Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Izaugt ar mākslu un mūziku

Diāna Lozko

2015. gada 30. oktobris 00:00

4169

Gaujienas mūzikas un mākslas skolas oktobra sākumā atzīmēja 25 gadu skolas pastāvēšanas jubileju. Šo gadu laikā audzēkņiem sniegts plašs spektrs dažādu zināšanu un skolas pedagogi ir palīdzējuši augt ne tikai jaunajiem mūziķiem un māksliniekiem, bet arī kultūrā izglītotiem un vispusīgiem cilvēkiem.

Prasa no bērna lielāku
disciplīnu
Gaujienas mūzikas un mākslas skolas direktore Ilze Dāve skolā strādā jau 24 gadus. “No sākuma šī skola bija kā Alūksnes mūzikas skolas filiāle, bet Gaujienas pagasta pārvalde to pārņēma 1993.gadā. No sākumā skolā pasniedza tikai mūziku, un pirmās telpas mums bija trīsistabu dzīvoklī. Mūzikas stundas notika arī tautas namā, bet tad nāca reforma un par pajām no Latvijas evaņģēliski luteriskās draudzes tika atpirktas telpas, kurās skola atrodas tagad. Kādreiz šeit bija kolhoza kantoris. 1993.gada aukstajā ziemā pārcēlāmies uz šīm telpām un sākām tās īrēt, bet jau 1998.gadā skolā tika izveidota arī mākslas programma,” viņa stāsta.
I.Dāve uzsver, ka mūzika un māksla skolā sadzīvo jo īpaši labi. Abu programmu audzēkņi un pasniedzēji var smelties viens no otra idejas un sadarboties. Skolā kopumā ir 12 pedagogi un 79 bērni. “Es domāju, ka vecāki novērtē šo iespēju bērniem attīstīties, izglītoties un izmantot savu brīvo laiku. Ir, protams, vecāki un bērni, kuri šo spiedienu neiztur. Mans dēls pabeidza skolā mākslas programmu, bet mūziku gan ne. Tagad viņš beidz 9.klasi un jautā man, kāpēc es viņu tomēr nepiespiedu pabeigt arī mūzikas programmu. Tagad dēls spēlē ģitāru un zināšanas lieti noderētu,” teic I.Dāve. Viņa atzīst, ka nereti mūzikas programmu ir grūtāk pabeigt, jo tā prasa no bērna lielāku disciplīnu. I.Dāve uzskata, lai arī mākslas programmā stundas notiek skolotāja vadībā un ir arī darbs, kas jāpadara mājās, tomēr mūzikā tas ir grūtāk, jo nepārtraukti ir jātrenējas - gan kustinot pirkstus, gan attīstot dzirdi, gan apgūstot solfedžo vingrinājumus.

Mūsu izglītības līmenis ir tik tiešām labs
I.Dāve atzīst, lai arī skolā ir ļoti labi pedagogi un arī ieinteresēti audzēkņi, ne vienmēr skolai ir gājis viegli. Grūts laiks esot bijis tad, kad mūzikas skolas izglītības sistēmā tika iekļautas kā profesionālās ievirzes izglītība, nevis interešu izglītība. “Līdz ar to skolām tika izvirzītas vairākas prasības. Bija tāds posms, kad arī es biju dekrēta atvaļinājumā, bet, kad atgriezos, mums gāja diezgan smagi. Akreditēja mūs tikai uz diviem gadiem, vēlāk uz vairāk un tas bija cīniņš. Arī pedagogiem tika prasīta augstākā izglītība un bija jāstājas augstskolās. Es gan nedomāju, ka pirms tam izglītības līmenis būtu bijis zemāks. Es pati beidzu Smiltenes mūzikas skolu tajā laikā, kad pedagogiem netika prasīta augstākā izglītība. Es uzskatu, ka tajā laikā izveidotās mūzikas apguves programmas ir vēl aizvien spējīgas dzīvot un noderīgas. Ar dažām izmaiņām no Krievijas nākušās padomju laika programmas ir spēcīgas, un Eiropas valstis ir pat skaudīgas, ka mums šīs programmas ir, jo tās dod lielāku profesionālo izglītību,” stāsta I.Dāve. Viņas mazdēls mācās Somijā, kur mūzikas apguve ir daudz dārgāka un ne tik intensīva. Mazdēls apgūst klavierspēli gan mājās, gan tad, kad viesojas pie I.Dāves, un bez šādas papildu klavierspēles apgūšanas būtu diezgan grūti. “Mūsu izglītības līmenis ir tik tiešām labs, un arī no mūsu skolas ir bērni, kuri iestājušies gan mākslas, gan mūzikas vidusskolās. Tas viss ir iespējams, bet svarīgākā ir paša bērna un viņa vecāku motivācija,” uzsver I.Dāve.
Gaujienas mūzikas un mākslas skolā pašreiz ir arī trīs skolotāji, kuri paši šo skolu absolvējuši: Dace Lazdiņa, Dagnija Pakalne un Liena Eglīte. “Ir ļoti patīkami, ka skolā atgriežas tās absolventi!” uzsver I.Dāve.

