Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Uzmanību – trihineloze!

2010. gada 17. jūnijs 17:04

2721

Tuvojas Līgosvētki, kad tradicionāli uzturā tiek lietots vairāk gaļas, tāpēc Pārtikas un veterinārais dienests aicina nelietot uzturā nezināmas izcelsmes gaļu, lai pasargātu sevi ne vien no zarnu infekcijas slimībām, bet arī bīstamās parazitārās infekcijas slimības trihinelozes.

„Trihineloze ir plaši izplatīta Latvijas meža dzīvnieku vidū. Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta "BIOR" laboratorijā trihinelozes ierosinātājs pēdējos gados konstatēts 77 % izmeklēto lapsu un 71 % izmeklēto jenotsuņu, bet lūšiem un ežiem pat 100 % gadījumu," saka dienesta sabiedrisko attiecību daļas vadītājas vietniece Anna Joffe. Tāpat ar trihinelozi slimo arī mājas un meža cūkas, caunas, sudrablapsas, polārlapsas, ūdeles, seski, lāči, suņi un kaķi. Trihinelozes ierosinātāju var pārnēsāt arī putni un kukaiņi, taču visbīstamākie pārnēsātāji ir grauzēji, piemēram, žurkas.
Kāpuri cilvēka organismā nonāk ar gaļu
Ar trihinelozi var inficēties, ja uzturā lieto nepietiekami svaigu vai termiski apstrādātu svaigu cūkas vai medījuma gaļu, kas inficēta ar trihinellas kāpuriem. „Apēdot gaļu vai gaļas izstrādājumu, kas satur dzīvotspējīgus trihinellu kāpurus, tie kuņģī kuņģa sulas ietekmē, atbrīvojoties no saistaudu kapsulas, nonāk tievajās zarnās, un pēc vienas līdz divām dienām no tiem izveidojas pieauguši tārpi. Pēc apaugļošanas mātītes izdala jaunus kāpurus, kas cauri zarnu sieniņai nokļūst asinsritē, ar asins plūsmu tiek iznēsāti pa visu organismu un galvenokārt lokalizējas šķērssvītrotajā muskulatūrā," stāsta A.Joffe.


Pirmās trihinelozes pazīmes ir slikta dūša, vemšana, caureja, nogurums, sāpes vēderā, kas var parādīties pēc 12 stundām vai divām trīs dienām. Vēlāk sākas arī drudzis, sāpes muskuļos, plakstiņu un sejas pietūkums, acu gļotādas iekaisums, niezoši alerģiski izsitumi uz ādas, stipra svīšana, vispārējs vājums, sāpes locītavās. Ja trihinellu kāpuri lokalizējas diafragmā vai starpribu muskuļos, parādās sāpes elpojot. Smagos slimības gadījumos iespējami kustību koordinācijas un sirdsdarbības traucējumi. Slimības smagums atkarīgs no tā, cik daudz kāpuru ir cilvēka organismā.


Gaļa pareizi jāuzglabā un jāapstrādā
„Visās PVD uzraudzībā esošajās kautuvēs kautās cūkas tiek laboratoriski izmeklētas uz trihinelozi. Kopš 2002.gada nevienā kautuvē kautai cūkai trihineloze nav konstatēta, tādēļ visdrošāk gaļu ir iegādāties legālās tirdzniecības vietās - veikalos un tirgos, kur nonāk tikai legāli kauta, laboratoriski pārbaudīta gaļa," uzsver A.Joffe.


Mājās kauta dzīvnieka gaļa, kas nav laboratoriski pārbaudīta uz trihinelozi, jāsadala pēc iespējas mazākos gabalos un jāgatavo augstā temperatūrā - iekšējai temperatūrai gatavojot jābūt plus 71 grādam. Kad šī temperatūra sasniegta, gaļa jākarsē vēl vismaz divas stundas. Šādā temperatūrā būtu jāapstrādā jebkura gaļa, arī meža cūkas, lai nesaslimtu ar zarnu infekcijas slimībām.


„Mājas cūku gaļā trihinellas iet bojā, ja gaļu sasaldē. Gaļa jāsadala līdz 15 centimetriem lielos gabalos un jāuzglabā mīnus 15 grādu temperatūrā vismaz 30 dienas, mīnus 25 grādu temperatūrā vismaz 10 dienas, mīnus 30 grādu temperatūrā vismaz 6 dienas. Gaļas gabali, kas ir lielāki par 15 centiemtriem mīnus 25 grādu temperatūrā jāuzglabā vismaz 20 dienas. Sasaldējot meža cūkas gaļu, trihinellas kāpuri pilnībā neiet bojā. Tāpat trihinellas neiet bojā, ja gaļu sāla, marinē, kūpina vai gatavo mikroviļņu krāsnī," skaidro A.Joffe.


2007. un 2008.gadā Latvijā reģistrēti četri trihinelozes slimnieki, 2009.gadā inficējušies deviņi cilvēki, bet šogad pirmajos trīs mēnešos jau konstatēti trīs trihinelozes gadījumi. Starp Baltijas valstīm ar trihinelozi pagājušajā gadā vismazāk slimojuši Igaunijā - viens cilvēks, savukārt Lietuvā trihineloze konstatēta 115 cilvēkiem.

Kategorijas