Politiķis ar uzņēmēja gēnu

2015. gada 6. novembris 00:00

6111

Alūksnes novada domes priekšsēdētāja vietnieks Dzintars Adlers (“Vienotība”) no uzņēmēja kļuva par politiķi 2009.gadā, kad valstī bija sākusies ekonomiskā krīze un pirmo reizi vēlēja novadu pašvaldības. Viņš uzskata – par visu, arī kardinālām iecerēm, ir jāstāsta un viss jāprezentē, uzsverot labumus, lai pārliecinātu arī tos, kuri domā citādāk.
Pirmā sasaukuma laikā no 2009.gada vidus Dz.Adlers deviņus mēnešus bija deputāts, bet jau 2010.gada februārī kļuva par domes priekšsēdētāja vietnieku, stājoties Laimoņa Sīpola vietā. Arī otrajā Alūksnes novada domes sasaukumā Dz.Adlers turpina darbu kā domes priekšsēdētāja vietnieks un tautsaimniecības komitejas vadītājs.
- Kas toreiz kā uzņēmēju rosināja kandidēt? Vai tagad šie mērķi sasniegti?
- Kopš 2009.gada manas domas un mērķi nav mainījušies – kandidēju, lai attīstītu novadu kopumā iedzīvotāju labklājībai. Tas nav vienkārši, jo arī mūsu teritorijā parādās daudz jaunu tehnisku iespēju, kā rezultātā darba vietu skaits samazinās, iedzīvotāji izbrauc uz blīvāk apdzīvotām teritorijām – tā ir viena no galvenajām problēmām. Pēdējo sešu gadu laikā no Alūksnes novada ir aizceļojuši 1827 iedzīvotāji – tas ir ļoti liels skaits, ja mēs novadā šobrīd kopā esam 17 575 iedzīvotāji. Ja viņi nebūtu izbraukuši, Alūksnes novada budžets būtu par miljonu lielāks. Lejupslīdi var apturēt, bet vajag ļoti lielu gribu. Šeit daudz kas saistās ar mūsu novada resursiem – mežiem, zemēm. Mums vairāk jāstrādā pie uzņēmējdarbības attīstības, lai resursi tiktu pārstrādāti jau galaproduktā savā novadā, pārdodot produktu ar augstu pievienoto vērtību. Daudz strādāju arī pie tā, lai mēs atbalstītu tos uzņēmējus, kuri šeit vēlas investēt, lai ražotu galaprodukciju, radītu jaunas darbavietas – šobrīd šāds uzņēmums top Jaunlaicenē. Liels potenciāls ir arī Rūpniecības ielas zonai Alūksnē, kur pašvaldībai vajag sakārtot ne tikai ielu, bet arī radīt industriālo zonu un aicināt kādu uzņēmēju uzsākt darbību, radot jaunas darba vietas. Tas ilgtermiņā pozitīvi atsauksies uz visu Alūksnes novadu.
- Tikai uzņēmējdarbības atbalsts?
- Otra svarīga nozare mums novadā ir tūrisms. Esam jau sākuši to attīstīt Alūksnē, ar ideju par veselības centra būvniecību un radot jaunus objektus, pakalpojumus. Ļoti ceru, ka visas ieceres īstenosim 2017. un 2018.gadā. Kad būs attīstīta ražošana un tūrisms kopā ar veselības centru, ļoti ceru, ka tas būs Alūksnes uzplaukuma sākums un aizbraukušie sāks atgriezties. Tūrismā svarīga ir arī lauku teritoriju attīstība – Veclaicenes ainavas, kādreizējā Zeltiņu raķešu bāze un Ates muzejs. Daudzi uz šādiem soļiem šobrīd raugās skeptiski, bet ilgtermiņā tas dos ieguvumu, jo mums ir potenciāls. Alūksnē pirmos soļus jau esam spēruši, uzbūvējot skatu torni un gājēju tiltu. Tas pierādīja, ka virziens ir pareizs, bet tas vēl ir tikai viens no desmit ķēdes posmiem. Šobrīd Alūksnes novads vēl ir kuģis ar sūci, kura ir lielāka, nekā mēs spējam izsmelt, tāpēc mums jāstrādā intensīvāk. Diemžēl ne visi deputāti to saprot un redz, domas dalās – apbrīnoju puses deputātu vēlmi turēties tikai pie deputāta krēsla, nevis domāt par novada attīstību. Vārdā nevienu nesaukšu, lai neaizvainotu. Ir jābūt vienotiem mērķiem, tad mēs tos izpildīsim ātrāk. Diemžēl man daudz laika nākas veltīt, lai pārliecinātu deputātus un domes speciālistus par mūsu prioritātēm. Kārtīgs uzņēmējs 70-80 procentus lietu no tām, kam un kā naudu tērē pašvaldība, nedarītu.
