Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Lai mūžos dzīvotu Lāčplēši - mūsu tautas nemirstīgie varoņi!



Valsts svētkus 18.novembrī ievada Lāčplēša diena 11.novembrī. Tad Rīgā Daugavas krastos pirms 96 gadiem smagās, asiņainās cīņās ar pārspēkā esošiem avantūrista Bermonta-Avalova vadītajiem vācu baronu un krievu baltgvardu apvienotajiem karapūļiem izšķīrās mūsu valsts liktenis – būt vai nebūt Latvijai brīvai un neatkarīgai. Vai palikt Vācijas vai Krievijas apspiestībā, kā tas bija gadsimtiem ilgi. Tāpēc 1919.gada 11.novembris, kad Latvijas Brīvības cīņās latviešu karavīri padzina bermontiešus no Rīgas, simboliski tiek uzskatīts par Latvijas valsts augstākā militārā apbalvojuma – Lāčplēša Kara ordeņa (LKO) - dibināšanas dienu, kaut LKO statūtus Latvijas Satversmes sapulce apstiprināja 1920.gada 18.septembrī. Tā devīze – “Par Latviju”. LKO ir I, II un III šķira. Ordeni piešķīra par kauju nopelniem Latvijas armijas karavīriem, latviešu strēlnieku pulku cīnītājiem, kā arī ārzemniekiem, kuri bija palīdzējuši Brīvības cīņās vai citādi sekmējuši Latvijas valsts nodibināšanu un izveidošanu. Ar LKO apbalvoti 1620 Latvijas armijā dienējušie, 204 latviešu strēlnieki un 322 ārzemnieki. Alūksnes apriņķī (teritorijā ap Alūksni) dzimuši 64 LKO kavalieri.
Alūksnes apriņķa kapsētās apglabātie LKO kavalieri:
Alūksnes Lielajos kapos – Latvijas armijas štāba priekšnieks ģenerālis Aleksandrs Kalējs, Pauls Reismanis, Augusts Ivanovičs, Otto Egle, Alfrēds Bērziņš, Roberts Krustiņš, Eduards Pods, Roberts Plotnieks, Alfrēds Rupais, Eduards Kokle, Eduards Valnis (Jansons), Alberts Bērziņš, Eduards Marķitāns, Arvīds Rozītis, Pēteris Rumpāns, Ernests Priede;
Alūksnes Garnizona kapos – Kārlis Pumpītis, pie lielā Baltā krusta Lāčplēšu piemiņas plāksnes 7.Siguldas kājnieku pulka komandierim ģenerālim Vilim Spandegam (nošauts Maskavā 1941.gada 16.oktobrī), Valdemāram Zaķim, (gājušam bojā padomju spaidu nometnēs);
Gaujienas kapos – Oskars Zariņš, Fricis Bullītis-Brīvnieks, Andrejs Juškevičs, Voldemārs Briedis, Augusts Paija (Pajo);
Zeltiņu kapos – Jēkabs Gustavs Dakers, Oskars Brūns, Rūdolfs Maltenieks, Aleksandrs Ābrams;
Annas Ezeriņu kapos – Oskars Zemnieks, Aleksandrs Ķesteris, Eduards Meijers;
Pededzes Akmeņdruvu māju kapos – Paulis Palms un Otto Palms;
Apekalna kapos – Alfrēds Auziņš;
Liepnas Sprinduļu kapos – Teodors Mende.
Visiem novadniekiem uzliktas balta marmora Lāčplēšu piemiņas plāksnes.
Novadnieki apglabāti arī citās kapsētās:
Cēsu Bērzaines kapos – Jūlijs Živa;
Ikšķiles vecajos jeb strēlnieku kapos: Jānis Raibeks (Raibekas);
II Meža kapos Rīgā – Eduards Auziņš;
Lejasciema vecajos kapos – Arvīds Knape;
Lizuma (Velēnas) Sila kapos – Eduards Sebris;
Velēnas Gaujas kapos – Viktors Sviklis;
