Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Izglītība ir investīcija nākotnē

Diāna Lozko

2015. gada 6. novembris 00:00

1014

25 gadus vecā Linda Tuvikene no Apes nu jau vairākus gadus dzīvo, strādā un mācās Rīgā, taču viņa vienmēr ar lielāko prieku atgriežas mājās, jo šeit ir viņas “miera osta”. Pašreiz viņa mācās Rīgas Tehniskajā universitātē, kur iegūst profesionālo maģistra grādu starptautisko ekonomisko sakaru organizēšanā un vadīšanā. Septembrī starptautiskā žurnālā “Eastern European Business and Economics Journal” (“Austrumeiropas Biznesa un Ekonomikas Žurnāls”) tika publicēta viņas pirmā starptautiskā publikācija.

Šī profesija palaikam tirda vēl šodien
L.Tuvikene ir uzaugusi Apē, kur pabeidza pamatskolu un iestājās Dāvja Ozoliņa Apes vidusskolā. Tiesa, pēc 10.klases sapratusi, ka grib mācīties ģimnāzijā, tāpēc iestājusies Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijā. “Pēc ģimnāzijas absolvēšanas biju dilemmas priekšā - iet studēt medicīnu vai kaut ko no starptautiskajiem sakariem. Tētis, būdams igaunis, ieteica pamēģināt Tartu Universitāti, kas arī man, kā igauņu valodas pratējai, likās interesants izaicinājums. Iestājos Tartu Universitātē, gadu pamācījos, bet nobijos no Igaunijas augstākās izglītības sistēmas prasībām un līmeņa. Gadā laikā apdomāju savu nākotnes profesiju un sapratu, ka īsti uz ārstiem neiešu, jo, strādājot medicīnā, ātri “izdegšu’’ iekšēji, lai gan šī profesija palaikam mani tirda vēl šodien. Skatījos vairāk uz jomu, kurā varētu nepārtraukti pilnveidoties un veidot karjeru. Atgriezos Latvijā un sāku studēt vadību. Tā nu esmu ieguvusi gan bakalaura grādu uzņēmējdarbībā, gan maģistra grādu starptautiskajos ekonomiskajos sakaros. Manuprāt, šīs specialitātes man padodas. Iegūstot maģistra grādu, tiku nominēta arī Rīgas Tehniskās universitātes Zelta fondā, kurā iekļauj studentus ne tikai par izcilām sekmēm, bet arī par ieguldījumu citās jomās. Ja pietiks drosmes doktorantūrai, atgriezīšos Tartu, jo Igaunijā tomēr ir cits dzīves līmenis,” atzīst L.Tuvikene.
Pašreiz viņa dzīvo Pierīgā un strādā Rīgā vienā no lielākajām komercbankām Latvijā. “Esmu noteiktas jomas speciāliste un iepriekš profesionāli darbojusies arī valsts pārvaldē, konkrētāk, Ekonomikas ministrijā Tūrisma attīstības valsts aģentūrā. Pirms tam sešus gadus nodzīvoju Rīgas centrā, kas mani nogurdināja. Šovasar nolēmām pārcelties uz Pierīgu, kur ir svaigāks gaiss un skaistāka daba visapkārt,” teic L.Tuvikene. Viņa atzīst, ka uz mājām Apē cenšas braukt reizi divās nedēļās, jo tur ir viņas “miera osta”. “Vislabāk man patīk atpūsties pie dabas, ko arī cenšos darīt. Alūksnē ir ļoti skaista daba! Par Alūksni vienmēr stāstu ar aizrautību gan saviem kursabiedriem, gan kolēģiem. Manuprāt, tā ir viena no skaistākajām pilsētām Latvijā, ja ne pat skaistākā! Varbūt kādreiz nolemšu te atgriezties pavisam,” teic L.Tuvikene.

