Trešā kārta – tikai pilsētā

2015. gada 30. oktobris 00:00

Alūksnes novada domes oktobra tautsaimniecības komitejā SIA “Rūpe” informēja par iespējām III kārtā apgūt Kohēzijas fonda finansējumu ūdenssaimniecībai. Šobrīd zināms, ka to varēs izmantot tikai Alūksnes pilsētā, nevis arī pagastos, un tikai kanalizācijas sistēmas ierīkošanai, nevis arī ūdensvadiem, kā tas bija līdz šim.

Komitejā SIA “Rūpe” prezentēja pilsētas karti, kur iezīmētas ielas un kur būtu nepieciešams ierīkot kanalizācijas sistēmu. To ir ļoti daudz, turklāt arī vietās, kur ne tik sen ieklāts jauns asfalts, piemēram, Latgales ielā, paredzot pēc tam noasfaltēt tikai rakuma vietas. Šobrīd paredzams, ka Alūksnes pilsēta III kārtā kanalizācijas sistēmai varētu apgūt 1,4 miljonus eiro 2016.un 2017.gadā. SIA “Rūpe” kartē norādījusi vietas, kur līdztekus šiem darbiem būtu lietderīgi ievilkt arī ūdensvadu, kopumā 4 kilometru garumā – ja to dara, tas tad būtu jāveic tikai par pašvaldības līdzekļiem. Jau 2008.gadā III kārtas darbiem SIA “Rūpe” ir izstrādājusi tehniski ekonomisko pamatojumu. Pašvaldības Īpašumu nodaļas vadītājs Ingus Berkulis norāda: salīdzinot ar sākotnējo variantu, šobrīd tajā veikt krasas izmaiņas nedrīkst. Tagad tas jāaktualizē, lai pēc tam gūtu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas saskaņojumu.

Grib soda sankcijas
Starp deputātiem par šo jautājumu raisījās plašas diskusijas un viedokļu apmaiņa – galvenokārt par to, kāds no šo projektu īstenošanas ir ieguvums, jo, kā zināms, lai arī Alūksnē par Eiropas naudu īstenotas jau divas apjomīgā projekta kārtas, iedzīvotāji ļoti kūtri izmanto iespēju veidot jaunus pieslēgumus pilsētas centrālajam ūdensvadam un kanalizācijai.
SIA “Rūpe” valdes loceklis Artis Sviklis pauda uzskatu – iedzīvotājiem jāpieslēdzas centralizētajai ūdensvada un kanalizācijas sistēmai un pašvaldības saistošajos noteikumos jāveic izmaiņas, paredzot soda sankcijas tiem, kuri neveidos pieslēgumus. “Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas nostāja, īstenojot III kārtu, ir: kamēr projekta laikā notiek rakšanas darbi, jāizveido pēc iespējas vairāk jaunu pieslēgumu. Mēs III kārtā plānojam Alūksnei jaunus pieslēgumus, kas aptvertu 600 cilvēkus,” saka A.Sviklis.

Dārgs process
Deputāts Ainars Melders pauda – pašvaldība ieguldījusi lielas summas ūdenssaimniecības attīstībā Alūksnē jau divās pirmajās kārtās, bet jaunu pieslēgumu kā nav, tā nav. Viņš uzskata, ka daudzviet efektīvāks risinājums būtu bioloģiskās attīrīšanas iekārtas, nevis vilkt trasi. “Jau tagad zinu, ka daudzās paredzētajās ielās jaunu pieslēgumu nebūs – Melleņkalna, Pļavu un citās! Eiropa tik dod naudu, un mēs darām, kā liek – puse projektu gan mūsu novadā, gan visā Latvijā ir tādi, kur Eiropas naudu vispār ieguldīt nevajadzēja. Tagad bļauj, ka laukos ūdens par dārgu,” saka A.Melders. Pašvaldības jurists Arturs Upīts skaidro – atbilstoši šobrīd spēkā esošajiem noteikumiem, pieslēguma izveide iedzīvotājiem izmaksā dārgi, jo vispirms jābūt projektam par veicamajām darbībām, tad tas jāsaskaņo institūcijās, par savu naudu jāīsteno.
Deputāts Modris Lazdekalns uzskata – jārunā ar iedzīvotājiem, tostarp par potenciālajām izmaksām un iespēju noformēt dalīto maksājumu pa mēnešiem, lai nav uzreiz jāsamaksā liela summa.

Ar potenciālajiem klientiem - līgumus
Domes priekšsēdētāja vietnieks un tautsaimniecības komitejas vadītājs Dzintars Adlers rēķina: ja viena metra kanalizācijas ierīkošana izmaksā 110 līdz 150 eiro, tad par 1,4 miljoniem Alūksnē varētu ierīkot 10 kilometrus jaunas kanalizācijas trases, bet ar nosacījumu, ka trasei jābūt jauniem pieslēgumiem ar 600 iedzīvotājiem.
“Manuprāt, nākamais solis ir līguma projektu sagatavošana, kas jānoslēdz ar katru potenciālo jauno klientu – kad projekts būs īstenots, līgums stāsies spēkā. Tikai tad, ja ir šāds līgums, ir nozīme vispār ierīkot jaunu kanalizācijas trasi. Pretējā gadījumā nesaredzu tam jēgu – būs tikai tā pati situācija, kas iepriekšējos gados, un paļaušanās tikai uz mutisku vienošanos, bet reāli jauni pieslēgumi tā arī netika izveidoti. Nav jēgas izbūvēt trasi tikai tādēļ, ka Eiropa dod naudu vai sarakt Latgales ielu, ja jaunu pieslēgumu tāpat nebūs! Pašvaldībai ir jāplāno arī uz priekšu, kuras ielas nākotnē rekonstruēt – ielās, kur nav izbūvēta ūdenssaimniecība, nav jēgas rekonstruēt segumu. Jau šobrīd pašvaldība veikusi pietiekami lielus finanšu ieguldījumus savās kapitālsabiedrībās, bet šo ieguldījumu procentus tagad maksā visi novada iedzīvotāji,” saka Dz.Adlers. Komitejā vienojās, ka izstrādās saistošos noteikumus un aktualizēs tehniski ekonomisko pamatojumu. ◆

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Trešā kārta – tikai pilsētā

Kategorijas