Mēs labi sargāsim Latviju!

2015. gada 13. novembris 00:00

Pirms nedēļas Alūksnes novadu darba vizītē apmeklēja aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis, iepazīstot karavīru apmācību procesu un nodrošinājumu Kājnieku skolā un Zemessardzes (ZS) 31. aizsardzībai pret masveida iznīcināšanas ieročiem (AMII) bataljonā, Lāčusila poligonā, tiekoties ar pašvaldību pārstāvjiem un skolēniem. Viņš atzīst – Alūksne ir privileģēta pilsēta, jo šeit diendienā ir karavīru klātbūtne.
“Man radās vislabākais iespaids par to, kā Nacionālo Bruņoto Spēku (NBS) uzdevumus realizē Kājnieku skola gan bāzē Alūksnē, gan Lāčusila poligonā Strautiņos. Arī ZS 31.AMII bataljona profesionālā sagatavotība ir augstā līmenī, vien nepieciešams atrisināt atsevišķus nodrošinājuma jautājumus. Īpaši pēdējo gadu laikā Alūksnes militārie objekti ieguvuši ievērojamu attīstības iespēju, kas noteikti jāturpina arī pēc nākamā gada budžeta apstiprināšanas. Ir skaidri iezīmētas tālākās attīstības tendences Lāčusila poligonam, kur paplašinoties līdzsvaros noslogojumu ar Ādažu poligonu, kas līdz šim ir vienīgā teritorija, kur kaujas šaušanas vingrinājumus apakšvienību sastāvā veic gan mūsu vienības, gan sabiedroto spēki. Lāčusila poligonā plānots izveidot vairākas dažādiem mērķiem paredzētas šautuves ar tām nepieciešamo infrastruktūru, iekārtotas zonas taktisko nodarbību veikšanai, kā arī spridzināšanai. Kājnieku skolā šobrīd veic kazarmu renovāciju, uzlabojot karavīru sadzīves apstākļus. Kritiskā stāvoklī ir sporta bāze, kam vēl jārod risinājums,” stāsta R.Bergmanis.

Tiekas ar pašvaldībām
Vizītes laikā R.Bergmanis tikās ar Alūksnes novada domes priekšsēdētāju Arturu Dukuli, Apes novada domes priekšsēdētāju Astrīdu Harju un Balvu novada domes priekšsēdētāju Andri Kazinovski. R.Bergmanis atzina - sadarbība ar vietējām pašvaldībām līdz šim veidojusies ļoti veiksmīgi ne tikai valsts svētku un atceres dienu pasākumos, Zemessardzes un Jaunsardzes kustības stiprināšanā, bet arī atbalsta sniegšanā civilajām institūcijām ārkārtas situācijās un citos neparedzētos gadījumos. Ministra vizītes laikā katra no pašvaldībām izteica savu sadarbības modeļa redzējumu, piemēram, Apes novadā par Zemessardzes un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta sadarbību telpu izmantošanā, aktualizējot jautājumu par jaunsargu nodrošinājumu ar formastērpiem, Alūksnē - pilsētas infrastruktūras, kas ir pieguļoša militārajai bāzei, sakārtošanu. A.Dukulis izteica nožēlu, ka laikā, kad citviet ar armijas finansējumu tika izbūvēti dažādi sporta infrastruktūras objekti, Alūksnē tā arī nerealizējās plānotais sporta zāles būvniecības projekts Kājnieku skolas teritorijā, ko bija paredzēts izmantot arī pilsētas iedzīvotājiem, tāpēc pašvaldības dienas kārtībā sporta zāles būvniecība joprojām ir aktuāla.

Valsts aizsardzībai - vairāk finansējuma
Alūksnes novada vidusskolā R.Bergmanis uzstājās ar lekciju “Kā mēs sargāsim Latviju?”, uzsverot: “Mēs labi sargāsim Latviju!” Viņš uzteica Alūksnes novada vidusskolu, kurā skolēniem ir iespēja apgūt valsts aizsardzības mācību, un atzina – daudzām Latvijas skolām par to ir liela interese, bet grūtākais ir atrast pasniedzējus. Ministrs stāstīja, kādi ir Latvijas NBS, uzsverot, ka šodien NBS ļoti strauji modernizējas un attīstās, nākamā gada budžetā valsts aizsardzībai paredzēts būtisks līdzekļu palielinājums. “Šobrīd NBS tiek piešķirts 1 procents no iekšzemes kopprodukta jeb 254 miljonu eiro budžets, bet nākamgad tie būs 1,4 procenti jeb 367 miljoni eiro. Salīdzinoši Lietuvā būs 1,5 procenti no iekšzemes kopprodukta jeb 585 miljoni eiro. Arī Kājnieku skolā Alūksnē notiks intensīvākas apmācības, būs vairāk cilvēku. Ceram, ka tuvākā gada laikā arī Kājnieku skola varēs īstenot apmācības šaušanai ar lielkalibra ložmetējiem, jo šobrīd to darīt jābrauc uz poligonu Ādažos. Alūksne ir pilsēta, kur karavīri uzsāk dienestu un sargā mūsu valsti. Gadā šeit apmāca apmēram 400 jaunos karavīrus,” saka R.Bergmanis.

