Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Lielākā ģimenē vienmēr ir vieglāk

Diāna Lozko

2015. gada 30. oktobris 00:00

53

Gaujienā bijušā bērnudārza ēkā “Ērgļi” 17.oktobrī notika svinīga biedrības “Zvannieku mājas” filiāles atklāšana. Tagad Gaujienā dzīvo deviņi bērni un viņu aizbildņi.

Darbs lielās ģimenēs ir
komandas darbs
“Zvannieku mājas” atrodas Cēsīs. “Pēkšņi mums nāca brīnišķīgs piedāvājums no Kanādas. Kopelu ģimene savu māju, kurā pirms tam bija Gaujienas bērnudārzs, kurš pārcēlās uz centru, gribēja piešķirt mums, lai mēs to pārņemam un ēka nestāvētu tukša. Esam šeit kopš 1.septembra,” stāsta biedrības “Zvannieku mājas” valdes priekšsēdētāja Sandra Dzenīte-Cālīte. Viņa atzīst, ka, atbraucot uz Gaujienu, viņus pārsteigusi skaistā daba un īpaši atsaucīgie cilvēki.
Gaujienas pagasta pārvaldes vadītāja Inese Lukjanoviča ir īpaši priecīga par to, ka šobrīd Gaujienā piedeklarējušies jauni cilvēki. Deviņi no tiem ir bērni, bet pārējie - “Ērgļu” palīgi. Mājā palīdzīgu roku sniedz arī bērnu krusttēvs Rolands Štubis, “Zvannieku” ģimenes pieaugušais dēls Antons, kurš palīdz saimnieciskās lietās, un vēlāk “Ērgļos” pievienosies vēl viens palīgs - krustmāte Banga Berovska. “Mūsu, “zvannieku”, pārliecība ir tāda, ka darbs lielās ģimenēs ir komandas darbs. Ir vajadzīgs gan atbalsts, gan atbalstoša vide. Lielākā ģimenē vienmēr ir vieglāk, jo ir iespēja atrast atbalstu, kādu kurš, piemēram, nav iesaistīts strīdā,” stāsta S.Dzenīte-Cālīte.
“Ērgļos” dzīvo arī viena aizbildne un audžumamma. 2012.gada “Latvijas Lepnuma” ceremonijā balvu saņēma Monta Orlova, kura līdz ar pilngadības sasniegšanu uzņēmās pilnu atbildību par saviem pieciem brāļiem un māsām. “Ērgļos” viņa dzīvo kopā ar četriem aizbildnībā paņemtajiem bērniem. Savukārt Diāna Blonska, kura pati kādreiz no bērnunama ir paņemta aizbildnībā, nu ir audžumamma pieciem bērniem. D.Blonskai ir 35 gadi, viņa jau ilgstoši ir audžumamma. “Palīdzēt laikam jau ir mana būtība,” teic D.Blonska. Viņas aizbilstamie ir pieci bērniņi no vienas ģimenes, un “Zvannieku mājas” galvenais mērķis ir noturēt ģimeni kopā un to nesadalīt. “”Zvannieki” veidojās tieši tajos apstākļos, kad bija jāpalīdz daudzbērnu ģimenēm. Viena no pirmajām ģimenēm pie mums bija ar septiņiem bērniem. Tieši tāpēc arī mēs izveidojāmies, lai varētu palīdzēt šai ģimenei,” stāsta S.Dzenīte-Cālīte.

