Radīs Alūksnes eksporta preci

2015. gada 23. oktobris 00:00

2566

Dalot jaunā plānošanas perioda finansējumu, kas būs pieejams no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF), Alūksnes novada dome izvirzījusi trīs galvenos projektus. Nosacījums ir, ka finansējums prioritāri jātērē uzņēmējdarbības atbalstam, nevis, piemēram, ielu rekonstrukcijai vai pašvaldības infrastruktūras radīšanai. Kopumā novadam iedalītā ERAF kvota ir 7 152 062 eiro. Papildus tai visos projektos pašvaldības līdzfinansējumam jābūt 15 %.

Sadarbībā ar uzņēmējiem
Alūksnes novada pašvaldības Plānošanas un attīstības nodaļas vadītāja Arita Prižavoite norāda – šobrīd pašvaldībai jāprecizē savas projektu idejas un jāsagatavo tehniskā dokumentācija, jo drīzumā būs gatavi Ministru kabineta noteikumi par kārtību, kā finansējums apgūstams, lai jau nākamā gada sākumā varētu iesniegt projektu pieteikumus.
Novada domes priekšsēdētāja vietnieks Dzintars Adlers uzsver – visas pašvaldības kopā ar uzņēmējiem jau strādā pie šā finansējuma apgūšanas, daudzviet uzņēmēji jau sākuši ieceru īstenošanu un investē savus līdzekļus. “Uzņēmējiem teritorijā, kur projektu īstenos, jāiegulda tikpat lielas investīcijas, kā to izdarīs pašvaldība, apgūstot Eiropas naudu, vai arī uz katru ieguldīto 41 000 eiro jārada viena jauna darba vieta. Šos divus galvenos rādītājus visas ministrijas ļoti skrupulozi kontrolēs. Kopš pēdējā maksājuma saņemšanas šie rādītāji vienā brīdī ir obligāti jāsasniedz trīs gadu laikā. Šobrīd valstī gan nav skaidrības, kurš mirklis būs kā atskaites punkts, lai pēc grāmatvedības datiem fiksētu ieguldīto investīciju apjomu, bet ir izskanējis, ka ņems vērā arī jau ieguldīto,” saka Dz.Adlers.

Visvairāk – veselības centram
Vislielāko daļu ERAF finansējuma - 4 370 324 eiro - pašvaldība novirzīs projektam “Investīciju piesaiste un līdzdalība veselības veicināšanas pakalpojumu centra izveidei Alūksnes pilsētā”, apbūvējot Lujāna drupu teritoriju. Paredzēta tehniskās dokumentācijas izstrāde, pamatu demontāža un teritorijas labiekārtošana, inženierkomunikāciju izbūve, veselības veicināšanas pakalpojumu centra ēku 1.kārtas izbūve, projekta vadības apmaksa un degradētajai teritorijai piegulošo ielu pārbūve – Ojāra Vācieša ielas posms 448 metru garumā. Kā ieguvumi paredzēti degradētās teritorijas samazināšana par 0,84 hektāriem pilsētas centrā, 45 jaunas darba vietas un 4 miljoni eiro investīcijas no uzņēmēja, kas centru radīs. “Atbilstoši likumdošanai vispirms pašvaldībai par savu finansējumu jārada vide, ko sauc par projekta 1.kārtu – korpuss vai ēkas rāmis. Tad to novērtē, rīko izsoli uz īpašuma nomu investoram, kurš noslēdz līgumu ar pašvaldību un turpina būvniecību par saviem līdzekļiem. Tad uzsāk veselības centra darbību, un pēc tam ēka pāriet uzņēmēja īpašumā. Visā šajā procesā šobrīd ir vēl daudz nezināmā valsts līmenī – kā teritorijas, kur izbūvē industriālās ēkas, uzņēmējam nodot vienkāršāk. Paredzot, ka pierobežā atrast investoru būs daudz grūtāk, var būt pat vairākas izsoles, pazeminot sākumcenu,” saka Dz.Adlers. Pašvaldība iegūs ļoti daudz no šā projekta, bet tikai tad, kad centrs būs tapis un uzsāks darbību, jo apmeklētāji “nesīs naudu” - jaunais centrs būs Alūksnes eksporta piedāvājums. Deputāte Jana Zilkalne uzskata, ka pašvaldība uzņemas ļoti lielu risku – ja investors neatradīsies, pašvaldība būs atbildīga par uzsāktajām darbībām. “Atklāts jautājums ir arī, kur ņems speciālistus darbam centrā un kādu atalgojumu viņiem varēs piedāvāt,” saka J.Zilkalne.

