Kāpēc man nav sarkans “mersedess”?

2015. gada 6. novembris 00:00

Vārds “nauda” cilvēkiem asociējas ar jēdzieniem: vērtība, ērtība, prieks, sapņu un vēlmju piepildījums, laime. Skanošā un čaukstošā daudzums tiek uzskatīts par rādītāju, kas nosaka un raksturo indivīda, ģimenes, tāpat valsts labklājību. Kā pareizi attiekties pret naudu, kāds domām sakars ar naudas daudzumu cilvēka dzīvē? Atbildes garīguma skatījumā piedāvā krievu psihoterapeits un dziednieks Valērijs Siņeļņikovs: “Notikumus savā dzīvē mēs piesaistām ar savām domām.” Finanšu eksperti, pētot bagātību vairojošus faktorus, novērojuši: bagātie cilvēki tērē mazāk, nekā varētu atļauties, jo viņu mērķis ir vairot turību, nevis to šķiest. Bagātie meklē iespēju, kā izdarīt, nevis iemeslu, kāpēc nedarīt.

Gliemežvāki un ziloņkauls
“Nauda pati par sevi nav vērtīga. Tā vērtību iegūst, kad cilvēki savstarpēji vienojas – šis vai cits objekts būs maiņas līdzeklis noteiktā teritorijā vai apstākļos,” zina personīgās un komandu izaugsmes veicinātāja Inta Santa.
Naudas pirmsākumi nav meklējami zelta vai sudraba monētās. Tie datējami ap 75 000. gadu p.m.ē., kad Āfrikā izmantota proto nauda – gliemežvāki. Tautas, kuras vēl neprata apstrādāt metālu, naudas funkcijām izmantoja arī ziloņkaula rotaslietas, kas bija viegli sadalāmas un pārvietojamas. Senajos laikos kā vērtību apmaiņas līdzeklis figurēja arī māla lauskas, sāls un govis, Austrumāzijā – sapresētas tējas bloki. Mūsdienu cilvēks domā racionāli – gliemežvākus taču var salasīt jebkurš. Bet kāda jēga no gliemežvākiem?
“Apmainu gliemežvākus pret pārtiku, un ir, ko ēst. Apmainu pret apģērbu, nav jāuztraucas pa aukstumu. Vārdu sakot, apmainu gliemežvākus pret to, ko varu izmantot, lietot. Nevis krāt. Iepriekš minētie naudas veidi senatnē, arī plānās sudraba plāksnes viduslaiku Eiropā, bija ar sievišķo dvēseli,” saka I. Santa. Šāda naudas aprite, bārters, viņasprāt, veicināja cilvēku sadarbību un vairoja enerģijas apriti. Tās bija tieši tik daudz, lai dzīvotu un attīstītos.

Problēma – nevienmērīgā sadalē
Nauda, kādu to pazīstam, ir salīdzinoši nesens izgudrojums, tā ir līdzeklis, ar ko var izteikt citu preču un pakalpojumu vērtību un ko pēc vispārējas vienošanās izmanto parādsaistību nokārtošanai. Valdības naudu izdod un ar likumu nosaka: šī nauda jāpieņem kā maksāšanas līdzeklis un šajā naudā jāmaksā nodokļi.
Statistika vēsta, ka 300 mūsu planētas iedzīvotājiem pieder tikpat, cik visai populācijai kopā. Saskaņā ar žurnāla “Forbes” versiju, pasaulē bagātākais cilvēks ir biznesmenis Karloss Slims, kura mantība ir aptuveni 79,1 miljards ASV dolāru. Iepriekš par bagātāko tika uzskatīts Bils Geitss ar 79 miljardiem dolāru.
Zemeslodes resursu sadale nevienā valstī, sabiedriskā iekārtā nav bijusi taisnīga, vienlīdzīga. Ko iesākt ļaudīm, kuriem periodiski pietrūkst naudas līdzekļu ne vien lielākiem tēriņiem, bet arī ikdienišķām vajadzībām?

Nauda aug ar laiku
Atmetot bankas aplaupīšanas, likteņa vai karmas un pasakaina mantojuma kārti, jāmeklē ceļa rādītāji. Grāmatas pamāca, kā nopelnīt miljonu, tikt pie pārticības, apgalvo – nauda ir viens no enerģijas veidiem un, ja vien ir patiesa vēlme, naudas plūsmu var iemācīties piesaistīt. Grūti spriest, vai autori paši kļuvuši par bagātniekiem, bet dažs padoms šķiet saprātīgs, apdomāšanas vērts. Lai tuvinātos vismaz vidusslānim, kam izdodas sabalansēt vajadzības ar iespējām.
Kad jaunietim stāsta par naudas krāšanu pensijai, viņš sarunas biedru notur par jukušu: man naudu vajag tūlīt un tagad! Pensija – gaismas gadu attālumā, pensiju fonda līmeņi izklausās pēc slepena, aizdomīga plāna. Pat Alberts Einšteins atzinis, ka Visumā nav lielāka spēka par procentu uzkrājumiem. Pārbaudīts paņēmiens: noguldi 10% no visiem saviem ieņēmumiem ilgtermiņa izaugsmei vai drošības spilvenam! Neaiztiec ne krājkontu, ne uzkrātos procentus: nauda aug ar laiku. Lai ik mēnesi noteiktu summu “iebāztu zeķē” vai automātiski pārskaitītu un izdzīvotu no pārpalikušā, gan ir vajadzīgs gribasspēks. Un lēmums uzņemties atbildību par sevi un savu nākotni.
Svarīgi arī nošķirt vēlmes no vajadzībām, analizēt savus ikmēneša izdevumus. “Liela daļa cilvēku mētājas ar naudu, tā sakrājas simti un tūkstoši. Liekas: ak, ja man būtu lielāka nauda! Ja vien mani paaugstinātu amatā! Ja es noprecētu bagātnieku! Problēmu pamatā nekad nav nauda. Problēma ir tajā, ko tu domā par naudu, ko tu ar to iesāc. Un to var mainīt,” ir pārliecināta grāmatas “Dievs acis nemirkšķina” autore Regīna Breta.

Izprast būtību un mācēt prasīt
Neredzamā spēles puse bieži atstāj izšķirošu ietekmi uz tās rezultātu, secina izaugsmes treneris, vairāku grāmatu autors Andžejs Reiters. Semināros par naudas plūsmas likumiem viņš pārliecina par naudas apjomu kā pareizas enerģijas plūsmas analogu un dalās pieredzē, kāpēc tik dažāda ir peļņa no horizontāla un vertikāla darba, kādi ir naudas kanāla ievainojumi un kādas ir efektīvas un neefektīvas darbības bioenerģētikas skatījumā.
Daudzi cilvēki runā par vēlamo materiālo stāvokli un vienlaikus naudīgos neieredz. Viņuprāt, nauda ir pretstats garīgumam, godīgumam. Ar šādām domām cilvēks pats sevi nobloķē, attālina no naudas kā tādas, skaidro A. Reiters. “Tie, kuriem ir daudz naudas, šķiet nekaunīgāki. Tur arī noslēpums – viņi dzīvē ir iemācījušies pieprasīt to, ko vēlas!” ◆

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Kāpēc man nav sarkans “mersedess”?

Kategorijas