Profesionāli nodejojusi
gandrīz desmit gadus
Šogad septembrī starptautiskā žurnālā “Eastern European Business and Economics Journal” bija lasāma viņas pirmā starptautiskā publikācija. Zinātniskais raksts tapa sadarbībā ar Rīgas Tehniskās universitātes asociēto profesoru Valēriju Skribanu un L.Tuvikenes maģistra darba vadītāju, Ekonomikas ministrijas Enerģijas tirgus un infrastruktūras departamenta Enerģijas tirgus nodaļas vadītāju Olgu Bogdanovu.
“Raksts tika balstīts uz manu maģistra darbu, kurā pētītas enerģētikas tirgus attīstības iespējas Baltijas valstīs un analizēti dažādi esošie sadarbības instrumenti. Rakstā tika izstrādāts funkcionāls sadarbības iespēju optimizācijas modelis, kuru pielietojot, sadarbojoties ne tikai ar dalībvalstīm, bet arī Eiropas Komisiju, vidēji septiņu gadu laikā Baltijas enerģētikas tirgus varētu gan paplašināties, gan arī veiksmīgāk funkcionēt. Lai raksts tiktu publicēts, to recenzēja dažādu valstu universitāšu profesionāļi. Manā gadījumā pozitīvas recenzijas tika saņemtas no Dženovas Universitātes Itālijā, Teksasas un Ilinoisas Universitātēm ASV un Moisiu Universitātes Albānijā,” stāsta L.Tuvikene. Šo rakstu ir plānots publicēt arī starptautiskajā zinātnisko rakstu datu bāzē “Scopus”, kas ir izdevniecības “Elsevier” pētnieciskās literatūras bibliogrāfiskā citējamības datubāze, radīta zinātniekiem ātrai informācijas iegūšanai. L.Tuvikene gan atzīst, ka šobrīd grūti teikt, vai savu nākotni viņa plānos saistīt ar akadēmisko jomu. Viņai patīk darboties akadēmiskajā vidē, bet, ja nākotnē būtu tāda iespēja, viņa labprāt darbotos gan akadēmiskajā, gan praktiskajā jomā.
Pašreiz saspringtā darba un mācību grafika dēļ nav laika hobijiem, bet skolas laikā L.Tuvikene nodarbojās ar sporta dejām un profesionāli nodejojusi gandrīz desmit gadus. Viņai patīk arī gleznot. “Tagad par vaļaspriekiem varētu nosaukt dažādas sportiskas aktivitātes, profesionālo literatūru un ceļošanu. Patīk arī tulkot. Lai neaizmirstos valodas, šad tad arī kaut ko patulkoju, it īpaši igauņu valodā,” stāsta viņa.

Mums visapkārt ir tik daudz iespēju!
L.Tuvikene uzskata, ka katram cilvēkam ir jāsaprot, ko viņš grib sasniegt, izvērtējot savas prioritātes. “Es pēc dabas esmu ļoti neatlaidīga – to man ir ieaudzinājuši vecāki. Ja esmu uzstādījusi mērķi, noteikti to sasniegšu. Tieši neatlaidība un mērķtiecība nereti mūsdienu jauniešos ir samērā vāja. Bieži dzirdu par jauniešiem, kas pamet augstskolu pēdējā kursā vai izvēlas labāk braukt strādāt uz ārzemēm, nekā uzsākt studijas. Es savā ziņā esmu pret darbu ārzemēs, ja vien tas nav saistīts ar profesionālo attīstību. Manuprāt, mums visapkārt ir tik daudz iespēju, ir tikai jāgrib mācīties un pilnveidoties! Pagurt var tikai no nekā nedarīšanas - jo vairāk tu dari, jo vairāk tev izdodas. Savukārt izglītība atmaksāsies vienmēr, jo tā ir investīcija nākotnē. Dzīvē pārsvarā ir tā, ka tu saņem to, kas ir bijis līdzvērtīgs tavām investīcijām,” viņa saka.
L.Tuvikene ir piedalījusies dažādos semināros par mērķiem un panākumiem. Kādā seminārā stāstīts par pētījumu, kura rezultāti pierādīja, ka ne mazāk kā 10 000 stundu aktīva darba pie saviem mērķiem noved līdz absolūtai labklājībai. Tas nozīmē tikai vienu – aktīvi strādājot pie saviem mērķiem, ir iespējams daudz ko sasniegt. “Mani priecē tie Alūksnes jaunieši, kas ļauj vaļu idejām, izmanto dažādas atbalsta programmas un ir uzsākuši uzņēmējdarbību Alūksnē. Esmu par to, ka jauniešiem ir jāatgriežas Alūksnē, tikai diemžēl ne visi savā profesijā tur var atrast darbu. Bet tiem, kam ir kāda ideja, ko varētu realizēt, iesaku neatlaidīgi to darīt! Ja trūkst motivācijas, nepieciešams nodefinēt, ko tu vēlies sasniegt un ko tu vari iegūt. Jāsaprot, ka ir jāstrādā pie sevis pilnveidošanas un pašefektivitātes. Iesaku šad tad palasīt veiksmīgu uzņēmēju veiksmes stāstus - tie spēj iedvesmot!” teic L.Tuvikene. ◆

Kategorijas