Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Logo

Šogad – nozīmīgas jubilejas!

Uldis Veldre, Latvijas Kultūras fonda 1991.gada Spīdolas prēmijas laureāts
Laikraksta arhīvs

2015. gada 30. oktobris 00:00

15

Pavisam drīz svinēsim mūsu tautas un valsts ievērojamākos svētkus – 11.novembrī Lāčplēša dienu un 18.novembrī Latvijas Republikas dibināšanas 97.gadadienu. Par Latvijas Brīvības jeb Atbrīvošanas cīņām, tās varoņiem stāsta Brāļu kapi, pieminekļi dažādās Latvijas vietās. Bet galvenās svētvietas ir Rīgas Brāļu kapi, kuriem šogad paliek 100 gadi, un Brīvības piemineklis, kuram paiet 80 gadi, kopš tas 1935.gada 18.novembrī tika iesvētīts. Savukārt Brāļu kapu komitejai – 95.

Vairāk nekā 2000 karavīru
Kā pirmie 1915.gada 28.oktobrī (pēc jaunā stila) Rīgā, Aizsaules ielā, tika guldīti 25.oktobrī Tīreļpurvā kritušie 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku bataljona karavīri J.Timma, J.Gavens un A.Stūris, ar to liekot pamatu Brāļu kapiem. Viņiem sekoja Slokas kaujās, Ziemassvētku kaujās, 1917.gada augusta-septembra aizstāvēšanās kaujās, 1919.gada novembrī kritušie -  vairāk nekā 2000 karavīru.
Par Brāļu kapu uzkopšanu sākumā rūpējās Latviešu strēlnieku bataljonu organizācijas komiteja un Latvijas Sarkanais Krusts. Ar 1920 gada 10.martu pēc Ministru prezidenta Kārļa Ulmaņa ierosinājuma par Brāļu kapiem sāka rūpēties valdība, atvēlot līdzekļus un nodibinot Brāļu kapu komiteju. 1924.gada 18.novembrī, liekot pamatakmeni, sāka realizēt tēlnieka Kārļa Zāles, arhitektu P.Federa un A.Birzenieka, ainavu arhitekta A.Zeidaka izstrādāto Brāļu kapu ansambļa tēlniecisko un arhitektonisko izbūvi. Brāļu kapu ansambli iesvētīja 1936.gada 11.novembrī (nākamgad tam – 80), tomēr līdz pat 1940.gada jūnijam, padomju okupācijai, turpinājās skulpturālo grupu papildināšana.   
           
Vieni no visskaistākajiem karavīru kapiem Eiropā
Rīgas Brāļu kapi ar ozolu, liepu stādījumiem alejās, rožu, flokšu un citu puķu stādījumiem kritušo karavīru mūžīgās atdusas vietās, kuri ziedēja līdz vēlam rudenim, pašu kapu monumentalitāte - tas viss padarīja tos par vieniem no visskaistākajiem karavīru kapiem Eiropā, uz kuriem plūda ļaudis no visām Latvijas malām un tūristi no daudzām valstīm.
Brāļu kapu komitejas uzskaitē par Alūksnes apriņķi (ap Alūksni) bija šādi Latvijas Brīvības jeb Atbrīvošanas cīņu pieminekļi:
Alūksnē, ezera krastā, Kolberģa ceļa malā, 1923.gada 22.jūnijā Valsts prezidents Jānis Čakste atklāja 7. Siguldas kājnieku pulka karavīru un vietējā akmeņkaļa J.Stilbes celto granīta pieminekli Latvijas Atbrīvošanās cīņās kritušajiem pulka karavīriem; 
Alsviķu (bijušā Karvas) pagastā, vecā Alūksnes-Apes ceļa malā 1937.gada 12.septembrī atklāja pieminekli Zušu kaujā 1919.gada 2.aprīlī pret lieliniekiem kritušiem Valmieras kājnieku pulka 5.rotas karavīriem, kuru uzcēla BKK Karvas nodaļa ar pagasta ļaužu ziedojumiem;
Pededzes pagastā, Kalnapededzes, Akmeņdruvu māju kapos 1933.gada 18.jūnijā atklāja pieminekli 1919.gada 18.novembrī pret bermontiešiem kritušiem Latvijas Karaskolas kadetiem Otto un Paulim Palmiem;
Zeltiņu kapsētā 1923.gada 13.maijā atklāja pieminekli Pasaules un Latvijas atbrīvošanas cīņās kritušiem Zeltiņu pagasta karavīriem;
Annas pagasta Ezeriņu kapsētā 1933.gada 3.jūlijā atklāja pieminekli Atbrīvošanas cīņās kritušajiem Annas pagasta karavīriem;
Mālupes kapsētā 1934.gada 12.augustā atklāja pieminekli Latvijas Brīvības cīņās kritušajiem Mālupes pagasta karavīriem;
Jaunalūksnes (bijušā Bejas) pagasta ceļa malā, 0,7 km no bijušā Bejas pagasta nama, Matisenē, 1920.gadā ierīkoja Bejas somu karavīru Brāļu kapus tiem, kuri krita 1919.gada 23.februārī ieplakā pie Bejas skolas kaujā ar lieliniekiem, 1930.gadā tos labiekārtoja.           

