Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Joga – tas ir ceļš uz sevi

VALIJA BELUZA

2015. gada 30. oktobris 00:00

57

Joga dažam latvietim joprojām asociējas ar sēdēšanu lotosa pozā, kāju aizkabināšanu aiz pakauša un obligātu pievēršanos veģetārismam; vairāk informētajiem – ar hinduisma garīgajām praksēm. Lai vai kā, bet sabiedrībā nerimst interese par jogas labvēlīgo ietekmi uz cilvēka veselību. Hārvarda universitātes zinātnieki izpētījuši, ka astoņu nedēļu ilga jogas praktizēšana labvēlīgi iespaido domāšanu un atmiņu, asanas (vingrojumi) palīdz pārvarēt stresu, veicina precizitāti, jo relaksācijas laikā uzlabojas dažādu smadzeņu daļu savstarpējā komunikācija. Cilvēks spēj domāt un darboties spraigāk un aktīvāk.
Rietumos jogas prakse tās fiziskajā aspektā strauji sākusi izplatīties pēc Svāmi Vivekānandas ierašanās ASV 1893. gadā. Joga kļuvusi par kulta preci, kuras patērētāji ir daudzas slavenības.

Jānogaršo, lai zinātu
Aštanga jogas trenere Baiba Bumbiere apgāž stereotipu, ka jogas vingrinājumi ir sarežģīti un grūti: “Tas nav sports, kurā kaut kas jāsasniedz, netiecamies pēc medaļām vai godalgotām vietām. Ieklausāmies sevī un darām, cik katrs varam. Un mazdrusciņ pāri. Tas sniedz ne tikai prieku, bet arī harmonizē – sakārto, līdzsvaro. Piemēram, uzlabojas nervu sistēma, kas ir ļoti svarīgi, jo lielākā daļa slimību rodas no stresa.”
Skolotājs, no kā pārņem prasmes, ieliek cilvēkā arī kaut ko no sevis, no savas pasaules uztveres un pieredzes. Tāpēc katram ir piemērots savs jogas veids un arī savs pasniedzējs. “Arī aštanga (no sanskrita – astoņi) jogu, vienu no klasiskajiem jogas veidiem, katrs var interpretēt pa savam. Aštanga joga sastāv no secīgām, citu no citas izrietošām pakāpēm. Tas ir komplekss gan ķermenim, gan prātam – vesela filozofija,” stāsta B. Bumbiere.
Lai pārliecinātos, vai tas der, ir “jānogaršo”, jātestē izjūtas. Un jātiek skaidrībā, ko ar jogas palīdzību vēlas panākt. Jogas trenere neslēpj, ka ir gadījumi, kad cilvēks pamēģina un saprot: tas nav priekš viņa. Var nepatikt, piemēram, smaržkociņš, bet lielākā daļa atkrīt, jo grūti sevi disciplinēt: nodarbību regularitāte ir darbiņš ar sevi.
Var, protams, apgūt vingrinājumus domubiedru grupā un pēc tam darboties patstāvīgi, taču mājās nereti atrodas citi neatliekami pienākumi un pamatoti iemesli, kāpēc šoreiz nedarīt. Turklāt darbs grupā sniedz savu garšu, iespēju uz vietas noskaidrot radušos jautājumus. Ja nodarbības laikā kāju sarauj krampis, trenere zina punktus, uz kuriem uzspiest, lai saspringums atlaistos.