- Joprojām - uzņēmēja gēns!
- Jā, tas manī ir. Esmu tendēts uz mērķi, nevis cilvēku, un domāju, kā ātrāk īstenot ieceres. Ja redzu, ka var izdarīt, tad iešu līdz galam, kamēr būšu pašvaldībā. Ja es šodien būtu uzņēmējs, ietu pie domes piketēt pret to, kā tērē pašvaldības budžetu, jo, esot pašvaldībā, tagad zinu, kā tas notiek. Piemēram, ja jumts tek, tas nenozīmē, ka uzreiz jāmaina viss jumta segums par 20 000 eiro, jo var tikai salabot! Bet cilvēki no malas jau nezina īsto patiesību.
- Kāda tā ir?
- Biju cerējis, ka ievēlētajiem deputātiem ir lielāka atbildība par mūsu teritoriju, cilvēku labklājību, izaugsmi, nevis svarīga savtīgu un tuvredzīgu mērķu īstenošana. Saistībā ar finanšu izlietojumu pašvaldība bieži pieņem tādus lēmumus, kas man nav pieņemami, jo gan uzņēmējam, pašvaldībai, gan valstij vispirms jādomā, kā nopelnīt, un tikai tad - kā iztērēt. Alūksnes novada budžets bez valsts piešķirtajām pedagogu algu mērķdotācijām ir 10 miljoni eiro. No tiem nepilni 7 miljoni ir pašu ieņēmumi, bet 3 miljonus saņemam no Pašvaldības finanšu izlīdzināšanas fonda, jo Alūksnes novadā ieņēmumi uz vienu iedzīvotāju nav tik lieli, lai mēs paši varētu izdzīvot. Novada kredītsaistības šobrīd ir aptuveni 13 procenti no budžeta, ko maksā visi novada iedzīvotāji. Tur ietilpst arī aizņēmumi, ko pašvaldība ieguldīja SIA “Rūpe” un AS “Simone” pamatkapitālā, nedaudz SIA “AP Kaudzītes”, īstenojot Eiropas projektus, kopā tie ir 3 procenti no šiem 13. Manuprāt, šos aizņēmumus vajadzēja ņemt pašām kapitālsabiedrībām un iekļaut tarifā – tas būtu godīgi.
- Daudzi atzīst, ka šo gadu laikā esat izaudzis kā politiķis. Vai pats arī tā jūtaties?
- Par to jāspriež citiem. Esmu ieguvis pieredzi politikā, izzinājis katru nozari, par ko atbildīga pašvaldība. Zināšanu jomā par pašvaldību noteikti esmu izaudzis.
- Cik daudz laika tiek pavadīts, braucot uz Rīgu un lobējot Alūksnes novada intereses?
- Pēc Alūksnes tautas nama un ceļa Alūksne-Liepna projektiem šajā sasaukumā esmu maz iesaistījies novada interešu lobēšanā. Politiski man no “Vienotības” un kā otrajai personai iestāties par tām ir ļoti grūti, jo Alūksnē pirmā persona ir pārstāvis no “Zaļo un zemnieku savienības”, tādēļ lūdzu Arturu (Dukuli – red.), lai viņš vairāk iesaistās. Tāpēc lielo politiku mēs vēl neesam izspēlējuši, un es nezinu, vai mums tas izdosies.
- Par kurām īstenotajām iecerēm pašam ir vislielākais gandarījums?