Sākās Bejas somu karavīru Brāļu kapu atjaunošana
Padomju okupācijas gados komunistu ideologi lika nopostīt 7. Siguldas kājnieku pulka pieminekli, pieminekli Karvas Brāļu kapos, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru O. un P.Palmu pieminekli un viņu pīšļus aizveda uz Kūdupes kapu malu, gribēja taisīt ceļu pāri pieminekļa vietai, bet pededzieši un ceļu daļas vīri atteicās to veikt. Sabojāja pieminekli Ezeriņu kapsētā, pie Bejas Somu karavīru Brāļu kapiem izveidoja milzīgu miskasti.
1989.gada 14.aprīlī notika Brāļu kapu komitejas atjaunošanas kongress. Jau nākamajā dienā sākās atjaunošanas darbi Karvas Brāļu kapos, tad Alūksnes Lielajos un Garnizona kapos, nopostītā 7. Siguldas kājnieku pulka pieminekļa kalnā un plašā apkārtnē. 1989.gada 8.novembrī sākotnējā vietā atgriezās brālēnu Otto un Paula Palmu piemineklis, 17.novembra naktī notika viņu pīšļu izvadīšana no pārpildītā Alūksnes kultūras nama uz Akmeņdruvām. Sākās Bejas somu karavīru Brāļu kapu atjaunošana. Lielus darbus Bejas somu karavīru Brāļu kapos veica Bejas pamatskolas ļaudis, saimniecība “Alūksne”, Bejas mežniecība, ceļu daļa, melioratori un citi. Atjaunojām igauņu Nezināmā karavīra kapu Veclaicenē.     26 gados Alūksnes Brāļu kapu komiteja ar tautas atbalstu, nesavtīgu darbu spēja:
atjaunot 1994.gada 11.jūnijā Karvas Brāļu kapu pieminekli, kuru iesvētīja sirmais Gaujienas mācītājs Jānis Janelsītis, piedaloties Zušu kaujas varonim, Lāčplēša Kara ordeņa kavalierim Albertam Amerikam;
2009.gada 16.oktobrī Valsts prezidents Valdis Zatlers atklāja atjaunoto pieminekli 7. Siguldas kājnieku pulka kritušajiem karavīriem Alūksnē;
atklāt piemiņas akmeņus: Alūksnes atbrīvotājiem no lieliniekiem 1919.gada 29.maijā, kauju vietās Apes novada “Rušķos” un Ziemera pagasta Māriņkalnā pie “Skreju” mājām, igauņu nacionālajiem partizāniem Veclaicenē, latviešu nacionālajiem partizāniem Alūksnē Jāņkalniņā, Ziemera pagasta “Prinduļos”.
Ir atklātas baltā marmora plāksnes: 41 Lāčplēša Kara ordeņa kavalierim, Alūksnē – 19 (16 - Lielajos kapos, 3 – garnizona kapos), 20 Latvijas armijas karavīriem un represētiem virsniekiem.        Vissirsnīgākais paldies šī darba veicējiem un visiem, kas kuplināja Tēvzemes mīlestības stundas! Pieminot, godinot varoņus, iepazīstot patieso Alūksnes un Latvijas vēsturi, Tēvzemes mīlestību rādot krietnos darbos, mēs kļūstam spēcīgāki, apņēmīgāki, lepnāki par savu tautu un valsti. Tā turpināt! Tad nepazudīsim citu tautu jūklī kā dūmu mutuļi vējos. Lai mums visiem kopā veicas! ◆   

Kategorijas

Kategorijas