Rāda pozitīvu piemēru

2015. gada 23. oktobris 00:00

Nesen no Moldovas atgriezusies Dr.A.Misiņa medicīnas vēstures muzeja vadītāja Ilze Baltais, kur projektā “Moldovas Republikas Ziemeļu reģiona attīstības ekonomiskā potenciāla attīstība – sadarbības iespējas ar ES valstīm” piedalījās kā NVO pārstāve un muzeja vadītāja biedrības “Latvijas Lauku forums” organizētajā braucienā.

Delegācijas sastāvā bija Latvijas tūrisma, izglītības un mazās uzņēmējdarbības nozares pārstāvji, kā arī deviņu Latvijas pašvaldību pārstāvji, kas noslēguši sadarbības līgumus ar Moldovu. Biedrība “Latvijas Lauku forums” īsteno projektu, kura mērķis ir sniegt atbalstu Moldovas Ziemeļu reģionam attīstības un uzņēmējdarbības veicināšanas jautājumos, īpašu uzmanību pievēršot vietējā līmeņa publisko privāto partnerību attīstībai. Pieredzes apmaiņa notiek starp Moldovas Ziemeļu reģiona un Latvijas vietējā līmeņa NVO, uzņēmējiem (īpaši mājražotājiem), pašvaldībām un mazajām lauku skolām. Arī Alūksnē septembra sākumā viesojās 2 no 33 Moldovas delegācijas pārstāvjiem – skolu direktori, lai izzinātu izglītības sistēmu Alūksnes novada pašvaldībā, sadarbību ar skolām, e-prasmju un e-vides lietošanas veicināšanu un tālmācības ieviešanu skolās. Viesi apmeklēja arī Dr.A.Misiņa muzeju, atzīstot, ka privātais muzejs – tas viņiem šobrīd nav iedomājami.

Cer uz augļu pārstrādi
Programma bija ļoti piesātināta: divas – trīs tikšanās dienā un vēl kultūras programma. “Apmeklējām Kišiņevu, Beļci, Soroku, Florešti, Bričeņu un Jediņecu. Piedalījāmies Ekonomikas forumā, kur bija arī Latvijas vēstnieks Moldovā Juris Poikāns, ministriju, dažādu institūciju pārstāvji – gan no Latvijas, gan Moldovas. Forumā diskutēja par Ziemeļu reģiona attīstības iespējām, eksporta tirgu, investīcijām enerģētiskajā sektorā, Latvijas un Moldovas sadarbību uzņēmējdarbībā, par biznesa inkubatoru tīklu Moldovā, notika arī darbs grupās,” stāsta I.Baltais.
Kišiņevā bija tikšanās ar Ekonomikas ministrijas un Mazo uzņēmumu asociācijas pārstāvjiem, vīna ražošanas uzņēmuma pārstāvjiem. “Ko moldāvi vēlas no mums? Investīcijas no mums negaida, bet mūsu rudzu maizes recepte gan viņus interesē. Moldāvi cer uz mūsu iniciatīvu augļu eksportā un pārstrādē, viņus interesē latviešu pieredze, kā sadarbojas pašvaldības, uzņēmēji un NVO, interesē mūsu lauku skolu pieredze ar multifunkcionālo centru veidošanu. Moldāvu NVO šobrīd maz sadarbojas savā starpā,” secina I.Baltais.