Kļūs par mehanizētām
vienībām
Visiem šķiet, ka Latvija ir NATO dalībvalsts un viss kārtībā, bet īstenībā tā neesot un daudzas lietas ir jādara pašiem, dodot savu pienesumu, jo no kolektīvās aizsardzības Latvija iegūst ļoti daudz. Stāstot par NBS un to struktūru - sauszemes, gaisa un jūras spēkiem, R.Bergmanis atzina, ka tajos šobrīd notiek ļoti lielas izmaiņas. “Sauszemes spēkos ir sācies mehanizācijas projekts, kas ir ļoti sarežģīts un ilgstošs process, bet tas dos ļoti lielu pienesumu Latvijas NBS un pilnībā izmainīs sauszemes spēku struktūru, jo no kājniekiem kļūsim par mehanizētām vienībām,” uzsvēra aizsardzības ministrs. NBS pakļautībā ir arī Speciālo uzdevumu vienība. Tajā dienēt vēlas ļoti daudzi, bet, lai izturētu pārbaudījumus, ir jābūt ne tikai ļoti labai fiziskajai sagatavotībai, bet arī daudz jāmācās. R.Bergmanis rosināja jauniešus mācīties un būt tik labi fiziski sagatavotiem, lai mēģinātu izturēt pārbaudījumus iekļūšanai šajā vienībā.

Atdos parādu Zemessardzei
Aizsardzības ministrs uzsvēra – arī Zemessardzes attīstībā valsts ieguldīs papildu līdzekļus, lai to stiprinātu. “Zemessardze ir liels izaicinājums. Zemessardzes kustība nav viegli organizējama, jo tur nav profesionālā militārā dienesta karavīru un apmācības pārsvarā notiek nedēļas nogalēs, no darba brīvajā laikā. Es ceru, ka mums izdosies beidzot Latvijā atdot parādu Zemessardzei un nodrošināt to, ko viņi patiesi ir pelnījuši, lai zemessargi varētu pilnvērtīgi pildīt savus pienākumus, nevis tikai ar vēlmi, motivāciju un patriotismu, kas šiem cilvēkiem ir bijis gadu gadiem. Lai zemessargi justos novērtēti no valsts puses! Arī Jaunsardzes kustību attīstīsim, ieguldot papildu finansējumu. Ceru, ka mērķis, lai katrā pašvaldībā būtu Jaunsardze, tiks īstenots,” sacīja R.Bergmanis.

Misijās – jau 20 gadus
R.Bergmanis uzsvēra, ka Latvijas karavīri daudzus gadus piedalās starptautiskās miera uzturēšanas misijās un citās militārajās misijās. Arī šobrīd Latvijas karavīri ir gan Mali, gan Afganistānā. “Viens virsnieks mums ir štābā Romā, kurš iesaistīts operācijā par bēgļu kustību Vidusjūrā. Mums ir arī cilvēks, kurš dien uz Itālijas bruņoto spēku karakuģa, kas iesaistīts operācijā pie Somālijas krastiem. Tas ir viens no veiksmīgākajiem paraugiem, kā, sadarbojoties vairākām valstīm, ir apkarots pirātisms šajā apvidū, kur iepriekš neviens kuģis starptautiski nevarēja izbraukt Suecas kanālu bez pirātu uzbrukumiem,” sacīja R.Bergmanis.
Kopš 1996.gada starptautiskajās miera uzturēšanas misijās no Latvijas bijuši 4756 karavīri. Šobrīd misijās ir 51 karavīrs.

Informācijas karā iesaistītie
Šodien nevienam vairs nav svešs termins “informācijas karš”, kad ar izplatīto informāciju cenšas ietekmēt cilvēku masas, tādēļ katram Latvijas iedzīvotājam ik brīdi ir jāizvērtē, ko un kā dara un vai nekļūst par mērķi kādām lielām spēlēm.
“Igaunijā, Tallinā ir NATO Kiberdrošības ekselences centrs, kurā strādā arī Latvijas NBS pārstāvji. Lietuvā ir Enerģētikas drošības izcilības centrs, bet Rīgā no šā gada ir NATO Izcilības centrs stratēģiskās komunikācijas jautājumos. Tajā strādā 40 cilvēki – puse no Latvijas, puse mūsu sabiedroto. Tas nav specializētais centrs, ko dibinājusi Latvija cīņai pret Krievijas propagandu. Centrs veic pētījumus, analīzi, dalās ar informāciju, lai varētu pieņemt stratēģiskus lēmumus. Tā dibinātājas ir septiņas NATO dalībvalstis. Centra sniegtā informācija ir ļoti daudzpusīga un augstvērtīga, piemēram, par to, kā, cik profesionāli un ar kādiem resursiem strādā islama valstis sociālo mediju telpā. Informācijas kara laikā stratēģiskā komunikācija ir ļoti svarīga, lai mēs saprastu, kas patiesībā notiek. Šodien bieži dzirdam vārdus “hibrīdkarš”, “propaganda” – tas viss arī notiek, īpaši internetā. Bieži mēs domājam, ka ir tā, bet patiesībā ir pavisam citādāk – mēs tiekam maldināti. Oficiāli atklātas un pierādītas internetā ir Krievijas propagandas “troļļu fermas” - tas viss ir reāli un notiek,” sacīja R.Bergmanis. ◆

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Mēs labi sargāsim Latviju!

Kategorijas