- Esmu lepns par Alūksnes tautas nama rekonstrukciju un iesāktajiem darbiem cietā seguma ieklāšanai uz Alūksnes-Liepnas ceļa, jo par šiem projektiem politiski īpaši iestājos. Diemžēl par Liepnas ceļu man ir arī rūgtums - lai mēs tiktu līdz tam, ka valstī šo ceļu ņem vērā un vispār sāk rekonstrukciju, bija jānoiet garš ceļš. Kad pirmo posmu līdz Karitāniem rekonstruēja, daži novada uzņēmēji kopā ar atsevišķiem Alūksnes novada domes deputātiem sarīkoja piketu par slikto ceļa stāvokli, pieaicinot “Latvijas Televīziju” - tas bija lieki un sliktākais, ko paši liepnenieši Liepnas ceļam izdarīja! Bija jāsaprot, ka kļūdu novērstu tāpat, bet vajadzēja piketēt par to, lai ātrāk rekonstruē visu ceļu!
Prieks, ka Alūksnes novads iekļuva Latgales plānošanas reģiona programmā un varēs saņemt papildus 2,2 miljonus Eiropas finansējuma. Tas man pašam bija pārsteigums! Toreiz vēl Ministru prezidents bija Valdis Dombrovskis, kurš solīja izveidot Austrumu pierobežas programmu, kur būtu arī Alūksne. Finanšu ministrija ļoti iebilda kārtējam veidojumam, arī Eiropa nesaprata, kas tā Latvijā par kārtību: tik maza valsts, maz iedzīvotāju, bet daudz visādu veidojumu! V.Dombrovskis, kad viesojās Alūksnes novadā un Malienā, solīja mums palīdzēt – rezultātā radās programma “Latgale+Alūksne”, par ko vēl tagad daudzi uz mums ir greizsirdīgi.
- “Vienotības” priekšvēlēšanu laikrakstā teicāt: “Ir svarīgi, lai mana darba rezultātus justu katrs Alūksnes novada iedzīvotājs.” Vai šobrīd tā ir?
- Tas arī ir darbs ilgtermiņā, lai novadā samazinātu bezdarbu, būtu kvalitatīva izglītība un mēs dzīvotu atbilstoši vidējam Eiropas līmenim. Tad to izjutīs katrs iedzīvotājs, bet tam vajag vēl trīs līdz piecus gadus. Ja viss ļoti labi izdosies, šā sasaukuma laikā to arī uzsāksim – ja būs sākts, tad jau arī bez manis šeit varēs iztikt.
- Kuras atzīstat par lielākajām neveiksmēm?
- Ir lietas, kas nav atrisinātas. Attīstības tempi novadā ir pārāk lēni – mēs varētu strādāt ātrāk un efektīvāk, jo mūsu finansiālās iespējas ir krietni lielākas, nekā apzināmies. Atsevišķās budžeta pozīcijās varētu ietaupīt un investēt novada attīstībā. Gribētos arī, lai pašvaldības darbinieki vairāk strādā mūsu novada kopējiem mērķiem, nevis katrs atsevišķi stūrītī ar domu izdarīt darāmo un iet mājās, neinteresējoties, kas notiks tālāk. Tas ir rezultāts tam, ka man joprojām nav izdevies pašvaldībā ieviest motivētu atalgojuma sistēmu. Likums liedz darīt daudzas lietas, bet arī pašvaldībā šāda sistēma tomēr ir iespējama, nevis visiem “cietā alga”. Šī sistēma ļoti labi strādā uzņēmējdarbībā – to saprot tas, kurš to ir izmantojis, bet pašvaldībā daudzi strādā tikai tik, lai neatbrīvo – tie ir 80 procenti.
Tas gan neattiecas uz maniem tiešajiem pienākumiem, bet uzskatu, ka novadā klibo izglītības reforma, kas grauj kopējo attīstību izglītības jomā. Pēdējo sešu gadu novadā esam zaudējuši 824 skolēnus – no 2474 uz 1650 bērniem. 800 skolēni mums novadā mācītos sešās skolās... Naudas ir tik, cik ir, bērnu paliek mazāk, bet novadā joprojām uzturam tikpat lielu skaitu skolu, tādēļ nevaram atvēlēt finansējumu skolu modernizācijai. Skolu skaitam būtu jāsamazinās un jāattīsta palikušās, lai ģimenes redzētu Alūksnes novada izaugsmi arī izglītībā, lai pedagogi būtu labāk atalgoti. Atbalstu to, ka skolai jābūt pēc iespējas tuvāk bērna dzīvesvietai, bet tā nevar kļūt par galveno prioritāti! Pats bērnībā dzīvoju Jaunlaicenē un apmeklēju skolu Veclaicenē - vairāk nekā 5 kilometrus no mājām. Tā nav problēma, īpaši šodien, kad nodrošina transportu. Pastāvēs, kas mainīsies.