Vingro ar izpratni
Ja pa ausu galam dzirdētais modinājis interesi, bet nav priekšstata, kas sagaida, vēlams tikties ar treneri pirms pirmās nodarbības – lai sagatavotos vingrojumiem. Jogas prakse ir ļoti plašs jēdziens. Vistuvākais un saprotamākais iesākumā šķiet tieši jogas prakses fiziskais aspekts – iespēja izkustināt, uzturēt vingru, lokanu un veselu savu fizisko ķermeni, un tas pa spēkam kā jaunam cilvēkam, tā pusmūžā un senioram cienījamos gados. Sieviešu starp jogas praktizētājiem ir vairāk, jo sievietes skaitās emocionālākas, uztver ātrāk un vieglāk. Speciāli – saudzējoši un lēni – vingrinājumi paredzēti grūtniecēm. Faktiski nav fizisko priekšnoteikumu, kas liegtu nodarboties, ja nu vienīgi pēcoperācijas periods.
“Jogas nodarbība parasti ilgst divas stundas: lai paspētu atslēgties no dienas darbiem un steigas, ir vajadzīga vismaz pusotra stunda. Ceturtā pakāpe ir elpošanas vingrojumi, ar kuru palīdzību nomierinām prātu. Tāpat mācāmies koncentrēties, noturēt uzmanību, lai pēc tam spētu meditēt. Mugurkauls ir mūsu centrālā ass, gar kuru iet galvenie enerģijas kanāli. Tas ir arī cilvēka vecuma rādītājs, tāpēc jogas praksē tam pievēršam lielu uzmanību.”
Ierodoties uz jogas nodarbību, tērpam jābūt ērtam, kustības neierobežojošam. Vingrošana notiek zeķēs. Paklājiņu labāk ņemt līdzi savējo, kas saglabā enerģiju un palīdz ātrāk pieslēgties nodarbībai. Pēc fiziskajiem vingrinājumiem, statiskiem un dinamiskiem, kas mērķēti uz izstaipīšanos, saišu izkustināšanu, izzūd enerģētisko kanālu bloki, kas var izpausties kā slimības. Nav nepieciešams kustības sarežģīt, svarīga ir apziņa, ar kādu tās veic.

Kas prātā, tas ķermenī
Zināšanas par emociju nepastarpināto saikni ar fizisko ķermeni ir ļoti senas un iegūst arvien jaunus apstiprinājumus. Psihosomatika – mūsdienīga zinātne, kas pēta cilvēka psihisko procesu – dusmu, emociju, jūtu – saistību ar viņa fiziskā ķermeņa veselību – pierāda, ka atkarībā no izjustajām emocijām fiziskā ķermeņa šūnas acumirklī maina savu uzvedību.
“Vārds “joga” nozīmē saskaņas atrašanu starp ķermeni, prātu un dvēseli. Un augstāko apziņu. Jogas pozitīvā iedarbība uz veselību ir ļoti plaša, tādēļ ar jogu var nodarboties dažādu slimību ārstēšanai un profilaksei,” ir pārliecināta B. Bumbiere. Jogas vingrojumi nodrošina mugurkaula veselību, locītavu kustīgumu un saišu elastību, nostiprina ķermeņa muskulatūru. Līdz ar to joga ļauj atgūt lokanību un ķermeņa līdzsvara izjūtu.
Normalizējas arī citi organisma procesi – gremošana, asins cirkulācija, vielmaiņa, sakārtojas reproduktīvā sistēma. Asanu veikšana pozitīvi ietekmē iekšējos orgānus, kas tiek labāk apasiņoti.
Trenere novērojusi, ka jogas prakse māca pozitīvi domāt un dzīvot, tādējādi mazinās depresija un nomāktība, tiek novērsts nogurums un saspringums. Mazsvarīgi nav arī, ka notiek toksīnu izvadīšana no organisma, līdz ar to stiprinās imunitāte, uzlabojas vielmaiņa. ◆

Pieredze
Baiba Bumbiere,
sākumskolas pedagoģe,
aštanga jogas trenere ar divpadsmit gadu pieredzi

◆ Nejaušību nav, par ezoteriskām lietām interesējos jau bērnībā. Bija jautājumi, vajadzēja atbildes. Kolīdz skolēns nobriedis, rodas skolotājs. Lai tiktu Sandras Andersones grupā, nācās diezgan ilgi gaidīt. Mācos joprojām. Uzreiz sapratu, ka tas būs mans dzīvesveids. Izkristalizējās atziņa, ka joga – tas ir ceļš uz sevi. Nodarbojos reizi nedēļā un tā vairākus gadus. Bija arī apstāšanās un šaubu posms, jo ir tik daudz aizraujošu piedāvājumu. Literatūra, lekcijas, informācija pieejama arī internetā, tikai to jāmāk filtrēt.
Veģetārisms jogas praktizētājiem nav obligāts nosacījums, man šis lēmums nāca pēc iekšējām sajūtām, gaidot mazuli. Nu jau desmit gadus nelietoju uzturā gaļu, zivis un olas. Jo, lietojot tīrāku, vieglāku barību, organisms attīrās un tam vajag mazāk.
Pakāpeniski man ir uzlabojusies nervu sistēma, iekšējā stabilitāte, izprotu un pieņemu sevi, citus un apkārtējo pasauli.

Kategorijas