Ar savu ābeļdārzu!

2015. gada 30. oktobris 00:00

2019

“Latvijā ir auglīga zeme – tā mums dota par velti no dabas, tik ņem un apstrādā! Latvijas zeme ir jāizmanto ražošanai,” ir pārliecināts Arvis Šteiners no Alsviķu pagasta. Dzimtas īpašumā “Analas” viņš šopavasar iestādīja ābeļdārzu – kad sāksies ražas gadi, Alūksnes novada iedzīvotājiem nodrošinās kvalitatīvus pašmāju ābolus visu ziemu.

A.Šteiners ir saimnieciskās darbības veicējs, kurš par sevi smaidot saka: “Tagad esmu Arvis Šteiners ar savu ābeļdārzu!” Īstenojot LEADER projektu “Kas rokā, tas mutē” uzņēmējdarbības attīstībai un lauksaimniecības produktu ražošanas veicināšanai, viņš dzimtas īpašumā Alsviķu pagasta “Analās” sastādījis ābeļdārzu hektāra platībā ar 600 ābelēm un izveidojis nepieciešamo infrastruktūru – žogu ar vārtiem, lai pasargātu ābeļdārzu no stirnām. Iestādītas astoņas dažādas šķirnes, lai veiksmīgi notiktu apputeksnēšana. Lielākā daļa no tām, apmēram 350 ābeles, ir ‘Auksis’, kas tirgū ir pieprasīta šķirne, iestādītas arī ‘Antej’, ‘Aļesja’, ‘Belorusskoje Maļinovoje’ un citas. Projekta mērķis – veicināt lauksaimniecības produktu pievienotās vērtības radīšanu un kvalitātes paaugstināšanu. Projekta publiskais finansējums bija 6830,74 eiro jeb 50 procenti no projekta attiecināmajām izmaksām.
Savulaik A.Šteiners absolvējis Strautiņu pamatskolu un Priekuļu lauksaimniecības tehnikumu, kur ieguva specialitāti kā agrouzņēmuma vadītājs. “Toreiz nedomāju, ka būšu lauksaimnieks, jo tolaik bija stilīgi būt juristam vai ekonomistam. Pēc tehnikuma ieguvu bakalaura grādu reklāmas menedžmentā un strādāju šajā nozarē. Pēc tam - maģistra grādu biznesa administrācijā, biju arī apmaiņas programmā Turcijā. Tas bija laiks, kad arvien biežāk sāku ceļot uz ārzemēm, un līdztekus tam manī arvien vairāk attīstījās vēlme un pārliecība, ka es arī vēlos sākt kaut ko darīt tieši ražošanas jomā. Piemēram, braucot cauri Polijai un redzot viņu apstrādātos laukus, raisījās pārdomas par to, kā viņiem tas izdodas. Bet lūzuma punkts visam bija, kad aizbraucu uz Dienvidāfriku, kur dzīvo manas draudzenes māsa...” atceras A.Šteiners.
Pirmajā gadā viņš aizbrauca pie viņas padzīvot mēnesi, nākamajā gadā – jau uz diviem mēnešiem. “Dienvidāfrikā augsne ne tuvu nav tik laba kā mums Latvijā – tur ir vai nu klinšains, vai smilts, turklāt arī karsts, bet afrikānis cenšas apgūt, izkaplēt katru kvadrātmetru un kaut ko iestādīt. Rezultātā, piemēram, vīnogas tur aug neiedomājamās vietās – kalnos, stāvās nogāzēs un citur, jo afrikānis ir patiešām centies, ieguldījis daudz darba, lai izaudzētu. Latvijā ir auglīga zeme – tā mums dota par velti no dabas. Latvijas zeme ir jāizmanto ražošanai!” saka A.Šteiners.
Līga Vīksna

