi Arvīdu Pīgožņu šīs telpas arī paši izremontēja. Vienā telpā pat tapa dekoratīvs sienas glezojums ar latvisku rakstu motīvu, bet apaļā zāle izgreznota ar dekoratīvu ornamenta joslu pa telpas perimetru un rozeti zāles griestu centrā, kur tika piestiprināta pašu spēkiem uzspodrinātā, muzeja fondos atrastā lustra, kuru atļāvis izmantot toreizējais Alūksnes muzeja direktors Aivars Puzulis.
A.Vēliņa stāsta, ka sākumā sadzīves apstākļi bijuši diezgan skarbi, jo 2.stāvā ūdens nav bijis pieejams un ticis nests ar spaiņiem no pagrabstāva, liets mehāniskajā skalojamajā traukā, tad netīrais ūdens nests lejā uz pagrabu. “Arī uz labierīcībām bija jādodas uz pagrabstāvu, un bērni bieži lūdza skolotāju pavadību, jo skolēnu vidū klejoja nostāsti par izdomātiem notikumiem pils pagrabos,” viņa atceras.

Iepirkuma procedūra veikta divas reizes
Ar jauno skolotāju entuziasmu pirmā mācību gada laikā tika sakopta arī daļa no pils pagrabiem, izremontētas telpas, tika uzbūvēts elektriskais keramikas ceplis. Pēc diviem gadiem skola lietošanā saņēma vēl divas bijušā pionieru nama telpas pilī, bet jau 1994.gadā pilsētas dome piešķīra skolai plašākas telpas bērnudārza “Sprīdītis” ēkas 2.stāvā, kuras pilnībā tika remontētas un labiekārtotas. Tika saglabātas un izmantotas arī keramikas darbnīcas Jaunajā pilī, savukārt 2004.gadā skolas direktors iesniedza priekšlikumu pilsētas domē par Vecās pils, ēkas Ojāra Vācieša ielā 2, piešķiršanu mākslas skolai un saņēma domes priekšsēdētāja Guntāra Bērziņa pozitīvu lēmumu.
2005.gadā tika veikta ēkas vizuālā apsekošana, un līdz 2006.gada februārim jau bija gatavs tehniskais projekts un paredzamo darbu tāmes ēkas renovācijai. Skolas administrācija uzsāka darbu pie projektu sagatavošanas, lai piesaistītu finanšu līdzekļus ēkas renovēšanai. Tika veikta sarakste ar atbilstošajām valsts institūcijām, jo ēka O.Vācieša ielā ir arī valsts nozīmes kultūras piemineklis. 2006.gada rudenī tika saņemts pirmais finansiālais atbalsts no Valsts kultūrkapitāla fonda ēkas bojāto būvkonstrukciju labošanai, kas arī tika veikts. “2006.gada sākumā skolas administrācija sagatavoja pirmo projekta pieteikumu arī valsts investīciju programmai, un 2007.gadā tika saņemts Reģionālās attīstības pašvaldības lietu ministrijas atbalsts, piešķirot pirmos ievērojamos līdzekļus ēkas renovācijai, piedaloties pašvaldības līdzfinansējumam,” stāsta A.Vēliņa. Skolas direktora O.Vēliņa vadībā tika veikta iepirkuma procedūra, kas notika divas reizes, jo pirmajā reizē pretendenti uzrādīja pārāk augstas pakalpojuma izmaksas attiecībā pret vidējām celtniecības izmaksām valstī, kā arī tika konstatētas negodīga konkurence.

Divatā šis ceļš bija vieglāks
“Mākslinieki ir aizrautīgi cilvēki, un ne velti daudzās mākslas skolās strādā pāri, jo no dzīvesbiedra var paprasīt vairāk nekā no vienkārša darbinieka. Diviem cilvēkiem kopā ir arī vairāk ideju, un viens otru var gan pavirzīt, gan pieturēt. Es esmu vairāk emocionāla, bet Ojārs piezemētāks,” teic A.Vēliņa. Kopējā sadarbība ļāvusi pārdzīvot vairākus grūtus posmus. “Divatā ir vieglāk cīnīties un ir atbalsts,” piebilst O.Vēliņš.
Jau 2007. un 2008.gadā tika veikta pirmā ēkas renovācijas kārta – jumta rekonstrukcija, 3.stāva – mansarda izbūve, ēkas bojāto konstrukciju protezēšana, invalīdu pacēlāja iebūvēšana, daļēja komunikāciju izbūve un citi darbi. “Daudzos jautājumos skolas administrācijai nācās pārliecināt gan būvniekus, gan amatpersonas, lai panāktu to rezultātu, kāda mākslas skola ir šodien, jo, mainoties amatpersonām, mainījās arī amatpersonu viedokļi. Piemēram, pacēlājs cilvēkiem ar kustību traucējumiem tobrīd daudziem šķita kaut kas ekskluzīvs, bet skolas administrācija balstījās uz savu pieredzi, kad skolā tika vadītas nodarbības bērniem un jauniešiem ar īpašām vajadzībām un dalībnieki invalīdu ratiņos bija jāpārvieto, divām personām nesot tos uz otro stāvu,” teic A.Vēliņa.