Katru mēnesi – jauni vietnieki
Brauciena laikā bija iespēja satikt arī Florešti skolas direktori Zinaidu Rotundu, kura nesen viesojās Alūksnē. “Pārsteidza Bahrinešti ciems ar primāri (priekšsēdētāju) Feodosiju, kura ir saņēmusi Eiropas Savienības atzinību par demokrātisku vadību. Ik mēnesi viņa ieceļ 12 jaunus primāres vietniekus. Šie vietnieki ir brīvprātīgie ciema iedzīvotāji, kurus pēc kārtas izvēlas primārs. Tādējādi pārvaldības procesos tiek iesaistīti visi ciema iedzīvotāji, pat invalīdi gultās. Katrs vietnieks pārzina savu (1 no 12) ciema daļu un organizē tās iedzīvotājus kopējo plānu īstenošanai. Pēc tam viņi primārei nodod iedzīvotāju vēlmes un ierosinājumus,” stāsta I.Baltais.
Abu valstu sadraudzības dienā un prezentācijās apmeklētāju interese bija ļoti liela gan par latviešu produkciju, gan iespēju doties tūrisma braucienos uz Latviju. “Pieprasījums bija pat pēc bukletiem latviešu valodā. Mani aizvestie bukleti par Alūksni tika izķerti stundas laikā! Vienlaikus risinājās arī medus festivāls, kur piedalījās arī Latvijas biškopji,” viņa saka. Moldovā ir attīstīta augļu pārstrāde, lielākās bagātības ir vīnogas, no kā ražo arī vīnu un konjaku, āboli, valrieksti, kukurūza, avenes. “Zeme tur ir ļoti auglīga un neprasa ķīmiju. Lielākā vērtība šajā zemē ir cilvēks – bija prieks redzēt, ka Moldovā liela vērība tiek veltīta bērnu audzināšanai, nevis lutināšanai. Ja mums ir termins “ar īpašām vajadzībām”, tad moldāviem – “ar citām vajadzībām”,” saka I.Baltais.

Moldāvi – izšķiršanās priekšā
Moldova ir uz pusi mazāka nekā Latvija, bet tajā ir divreiz vairāk iedzīvotāju. Ciemos lielākoties dzīvo 1000-2000 iedzīvotāju. Tādu savrupmāju kā Latvijā tur nav. Vairumam saimniecību ir 1-4 hektāri zemes. “Braucot pa Moldovu bija sajūta, it kā būtu atgriezušies Latvijā deviņdesmitajos gados… Bet cilvēki tur ir darbīgi un viesmīlīgi. Darba algas mazas – sākot no 40 eiro, tikai labi atalgotie saņem 800 eiro mēnesī. Tāpat kā Latvijā, daudzi cilvēki izbraukuši darbā uz ārvalstīm – kurš uz Krieviju, kurš uz Rumāniju. Kā atzīst paši iedzīvotāji, Moldovā šobrīd ir pirmsrevolucionāra situācija: būt vai nebūt Rumānijas sastāvā, būt vai nebūt Eiropas Savienības sastāvā. Lielākā palīdzība, kas nepieciešama Moldovai – iemācīt būt patstāvīgiem, iemācīties rīkoties pašiem, nevis saspringti gaidīt rīkojumus “no augšas”. Arī Moldovā katrā mutē ir sauklis: “Dodiet naudu!” Jautājums, vai pratīs ar to naudu rīkoties? Ar naudu savu teritoriju nesakopsi – vajadzīgs cilvēks, kurš ņem rokā slotu un grābekli. Kā liels pārsteigums viņiem bija mūsu stāstījums par pavasara talkām, kad pirmajās vācām izmētātās pudeles un citu drazu, bet tagad jau stādām puķes,” saka I.Baltais.

Atzinīgi vērtē paveikto
Alūksnes novada domes priekšsēdētāja vietnieks Aivars Fomins, kurš piedalījās moldāvu viesu uzņemšanā šoruden Alūksnē, atzīst – ja latvieši moldāviem var palīdzēt izšķirties, kurā pusē nostāties, tad tas ir jādara.“Arī Latvija savulaik bija izvēles priekšā, vai iestāties Eiropas Savienībā – mums toreiz palīdzēja izšķirties, tagad mēs ar savu piemēru varam palīdzēt izšķirties moldāviem. Viesojoties Alūksnē, viņi izteica atzinīgus vārdus par mūsu izglītības sistēmu, e-taloniem, sadzīves atkritumu apsaimniekošanas sistēmu, jo viņiem tādas nav, un atzina, ka labprāt pārņemtu mūsu pieredzi,” saka A.Fomins. ◆

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Rāda pozitīvu piemēru

Kategorijas