(Turpinās no 1.lappuses.)
Negrib būt “dīvānzemnieks”
Arvis Šteiners uzskata - ir neekonomiski būt tā dēvētajam “dīvānzemniekam” un laukos nopļaut tikai zāli, lai saņemtu no Eiropas Savienības platībmaksājumus, jo tam nav ekonomiskā pienesuma: samaksā pļāvējam un beigās “paliec pa nullēm”. “Arī mums bija šāds periods, tomēr uzskatu: ja īpašumā ir zeme, tad tā ir jāizmanto lietderīgi. Skaidri zināju, ka nebūšu lopkopis – nolēmu iestādīt ābeļdārzu. Izmantoju iespēju piesaistīt Eiropas fondu finansējumu LEADER programmā, jo pieredze projektu rakstīšanā man ir. Paldies visiem, kuri man ir palīdzējuši ieceres īstenošanā – īpaši brālim Ansim, draugiem. Zemnieks ir cilvēks, kurš spēj pats sevi nodarbināt, ja liela saimniecība – arī ģimeni un vēl kādu, turklāt zemniekam ir iespēja saņemt finansiālu atbalstu no valsts – ir tikai jādara! Uzskatu, ka šobrīd zemnieku saimniecībām ir lielas iespējas saņemt gan valsts, gan Eiropas fondu atbalstu. Piemēram, arī man, kad būšu izdarījis vēl dažas lietas, lai sasniegtu saimniecības ekonomisko izlaides vērtību, kā jaunajam lauksaimniekam būs iespēja vēl saņemt finansiālu atbalstu savu ieceru īstenošanai. Šādu atbalstu es novērtēju,” saka A.Šteiners.

Mācās no pirmās pieredzes
Arvis atzīst – darbu sākumposms ābeļdārzā ir pabeigts, bet līdz ar pirmo pieredzi jau paguvis arī apdedzināties. “Laikam jau no vecvecākiem mums asinīs ir, ka augsnei noteikti nepieciešami kūtsmēsli, lai viss labāk augtu. Man arī tā šķita – veicu pat augsnes analīzes, kur rezultāti uzrādīja, ka papildus nepieciešams organiskais mēslojums. Protams, uzvedu kūtsmēslus, bet – ar tiem uz manu ābeļdārzu tika atvesti arī maijvaboļu kāpuri, kas nograuž ābelēm saknes... Tu ej pa lauku un nesaproti, kādēļ pēkšņi lapas sāk nokalst, jo mitruma augsnei pietika: uzbēru šķeldu, kas arī karstā vasarā nodrošina optimālu mitrumu augsnē, neļaujot tai izžūt. Izraku dažas ābeles, bet pie saknēm – maijvaboļu kāpuri apēd visas jaunās saknītes... Diemžēl 50 ābeles šādi tika bojātas – mana mācība ir, ka kūtsmēslus nevar izmantot. Pirmajos divos gados ābelei pietiks ar to organiku, kas jau ir augsnē,” pieredzē dalās A.Šteiners.
Viņš atzīst, ka tagad vēl kaut ko darītu citādāk: pirms ābeļu stādīšanas visu lauku nosmidzinātu ar ķīmiju, lai iznīkst visas nezāles, un tad apartu, tā izbēgot no cīņas ar nezālēm. ”Biju uzfrēzējis tikai rindas, kur stādīt ābeles – frēzējot nezāļu saknes palika un, lai gan uzbēru šķeldu, nezāles tāpat auga cauri. Rezultātā man nācās veikt dubultu darbu – vispirms atsevišķi migloju nezāles rindām, kur iestādītas ābeles tā, lai netrāpītu ābelēm, pēc tam pārējo. Tagad augsni esmu safrēzējis ar domu, lai pavasarī iesētu āboliņu. Viss sanāca nedaudz ačgārni – tā, kā pirmo reizi,” saka A.Šteiners.