2013.gadā darbi tika pabeigti
2009.gadā renovācijas darbi ēkai O.Vācieša ielā 2 tika pārtraukti finanšu līdzekļu nepietiekamības dēļ un 2010.gadā skolai atkal bija jāpārceļas uz citu vietu, jo pirmsskolas izglītības iestādē “Sprīdītis”, kur mākslas skolai bija mājvieta no 1994.gada, tika uzsākti renovācijas darbi. Pēc vairāku variantu izvērtēšanas skolai novada pašvaldība piedāvāja administratīvās ēkas 4.stāvu, uz kurieni tā pārcēlās jau skolēnu pavasara brīvdienās. Skola darbojās šajās telpās līdz pat 2013.gada vasarai. “Lai gan šaurie administratīvās ēkas kabineti ne vienmēr bija ērti darbam ar bērniem, liela sabiedrības daļa patiesi priecājās, kā ar radošajiem darbiem un bērnu klātbūtni tika bagātināta novada administratīvās ēkas vide. 2010.gada nogalē Alūksnes muzejs lūdza atbrīvot keramikas darbnīcas telpas Jaunajā pilī un skolas administrācija lūdza atļauju novada pašvaldībai iekārtot šo darbnīcu un nelielu izstāžu zāli administratīvās ēkas 1.stāvā tobrīd neizmantotajās bijušās kafejnīcas telpās. 2011.gada sākumā pašvaldība piešķīra nepieciešamos līdzekļus un tika labiekārtota keramikas darbnīca un izveidota izstāžu zāle,” stāsta A.Vēliņa.
Alūksnes novada pašvaldībai piesaistot Eiropas Savienības finansējumu, 2012.gadā tika turpināta arī ēkas O.Vācieša ielā 2 renovācija, kas prasīja papildu enerģiju un darbu arī no skolas vadības. “Kā veiksme minama arī novada pašvaldības iniciatīva līdzekļu piesaistē, lai veidotu jaunas iebūvētās mēbeles un aprīkojumu renovētajai skolas ēkai. Skolas kolektīvs aprīkojuma projektēšanu veica sadarbībā ar arhitekti Ingu Burovu 2012.vasarā. Lai senajā Vecās pils klasicisma stila ēkā pastiprinātu arī senatnes noskaņu, tika sagādātas arī antikvāras mēbeles skolas bibliotēkai un 2.stāva gaitenim, kā arī dekoratīvas vāzes kāpnēm,” stāsta A.Vēliņa.
2013.gadā renovācijas darbi tika pabeigti un 23.augustā tika rīkoti krāšņi skolas ēkas atvēršanas svētki.