Investors – no Igaunijas
Pašvaldība sadarbojas ar daudznozaru finanšu uzņēmumu SIA “Invex fondi” no Rīgas, kas jau atradusi potenciālo operatoru Alūksnes projektam – uzņēmēju Āri Kobs no Igaunijas, kuram Narvā jau ir līdzīgs centrs. Ā.Kobs oktobrī bija novada domē, kas bija jau otrā vizīte Alūksnē, un tikās ar domes vadību un daļu deputātiem. “Āri Kobs interesē šis bizness. Pārrunājām, vai viņš patur spēkā savu pavasarī pausto sadarbību ar mūsu pašvaldību, kam guvām apstiprinājumu. Ā.Kobs šobrīd ir operators, bet ļoti ceram, ka viņš atradīs arī investīcijas, ko ieguldīt Alūksnē, lai šis centrs taptu. Tāpat arī pašvaldība meklē investorus, kuri palīdzēs viņam operēt šajā biznesā. Ā.Kobs ir vairākas reizes dabā apskatījis centra atrašanās vietu, kas viņu ļoti apmierina. Apgrūtinājumu rada tas, ka tā iestiepjas parka teritorijā, ko uzrauga Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija, kurai ir daudz dažādu nosacījumu. Ā.Kobs vēlētos izmantot teritoriju 9000 līdz 10 000 kvadrātmetru platībā, bet būs jāiekļaujas 7000 kvadrātmetros, šajā teritorijā ir arī ierobežots apbūves augstums,” saka Dz.Adlers.
Vidzemes plānošanas reģions nesen bija izsludinājis iepirkumu Alūksnes veselības veicināšanas pakalpojumu centra skiču projekta izstrādei. Ā.Kobs ar saviem sadarbības partneriem projektētājiem - arhitektūras biroju “Nord projekt” no Igaunijas - tajā startēja, šobrīd notiek iepirkuma izvērtēšana. “Ceru, ka drīz varēsim noslēgt līgumu par skiču projekta izstrādes uzsākšanu. 10 000 eiro tā tapšanā būs Eiropas finansējums, 9000 – pašvaldības. Nākamais solis - tehniskās dokumentācijas izstrāde,” saka Dz.Adlers.

Rūpniecības ielā – industriālā zona
Otru lielāko ERAF finansējuma kvotu no Latgales programmas – 2 231 226 eiro – apgūs projektā “Alūksnes novada rūpnieciskās apbūves teritorijas attīstības 1.kārta”. Šajā projektā veiks ieguldījumus Alūksnes novada lielākajā industriālajā zonā – Rūpniecības ielas teritorijā, lai tā būtu pievilcīga uzņēmējdarbības attīstībai un atbilstoša uzņēmēju vajadzībām. Uzlabos industriālās zonas piegulošo ielu infrastruktūru, pārbūvējot Rūpniecības ielu un posmu Ganību ielā no Rūpniecības līdz Pils ielai – kopā 1,490 kilometrus. Pašvaldība iegādāsies zemi šajā teritorijā - 1,3 hektārus. Jau norit juridisko formalitāšu kārtošana, lai no Alūksnes evaņģēliski luteriskās baznīcas iegādātos zemi pie Ganību ielas starp Rūpniecības ielu un veco dzelzceļu. Tur veidos industriālo teritoriju hektāra platībā, aprīkojot to ar nepieciešamajām inženierkomunikācijām – elektroapgādi, ūdensapgādi, daļēji ieklās cieto segumu, tādējādi samazinot degradētās teritorijas platību. Paredzēts, ka uzņēmēji radīs 30 jaunas darba vietas un paši ieguldīs vēl 1 050 000 eiro. Ja uzņēmēji ir gatavi teritorijā ieguldīt lielākas investīcijas, tad jaunizveidojamo darba vietu skaits var samazināties - tas pats princips par 41 000 eiro investīciju pret vienu darba vietu.