Raža – pēc vairākiem gadiem
Ābolu ražu ienākamies Arvis gaida pēc vairākiem gadiem. Viņš atzīst – jau šopavasar dažas ābeles ziedēja, bet viņš ziedus norāva un neļāva attīstīties augļiem, lai stiprinātu stādu. “Arī nākamgad darīšu tāpat. Ābolu audzētāju pieredze liecina, ka trešajā gadā ābolu pietiks sev un ģimenei, ceturtajā – sev, ģimenei un draugiem, bet, sākot ar piekto gadu, būs - “kur lai liek tik daudz ābolu?”!” smaidot saka A.Šteiners. Par to, kur ābolus iztirgot, šobrīd Arvis vēl tik daudz nedomā, jo galvenais ir izaudzēt spēcīgas ābeles, pareizi kopt vainagus, lai tās var labi ražot. Viņš nākotnē īpašumu Alsviķu pagastā vēlētos attīstīt tā, lai vasarās tur var paveikt nepieciešamos darbus, bet ziemas mēnešos pilnvērtīgi atpūsties. “Parasti jau tā nenotiek, bet sapņot var! Šobrīd savu ābeļdārzu varu veiksmīgi apvienot ar pamatdarbu, kas man ir svarīgi,” viņš saka.

Pamatdarbs – saules
kolektori
Piecus gadus A.Šteiners strādā alternatīvās enerģijas nozarē – ar saules kolektoriem, kas izmanto saules enerģiju, pārvēršot to siltumenerģijā. “Tirgoju, projektēju un konsultēju par saules kolektoriem, atjaunojamo enerģiju – tas ir mans pamatdarbs. Baltijā mūsu uzņēmums ir lielākais saules kolektoru nozarē, bet Latvijā 95 procenti no lielajām sistēmām uzņēmumos, pašvaldībās ir mūsu darbs. Alūksnes pusē šobrīd vēl maz izmanto saules enerģiju, tomēr, piemēram, šobrīd notiek Kājnieku skolas kazarmu renovācija, kur mēs kā apakšuzņēmums izvietosim saules kolektorus. Rūjienā šajā ziņā mums vairs nav, ko darīt, jo tur saules kolektorus esam izvietojuši jau uz visām mācību iestādēm, bērnudārziem, sporta centram, daudz ir arī Cēsīs,” stāsta A.Šteiners. Saules kolektori ļauj būtiski taupīt pārējos resursus, jo, piemēram, ir ļoti patīkami, ja auksto ūdeni ar saules enerģiju var sasildīt līdz 30 grādiem: pārrēķinot kilovatstundās, tas ir liels ieguvums.

Būs “Ražots Alūksnē”
Šobrīd Alūksnes novadā lielākās platībās augļu kokus audzē vēl tikai zemnieku saimniecībā “Sprogas” Jaunalūksnes pagastā, pirms gada ābeļdārzu un bumbieres sastādījis alūksnietis Aivars Ezeriņš, kurš tāpat kā Arvis vēl tikai gaida savu ražu. A.Šteiners atzīst – ar A.Ezeriņu dalās pieredzē un abi neizslēdz ieceri par kāda kooperatīva dibināšanu nākotnē: ja izdosies gūt lielāku atbalstu savai darbībai, piemēram, no valsts vai Eiropas fondiem, pircējiem augļus varēs piedāvāt lētāk. Turklāt – kad būs liela raža, būs arī jādomā, kur to uzglabāt.
“Šobrīd vietējiem ražotājiem mūsu novadā neklājas viegli, daudzi savus mazos veikaliņus ir aizvēruši lielveikalu dēļ – nezinu, vai šobrīd uz vietējo patērētāju strādā preču zīme “Ražots Alūksnē”. Turklāt vietējie produkti un ekoprodukti vienmēr ir dārgāki, salīdzinot ar lielveikalā nopērkamajiem āboliem. Bet tajā pašā laikā latvietim patīk preču zīme “Ražots Latvijā” - arī man!” saka A.Šteiners. ◆

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Ar savu ābeļdārzu!

Kategorijas