Rīgas Brāļu kapos – gaujienietis Roberts Reinbahs, bet 2000.gada 23.martā no ASV pārapbedīts Herberts Saulītis; pededzietis Aleksandrs Runcis; Pēteris Liģeris, miris no ievainojuma 1941.gada 4.jūlijā kaujā pie Jāņkalniņa, bet 1997.gada 12.decembrī tur apglabājām Zušu kaujas (1919.gada 2.aprīlis) varoni Albertu Ameriku.                Ļoti daudzi LKO kavalieri dzīvojuši, strādājuši Alūksnes apriņķī: Jānis Adlers – Alūksnē, Rihards Alberts Bielajs un Jānis Punte – Annā, Klimentijs Kripāns – Gaujienā, bet Rūdolfs Ciemiņš bijis nacionālo partizānu vadītājs 1941.gadā Gaujienā, Edgars Vanags strādājis par ārstu Mārkalnē; lauksaimnieki Aleksandrs Žīgurs Kalncempjos un Osvalds Rubenis Trapenē, Osvalds Zariņš Ilzenē; Reinholds Kažoks bijis skolotājs Sikšņu pamatskolā, bet LKO kavalieris Alfrēds Prauliņš 1940.gada 15.novembrī arestēts Mālupē, nošauts 1942.gada 3.martā Novosibirskā. Pirms 30 gadiem (1985.gada 4.oktobrī) aizgāju no iemīļotā darba Alūksnes 2. vidusskolā, kad tā fiziskajā audzināšanā un sportā daudzus gadus bija Latvijas vislabāko vidusskolu pirmā desmitnieka augšdaļā, protestējot pret Alūksnes un Latvijas senvēstures viltošanu, mūsu tautas svētumu zaimošanu.
Četros gados, iegūstot dokumentus Valsts vēstures arhīva 1304.fondā  - Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri, pārstaigāju Vidzemi. Tā ieguvu biogrāfiskos datus par Alūksnes apriņķī dzimušiem un strādājošiem 7. Siguldas kājnieku pulka 54 LKO kavalieriem, kas šo ordeni saņēma 1919.gada martā – jūlijā, atbrīvojot Alūksnes, Gulbenes, Madonas apriņķus, aizejot līdz Daugavai. To skaits krietni pārsniedza divus simtus, un tie ir ierakstīti krāšņajā grāmatā “Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri”. Tās 69 eksemplārus esmu uzdāvinājis visām Alūksnes apriņķa skolām (arī citām), Alūksnes Mobilo strēlnieku un Alūksnes zemessardzes bataljoniem, Alūksnes bibliotēkai, Alūksnes muzejam, daudziem LKO kavalieru bērniem, mazbērniem, kā arī tiem, kas mūsu tautas varoņu piemiņu godināja Tēvzemes mīlestības stundās ar latviskām dziesmām, mūziku, iedvesmojošām dzejas rindām, veica svētvietu atjaunošanu un sakopšanu, patriotisko konkursu uzvarētājiem.
Lai šīs bildes sauc atmiņā pirms 26 gadiem sākto mūsu tautas varoņu – LKO kavalieru, visu Latvijas Brīvības cīņu dalībnieku godināšanu, izstaro nedziestošo Tēvzemes mīlestību, kas īpaši stipra ir Latvijas laukos, dod gara gaismu arī šodien un rīt.             Esmu gandarīts, ka paveiktais ir nesis augļus. Joprojām daudzajās Alūksnes apkārtnes kapsētās un piemiņas vietās ar ziediem, svecītēm, latviskām dziesmām un dzejas rindām Lāčplēša dienā – 11.novembrī - godināsim LKO kavalierus, visus Latvijas brīvības cīņu dalībniekus. Varoņi nemirst! Tie dzīvos mūsu tautā arī tad, kad nebūs mūsu paaudžu!
Sirsnīgi pateicos par atsaucību un sadarbību 26 gadu garumā! ◆

Veltījums

Kad vējos rudens projām trauc,
Mūs kopā varoņi tad sauc.
Plīv karogi un sveču liesmas,
Skan latvju karavīru dziesmas.
Kaut pagājuši strēlnieklaiki,
Kaut modē tagad mērnieklaiki,
Dzīvs mūsu tautā Lāčplēšgars
Un celsies zēnos varoņspars,
Kam karogs tautas brīvība,
Kaut jāziedo tai dzīvība.
Lai godāti šie vīri sirmie,
Kas latvju valsti cēla pirmie.               
Uldis Veldre

Kategorijas