- Vai ir attaisnojusies taupīšana, centralizējot novadā grāmatvedību un uz vairākiem pagastiem ieceļot vienu vadītāju?
- Noteikti! Daudzi novadi pie mums brauc pieredzes apmaiņā šajos jautājumos. Pagastu pārvaldēs ir labāk, nekā bija, bet šobrīd esam apstājušies vidusposmā – administratīvo sistēmu pagastos varētu vēl uzlabot. Katrā pagastā varētu būt galvenais saimnieks, kurš visu pārzina, kuru iedzīvotāji var regulāri satikt uz vietas, bet pārvaldes vadītāji varētu būt uz vairākiem pagastiem un kā novada izpilddirektora vietnieki. Lai to īstenotu, juridiski jāveic kardinālas izmaiņas, ko ne visi atbalstītu.
- Pašvaldībā par projektu vadītāju pērn tika pieņemta jūsu sieva Sanita Adlere...
- Interešu konflikts tur nevar būt, jo projektu vadītājs nav domes priekšsēdētāja vietnieka pakļautībā. Tas ir pilnīgi izslēgts, lai gan daži deputāti vienmēr meklē iespēju, kā to uzsvērt, lai tas plašāk izskanētu. Es neliedzu viņai šeit nākt un strādāt. Atzīstu - par viņas paveikto projektu vadītājas amatā esmu gandarīts.
- Kāpēc vasaras sākumā Alūksnē bija aizķeršanās ar ielu nodošanu ekspluatācijā? Pilnsabiedrība “Matthai Latvija un Velten” apgalvoja, ka no domes kāds prasījis kukuli...
- Tas ir vieglākais un ātrākais veids, kā no balta uztaisīt melnu – pateikt, ka kāds kaut ko prasa, ir iesaistīts, ir aizdomu ēna. Esmu pārliecināts, ka tā bija tikai vārdu spēle. Pirms novada domes otrā sasaukuma arī virmoja kas līdzīgs, ko tikai nepiesauca! Es esmu ļoti liels konkurents, it īpaši tiem politiķiem, kuri no jauna cenšas iekarot šos krēslus. Jā, šajā ziņā esmu izaudzis kā politiķis – tagad es arī zinātu, ko darīt un teikt par citiem, ja startētu uz domi...
Ne pirmo reizi redzu veidu, kā bezkaunīgs uzņēmējs pēc iespējas ātrāk nodod objektu un ietekmēt domi, lai gan vēl līdz šim nav sakārtotas daudzas lietas no šā uzņēmēja puses! Ja pašvaldība no uzņēmēja nemitīgi prasa izdarīt “n-tos” darbus, kurus viņš nav izdarījis, tad vieglākais veids ir apmelot pašu domi, jo tad pašvaldībā visi sabīstas, skatās cits uz citu: kurš tad ir prasījis? Un vienojas likt uzņēmēju mierā, lai tikai viņš pamet Alūksni! Neviens prasītājs vārdā netika nosaukts, bet pašvaldībā nevienam nav pieticis dūšas uzrakstīt dokumentus un iesniegt atbildīgajās iestādēs, ka atsevišķos posmos darbi nav veikti kvalitatīvi, jo – tiklīdz sākam nonākt konfliktā ar izpildītāju, paši sev varam radīt virkni problēmu līdz pat finanšu korekcijām. Pašvaldībām ir grūti stāties tam pretī likumu dēļ, tādēļ nākas par uzvarētājiem iepirkumos atzīt tādus uzņēmumus, kurus savā mājā pat iekšā nelaistu, bet domē ir jālaiž, jo izpildījis visus nosacījumus un piedāvā lētāko cenu. ◆

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Politiķis ar uzņēmēja gēnu

Kategorijas