Skolai ir kultūrizglītības nozīme
Skola uz savu 20 gadu jubileju izveidoja kalendāru, un arī šogad šāds kalendārs tapis 2016.gadam. “Kalendārs top katru gadu, un tajā ir Gaujienas skati. Tā kā atkal ir mūsu jubileja, mēs nolēmām izveidot kalendāru skolas jubilejas zīmē. Izvēlējāmies fotogrāfijas ar Gaujienā zināmām vietām, kuras bērni uzzīmēja. Kopā ar mākslinieku Aināru Gaidi mums sanāca ļoti foršs kalendārs. Tajā ir arī bērnu un skolotāju fotogrāfijas, kā arī tādas kā haikas no Ojāra Vācieša dzejas. Kalendārā pieejama arī informācija par skolā notiekošo, un jau janvārī tiks izsludināts konkurss “Jāzepa Vītola mūzika”, kurš notiks jau desmito gadu,” informē I.Dāve.
Arī šis konkurss ir apliecinājums tam, ka gan mūzika, gan vizuālā māksla iet roku rokā un skolas gaisotne ir tiešām vērtīga arī tādēļ, ka audzēkņiem ir jāklausās mūzika un mūzikas apguvēji redz skolas telpā dažādus mākslas darbus. Līdz ar to skolā iegūtā izglītība ir tik tiešām plaša. “Es uzskatu, ka laukos mākslas un mūzikas skolai ir vairāk tāda kā kultūrizglītības nozīme. Te mācās ne tikai zīmēt un spēlēt instrumentus, bet arī to, kā apmeklēt izstādes un koncertus, kā tos klausīties. Esam cīnījušies, protams, arī ar to, ka koncerta laikā nedrīkst staigāt, kā būtu jāģērbjas un kā sevi pasniegt. Tas viss ir jāmāca, un arī pētījumi apliecina to, ka no tiem bērniem, kuri mācījušies mūzikas skolā, neviens nav krimināli sodīts, tā ka mēs noteikti ieguldām bērnos ko labu,” pauž I.Dāve.

Iespēja bērniem satikt
nozīmīgas personības
Radošā nometne “Vītolēni” Gaujienā norisinās jūlija vidū kopš 2003.gada. Tā ir iespēja arī Gaujienas mūzikas un mākslas skolas audzēkņiem dziedāt apvienotā korī, spēlēt simfoniskajā orķestrī un lietderīgi pavadīt brīvo laiku. No daudzām Latvijas mūzikas skolām kopā sabrauc līdz pat 200 dalībniekiem, ar kuriem strādā profesionāli pedagogi no Cēsu, Rīgas, Mārupes un citām mūzikas skolām un mūzikas vidusskolām. Nometnes laiks – nedēļa pirms Jāzepa Vītola Mūzikas dienām Gaujienā, kuras tradicionāli atzīmēt sabrauc kori no visas Latvijas un ārzemēm. Jāzepa Vītola Mūzikas dienas tiek papildinātas ar bērnu sagatavotiem koncertiem, bet “Vītolēnu” piektdienas koncerts ir emocionālākais nometnes pasākums. Katru gadu notiek kāda komponista skaņdarba pirmatskaņojums, kas rakstīts tieši “Vītolēnu” nometnei. Nometnes brīvajā laikā notiek dažādas brīvā laika darbnīcas, piemēram, sports, māksla, teātris, līnijdejas, laivu braucieni, prezentācija par J.Vītolu, ekskursijas pa Gaujienu, nakts trasīte, diskotēkas un citas brīvā laika iespējas. Ar nometnes dalībniekiem strādā brīvprātīgie darbinieki no Latvijas un citām valstīm. Nometne guvusi dalībnieku un darbinieku lielu atsaucību. Tās laikā notiek bērnu un jauniešu kultūrizglītības, profesionālās meistarības un sava mācību darba motivācijas veidošana. “Šī ir iespēja bērniem satikt daudzas nozīmīgas personības un iedvesmoties no šiem cilvēkiem,” uzver I.Dāve.

