Gatavi mācīt bēgļu bērnus

2015. gada 6. novembris 00:00

Pededzes pagasts varētu kļūt par vienu no centriem starpkultūru, integrācijas un pilsoniskās līdzdalības aktivitātēs. Šādu iespēju dod iesaistīšanās Latvijas Kopienu iniciatīvu fonda un Izglītības attīstības centra projektā. Šodien, 6.novembrī, Pededzes pamatskolā atklātajā stundā vērtēs, kā tiek aprobēta starpkultūru izglītības programma.

Mērķis – iekļaut minoritāšu un imigrantu bērnus
„Projektā „Dažādība kā izglītības un kopienas attīstības resurss” starp 15 skolām ir iekļauta arī Pededzes pamatskola. Līdz septembrim projektā ir izveidota starpkultūru izglītības programma, kā arī metodiskie materiāli, lai mūsu izglītības sistēmā iekļautu minoritāšu un imigrantu bērnus. Tiks izvērtētas viņu izglītības vajadzības gan skolā, gan saskarsmē ar vietējo sabiedrību. Nesen seminārā diskutējām par imigrantu pieredzi Latvijā, par migrāciju un kopienu lomu integrācijas procesā. Iepazinām Norvēģijas pieredzi imigrantu integrācijā,” stāsta Pededzes pamatskolas direktore Selga Bībere.
Viņa uzsver, ka šis projekts tika paredzēts tieši mazākumtautību skolām. Alūksnes novadā Pededzes pamtskola tāda ir vienīgā. „Tagad domājam, ka projektā apgūtais ļautu mums sagatavoties bēgļu bērnu uzņemšanai. Diemžēl tiek uzsvērts, ka bēgļu bērnu izglītībai būtu jānotiek skolās, kur mācības notiek tikai latviešu valodā,” norāda direktore.

Skolotāji ir gatavi dalīties ar kolēģiem
Projektā iesaistītās Pededzes skolotājas - Larisa Daņilova, Daiga Bukovska, Ludmila Uglovska un S.Bībere - uzsākuši iepazīstināt kolēģus ar informāciju un pieredzi, kas apgūta, izzinot Latvijā iebraukušo problēmas un vēlmes. „Mūsu skolā mācības notiek gan latviešu, gan krievu valodā. Turklāt pedagogiem ir liela pieredze darbā ar dažādu tautību audzēkņiem. Projekta seminārā ar mums pieredzē dalījās Rīgas 15. un Zolitūdes vidusskolas, kurās jau tagad uzņem bēgļu un imigrantu bērnus. Tajās nākas saskarties ar mūsu valstī nesakārtoto likumdošanu, arī ar problēmām, ko rada valodas barjeras. Saziņai ar bēgļu bērniem ir vajadzīgi tulki, kā arī sociālie darbinieki darbam ar šīm ģimenēm,” skaidro S.Bībere.
Viņa atzīst, ka dalība projektā ir noderīga arī tad, ja nevajadzēs uzņemt bēgļu bērnus. Tas dod iespēju izprast, cik mūsu sabiedrība ir dažāda, cik svarīga ir savstarpējā tolerance. Turklāt Pededzes skolotāju rīcībā ir resurss, tie var dalīties ar latviešu skolām, kurās nāksies uzņemt bēgļu bērnus. „Esam maza lauku skola, tāpēc ir jāmeklē iespējas, kāda būtu arī bēgļu bērnu uzņemšana, lai pastāvētu,” atzīst S.Bībere.

Mazākumtautību skolās ir lielāka pieredze
„Dažādība kā izglītības un kopienas resurss nešķiro imigrantu vai vietējo iedzīvotāju dažādu tautību bērnus. Šajā projektā tiek apgūta programma, kas palīdz strādāt ar ģimenēm, kuras Pededzē ieradušās no citas valsts. To statuss var būt ļoti atšķirīgs. Jautājums par bēgļu bērnu uzņemšanu ir īpašs, tas būs iekļauts speciālā programmā, ko sagatavo Iekšlietu ministrija,” komentē Izglītības attīstības centra direktore Iveta Vērse. Viņa uzskata, ka tieši mazākumtautību skolās pēdējo desmit gadu laikā ir bijušas lielākas iespējas apgūt pieredzi darbā ar bērniem, kuru ģimenes atbraukušas no citām valstīm. Tagad paredzēts ieguldīt lielus līdzekļus, lai sagatavotu šādam darbam pedagogus latviešu skolās. „Par labu bēgļu bērnu mācībām latviešu valodā ir arguments, ka viņi integrējami latviskā sabiedrībā. Taču, protams, paliek šī jautājuma otra puse, par kuru jau minēju,” atzīst I.Vērse.
Pededzes un Mārkalnes pagasta pārvaldes vadītāja Daiga Vītola, kura arī ir iesaistīta šajā projektā, spriež, ka bēgļu izglītošana mazākumtautību skolā nebūt nav sliktākais variants. „Šādā vidē ir dažādu tautību bērni, kam veidojas savstarpēja sapratne. Arī tad, ja visi ir auguši Pededzē, jāsaprot, ka uztvere un attieksme var būt katram citāda, taču netiek saasināti uztvertas tautību atšķirības,” secina D.Vītola. ◆

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Gatavi mācīt bēgļu bērnus

Kategorijas