Strādāja ļoti aizrautīgi
“Skola jau nav tikai ēka – tie ir cilvēki un notikumi, tās ir kopīgi pārdzīvotās veiksmes un neveiksmes, ikdienas darbi un svētki. Skolai uzsākot darbību, strādāja tikai četri skolotāji: O. Vēliņš, Arvīds Pīgozņa un Līga Biete (Mičule) un Uģis Puzulis,” stāsta A.Vēliņa, kura pirmajā skolas gadā audzināja tikko dzimušo meitiņu un mākslas skolā strādāja neklātienē, veidojot skolas izglītības saturu un mācību programmas. Kā pedagoģe viņa skolai pievienojās otrajā mācību gadā. 1992.gadā skolā darbu uzsāka skolotāja Elita Salaka, bet 1998.gadā Daina Rudzīte. Neilgu laiku skolā strādājuši arī skolotāji Antra Strada (Urtiņa), Antra Lielmane, Oļģerts Biete, Laila Poļakova, Sveta Korkla, Jānis Jaunzems. Par veidošanas un keramikas skolotāju no 1995. līdz 1998.gadam strādāja māksliniece Ilva Krama, bet no 1998.gada - Lilija Kukle.
Šobrīd skolā strādā arī trīs mākslas skolas bijušie absolventi: Rita Balane, Ieva Pamils-Pamiljena un Artis Bērziņš. Mākslas valodas pamatus skolā māca Ida Zelča. Kā lietvedes skolā strādājušas Sarma Pīgozņa un Ausma Jēkabsone. Par saimnieciskā darba veicējiem strādājuši Andrejs Štaurs, Ivars Keomegi, Alberts Reiniks un Ivars Stafeckis. Šobrīd skolā strādā trīs saimnieciskie darbinieki: Tamāra Fjodorova, Ārija Bundzēna un Andris Skaistkalns.
“Jau kopš pirmajiem skolas pastāvēšanas gadiem skolotāji ar saviem audzēkņiem strādāja ļoti aizrautīgi, katru gadu piedaloties Latvijas mākslas skolu konkursos un audzēkņu darbu skatēs. 1994.gadā skolotāji kopā ar audzēkņiem devās saņemt balvas starptautiskajā bērnu vizuālās mākslas konkursā Polijā Golenovas pilsētā. 1998.gadā par IV sarptautiskās bērnu un jauniešu mākslas izstādes “Visapkārt ūdens” laureāti kļuva audzēkne Ilze Plikause un viņas telpiskais ekstravagantais darbs tika izstādīts Valsts mākslas muzejā Rīgā. 1999.gadā tika iegūta 4.vieta par metodisko darbu ekspozīciju mākslas skolu konkursā Jēkabpilī. Starptautiskajos jauniešu tekstilmākslas konkursos Silzeņā, Polijā, skolotājas Elitas Salakas vadībā 1999.gadā 1.vietu ieguva Lana Lapteva un 3. - Diāna Strogonova, 2001.gadā – Una Bite 2., Ilze Pūpola - 3.vietu.

Skolas zvaigžņu stunda - 2000.gadu sākums
Par skolas zvaigžņu stundu var uzskatīt 2000.gadu sākumu, kad trīs reizes mākslas skola ieguva 1.vietu valsts mākslas skolu audzēkņu darbu ekspozīciju konkursos vairāku desmitu skolu konkurencē. 2002.gadā pilsētas pašvaldība novērtēja mākslas skolas sasniegumus un, atsaucoties uz direktora O.Vēliņa priekšlikumu, piešķīra finansējumu skolotājus izglītojošajam komandējumam uz Dienvideiropu, ko organizēja Valmieras mākslas vidusskola. 2006.gadā skolas audzēkņi Alīna Ludviga, Eila Moroza, Rihards Ābeltiņš saņēma 1.pakāpes diplomu valsts konkursā par datorgrafikas darbiem O.Vēliņa vadībā. Turpmākajos gados Valsts kultūrizglītības centrs organizēja konkursus audzēkņiem klātienē. Arī tajos tika gūti labi rezultāti - no atzinībām līdz pat pirmajām vietām.
Skolas vārdu spodrinājuši profesionālās ievirzes mākslas skolu audzēkņu valsts konkursos zīmēšanā, veidošanā, kompozīcjā, gleznošanā un mākslas valodas pamatos: Edgars Sidarovs, Matīss Keivs, Sintija Serdāne, Santa Puķudruva, Egita Ozoliņa, Nadīna Bērtulsone, Sabīne Egle, Šeila Orlova, Evelīna Tetere, Armīns Rēdelis, Linda Gusta. Audzēkņus šiem konkursiem gatavoja skolotāji R.Balane, L.Kukle, A.Vēliņa un O.Vēliņš. Nozīmīgākajos starptautiskajos konkursos augstus rezultātus guvuši Agnese Tortuze, Līga Vēliņa, Alise Krajeviča un Elīza Kozilāne. Audzēkņu un pedagogu darbi ir rādīti arī izstādē Nīderlandē, Alūksnes sadraudzības pilsētā Binnemā.