Mācīties izteikt sevi
“Gaujiena ir mana paradīze!” tā savulaik ir teicis komponists Jāzeps Vītols. I.Dāve uzsver, ka arī visam skolas kolektīvam Gaujiena ir gluži kā dvēseles paradīze, kur smelt jaunas zināšanas un mācīties izteikt sevi. “Jāzeps Vītols ir mūsu iedvesmas avots kā mūzikā, tā arī mākslā. Konkursa “Jāzepa Vītola mūzika” laikā bērni klausās komponista mūziku un attēlo to krāsās. Nākamgad jau desmito gadu konkurss atvedīs uz skolu konkursa uzvarētājus no dažādām skolām un varbūt arī kādu konkursantu no Igaunijas. J.Vītola 150 gadu jubilejā sadarbībā ar Latvijas Nacionālo kultūras centru uzdrošinājāmies šo konkursu piedāvāt kā valsts konkursu visām 140 mākslas skolām,” stāsta I.Dāve.
Skolā uzstājas arī profesionāli mākslinieki, piemēram, skolas jubilejas koncertā 10.oktobrī Gaujienas tautas namā viesojās Vidzemes kamerorķestris. I.Dāve uzsver, ka Gaujienas mūzikas un mākslas skola nav kā vientuļa sala, bet tai ir īpaša sadraudzība arī ar citiem kolēģiem, kā arī visiem gaujieniešiem. Plaša sadarbība izveidojusies arī ar Cēsu mūzikas vidusskolas pedagogiem. Pedagoģe Ilze Mazkalne sniedz konsultācijas arī Gaujienas mūzikas un mākslas audzēkņiem, kā arī ir galvenā žūrijas locekle Apes un Alūksnes novadu jauno izpildītāju konkursā. “Kopā ar Smiltenes mūzikas skolu tiek dalīti arī pedagogi,” informē I.Dāve.
Ar Gaujienas Jāzepa Vītola fonda un Valsts Kultūrkapitāla fonda divu projektu atbalstu atjaunots Jāzepa Vītola flīģelis. Tā ir iespēja arī profesionālajiem māksliniekiem sniegt koncertus Gaujienā. “Mūsu skolā mūzika un māksla iet roku rokā, un, ja ir izstādes atklāšana, tajā skan muzikāli priekšnesumi. Nesen bērni klausījās džeza mūziku un to zīmēja. Zīmējumos tiek atainotas arī dziesmas ar O.Vācieša vārdiem,” stāsta I.Dāve. Viņa atzīst, ka vairs nav iespējams nodalīt šos abus mākslas veidus. “Mums ir savas Gaujienas vīzijas, un tās ir cieši saistītas ar mīlestību. Mēs mīlam savu darbu, un darbs mīl mūs. Mēs paši visi kopā esam spēks un veidojam savu vidi. Kopā realizējam idejas un projektus, kā arī mācāmies un iedvesmojamies cits no cita. Tie ir mūsu skolas vecāki un audzēkņi, kuri izvēlējušies savu ikdienu padarīt krāsaināku un aizraujošāku,” teic I.Dāve.
Piebilstams, ka Gaujienas mūzikas un mākslas skolā mācās ne tikai bērni, bet apgūt gleznošanu var arī pieaugušie: pasniedzējas Māras Kārkliņas vadībā notiek pieaugušo gleznošanas nodarbības, kuras pašreiz apmeklē septiņas sievietes. ◆

Kategorijas