Atbalsts ražošanai
A.Prižavoite uzsver – pašvaldībai jāuzrunā uzņēmēji, kas darbību izvērsuši Rūpniecības ielā un parakstīs apliecinājumu, apstiprinot, ka šādus rādītājus kopā ar pašvaldību ir gatavi sasniegt. Dz.Adlers piebilst – uzņēmējiem būs jāparaksta apliecinājums, bet atbildību par to viņiem neprasīs, pretējā gadījumā nebūšot neviena, kas piekritīs to parakstīt. “Pašvaldība jau ir sākusi diskusiju ar šiem uzņēmējiem. Tie nevar būt mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības uzņēmumi, izņemot autoservisus, bet gan ražošanas uzņēmumi,” saka Dz.Adlers.
Deputāte Jana Zilkalne tautsaimniecības komitejā jautāja, vai pašvaldībai jau provizoriski ir zināms, kādas būs šīs jaunās darba vietas un vai būs kritēriji to izveidei, piemēram, atalgojuma apmērs. A.Prižavoite uzsvēra – konkrēti par darba vietām zinās, kad iesniegs projektu, bet neesot bažu, ka šo rādītāju nesasniegs, jo Rūpniecības ielas rajona uzņēmēji jau pauduši tam savu atbalstu. Deputāts Guntars Švolmanis uzsvēra, ka svarīgi ir, kurā mirklī fiksēs darba vietu skaitu, pieļaujot, ka uzņēmējs pirms tam var atlaist darbiniekus un pieņemt no jauna, fiktīvi radot vajadzīgo skaitu.

Jaunlaicenē ražos fibrolītu
Trešajam projektam “Infrastruktūras attīstība ražošanas teritorijas uzlabošanai Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā” ERAF finansējums paredzēts 550 512 eiro. Jaunlaicenē industriālajā teritorijā (platībā līdz hektāram) izveidos atbilstošas jaudas elektroenerģijas pieslēgumu (560 kW) un izbūvēs apgaismotu gājēju ietvi no Jaunlaicenes centra līdz šai zonai 1,5 kilometru garumā gar tranzītceļu Alūksne-Lucka. Paredzēts radīt 25 jaunas darba vietas.
Kā sadarbības partneris pašvaldībai šajā projektā ir pašmāju uzņēmums SIA “JI tehnoloģijas”, kas Jaunlaicenē grib atvērt fibrolīta ražotni. Fibrolīts ir plašas pielietojamības būvniecības materiāls, ko iegūst, sapresējot zemas kvalitātes koksnes skaidas ar cementu. Dz.Adlers norāda – pēdējā gada laikā teritorijā Jaunlaicenē, kur savulaik bija ferma 200 govīm, uzņēmums jau ieguldījis 3,5 miljonus eiro, lai teritoriju sakārtotu un uzbūvētu ražotni. “Vēl top pēcapstrādes cehs, veido iekšpagalmu un veic citus darbus, lai drīzumā ražotni atvērtu. Tas, ko uzņēmums jau paveicis un ieguldījis šajā teritorijā, ir ļoti daudz,” saka Dz.Adlers.
Savukārt izbūvētajā industriālajā zonā hektāra platībā darbību varēs izvērst vēl arī citi uzņēmumi. ◆

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Radīs Alūksnes eksporta preci

Kategorijas