Esam kopā tik ilgi, cik tas ir nepieciešams
Visi “Ērgļu” bērni apmeklē gan Gaujienas bērnudārzu, gan pamatskolu. Mājā dzīvojošo bērnu vecums ir no 3 līdz 14 gadiem. “Bērniem šeit ļoti patīk, un māja šobrīd ir pilna. Tā arī pamazām ir jāatjauno,” teic R.Štubis. “Zvannieku mājās” bērniem atbalsts tiek sniegts tik ilgi, cik tas ir nepieciešams, un, tā kā šī ir ģimene, nevis institūcija, neviens, sasniedzot 18 gadus, netiek izslēgts no mājas. “To mēs jau pašā sākumā esam skaidri nodefinējuši, ka esam kopā tik ilgi, cik tas ir nepieciešams. Tā, piemēram, Antons pie mums atnāca 14 gadu vecumā un nu viņam ir 26 gadi. Tā ir viņa ģimene, viņa drošības vieta un te viņš sevi realizē vislabākajā veidā,” teic S.Dzenīte-Cālīte.
Nereti “Zvannieku mājas” tiek uzskatītas par institūciju jeb bērnunamu, taču tā nebūt nav. Arī “Ērgļos” nav institūcijas, bet gan pilntiesīga ģimene, kurā visi cilvēki dzīvo līdzās. “Zvannieku mājām” nav itin nekādas līdzības ar bērnunamu, kaut arī sabiedrībā varētu valdīt šāds uzskats. “Arī bērni stāsta, ka cilvēki viņiem prasa par bērnunamu, taču šis nav bērnunams, bet ģimene. Mūsu te vienkārši ir ļoti daudz. Arī “Zvannieku mājā” dzīvo bērni no ļoti maza vecuma, un paņemt, piemēram, piecus mazus bērnus nav nekāds joks,” stāsta S.Dzenīte-Cālīte.
“Zvannieku māju” bērni nav adoptēti, jo adopcija pārsvarā darbojas tur, kur ir mazāks bērnu skaits. Līdz ar lielāku bērnu komplektu adopcija kļūst sarežģītāka. “Mums var šķist, ka adopcija ir tas brīdis, kad bērnam kaut ko ļoti dodam, bet mēs kaut ko arī atņemam. Mēs atņemam viņam viņa identitāti. “Zvannieki” strādā ar lielajām ģimenēm, un esam iemācījušies ļoti respektēt ģimenes saites. Tas ir viens no mītiem, ka adopcija bērnam ir vislabākais, bet adopcija ir atbalstāma tikai tad, ja tā ir bērna interesēs. Mēs bieži vien strādājam ar pusaudžiem, kuri jau ir saauguši ar savu uzvārdu, un, kaut arī tur apakšā ir traģisks dzīves stāsts, tas tomēr ir viņa stāsts. Ir jārespektē arī bērna izcelsme, jo tad viņš aug harmoniskāks, viņš zina, kas ir viņa vecāki un var mierīgāk runāt par savu stāstu. Mēs esam atklājuši, ka katram bērnam ir ļoti svarīgi zināt savu stāstu,” uzsver S.Dzenīte-Cālīte. Adoptēt var juridiski brīvus bērnus, bet ne visi bērni tādi ir. Tomēr bērnam ir vajadzīga ģimene, un, ja aizbildņu nav ģimenes lokā, tie ir jāatrod kaut kur citur.

Sadraudzība spēj noturēt visus kopā
Lielajai ģimenei ir svarīga arī ticība, tāpēc katru svētdienu “Ērgļu” iemītnieki dodas uz “Zvannieku mājām” Cēsīs, kur apmeklē “Zvannieku” draudzes dievkalpojumu. Tieši sadraudzība ir tā, kura spēj noturēt visus kopā. “Bieži vien, kad paliekam vienatnē, tad uznāk grūtsirdība, arī pagātnes rēgi. Kad sanākam visi kopā svinēt dievkalpojumu, kad ar kaimiņiem dalāmies pie pusdienu galda - tas mūs visus stiprina,” teic S.Dzenīte-Cālīte.
“Ērgļos” ir arī divi suņi, trīs kaķi un šinšilla, tā ka bērniem ir vēl papildu kompānija. “Arī “Zvanniekos” Cēsīs ir aitas, lama, ēzelīši un zirgs. Mēs šeit esam pa vidiņu un apkārt ir Dieva radītā pasaule. Dzīvnieki ir brīnišķīga palīdzība darbā ar bērniem, jo viņi no tiem var saņemt gan papildu mīļumu, gan arī to sniegt,” uzsver S.Dzenīte-Cālīte. ◆

Uzziņai

“Zvannieku” kopienu un Garīgās atveseļošanās centru uztur biedrība “Zvannieku mājas”, kas dibināta 2002.gadā. Biedrība darbojas bērnu un ģimeņu tiesību aizsardzības jomā, cieši strādājot ar valsts iestādēm, mēģinot ietekmēt likumdošanas procesu par labu bērnu un ģimeņu tiesību un interešu aizstāvībai. Biedrība “Zvannieku mājas” ir nevalstiska brīvprātīgo apvienība, tā nav valsts organizācija un nesaņem no valsts nekādu finansiālu atbalstu. Biedrības ienākumus galvenokārt sastāda privātu un juridisku personu ziedojumi.

Kategorijas