“Ko jūs to veco krāmu stiepjat muzejā”
Skolā tiek realizētas arī interešu izglītības programmas, kuru pedagoģes E.Salaka un R.Balane ar audzēkņu darbiem ir vairākkārt sasniegušas augstus rezultātus, saņemot Valsts izglītības satura centra diplomus. Arī šogad pavasarī R.Balanes audzēkne Marta Cīrule ar savu darbu Satiksmes ministrijas konkursā “Mans sapņu transporta līdzeklis” no vairāk nekā 400 darbiem iekļuva to 30 skaitā, kas tika godalgoti. Skolas kolektīvs vienmēr ir bijis atsaucīgs sadarbībai arī citām pašvaldības iestādēm, savulaik rīkotas izstādes gan pilsētas skatlogos, gan pilsētas bibliotēkā, gan tautas namā, gan muzejā.
Kā viena no spilgtākajām izstādēm muzeja apaļajā zālē bija izstāde 1997.gadā, kad ekspozīcijas centrā atradās Alūksnes ezerā izrakts senas laivas vraks, kas papildināts ar zvejas tīkliem un tajos iekārtiem audzēkņu darbiem. “Komiski atcerēties gadījumu, kad skolas direktos nesa ar palīgiem laivas vraku muzejā, bet muzeja saimnieks neapmierināts nopukstēja: “Ko jūs to veco krāmu stiepjat muzejā, mums jau tāpat pašiem visādu krāmu pietiek!”,” atceras A.Vēliņa.

Priecē audzēkņu sasniegumi
Nu jau sesto gadu mākslas skolā gleznošanu var mācīties arī pieaugušie. 2014. un 2015.gada vasarā bērnu bibliotēkā bija apskatāmi arī pieaugušo gleznošanas kursu dalībnieku darbi. Mākslas skolas pedagogi arī paši ir radošas personības un aktīvi piedalās novada izstādēs un citur. Pēdējo gadu laikā izstādes notikušas Liepājā, Madonā, Cēsīs un Valmierā. Nu jau skolotājiem pievienojas arī jaunie mākslinieki – bijušie audzēkņi: Liene Gusta, Jānis Jaunzems, Una Stahovska, Ilze Siņķe, Žanete Ludviga, Līga Vēliņa.
Vairāk nekā trešā daļa bijušo audzēkņu turpinājuši izglītību kādā no mākslas nozarēm. Arhitektūru ir studējuši, jau strādā profesijā vai studē vēl joprojām desmit: Gunta Kupča, Matīss Šteinerts, Dins Vecāns, Sigita Žīgure, Alīna Ludviga, Ieva Silbauma, Arvis Vīksna,Līva Ludviga, Egita Ozoliņa un Jānis Paulovičs. Vairāk nekā 30 bijušie audzēkņi ir turpinājuši izglītību mākslā, amatniecībā vai dizainā.
Mākslas skolas absolvente Laura Medne ir plastiskā veidojuma autore sešām Latvijas lata monētām: “Ūdensroze”, ”Skursteņslauķis”, “Pakavs”, “Piparkūka”, “Ezis”, “Ziemassvētku zvaniņš”. Viņa ar Latvijas Bankas atbalstu mācījusies Itālijas Valsts kaltuves medaļu skolā un arhitektūras gaismas dizaina maģistra grādu ieguvusi Veimāras augstskolā Vācijā 2011.gadā. Arī šobrīd L.Medne savu dzīvi ir saistījusi ar Vāciju.

Turpina karjeru
“Irita Tīlāne-Pakalniņa pēc mākslas skolas absolvēšanas mācījās Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas trikotāžas dizaina nodaļā un ir radījusi savu biznesu - zīmolu “UTHAhats”, kas no maza interneta veikaliņa starptautiskajā “www.etsy.com” vietnē izaudzis par pazīstamu zīmolu Latvijas modē. Viņas darinātās košās galvassegas un aksesuāri ir pieprasīti arī ārzemēs, īpaši Amerikā.
Ārzemēs studē vairāki jaunieši, kas turpina ar mākslas jomu saistīt savu karjeru: Sigita Žīgure studē Mančesteras universitātē arhitektūru, Alīna Ludviga Notingemas universitātē - arhitektūru, interjeru un dizainu. Matīss Šteinerts - pilsētbūvniecību Fordhama universitātē Ņujorkā, ASV, Evija Velpa - animāciju Īrijā, Kristaps Horns - Māstrihtas universitātē, kā arī vada programmēšanas un e-komercijas uzņēmumu. K.Horns uzskata, ka tieši mākslas skolas izglītība dod zināmas priekšrocības arī viņa biznesā.
“Dzīvojot skolas 25.jubilejas gadā, ir radies priekšlikums sarīkot plašāku absolventu tikšanos, kas varētu notikt 26.decembrī mākslas skolā,” informē A.Vēliņa un aicina ikvienu absolventu sazināties pa tālruni 26450084. Uz salidojumu aicināti gan skolotāji un absolventi, gan tie, kas tur mācījušies nepilnu laika periodu. ◆

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

25 radošuma pilni gadi

Kategorijas