Sargi ādu – sargi dzīvību

2015. gada 13. novembris 00:00

Kustības «Sargi ādu – sargi dzīvību!» organizētās akcijas pirmajā nedēļā vien saņemtas 45 e-pasta vēstules ar dažādiem ādas veidojumu fotoattēliem, trīs no tiem bija ļaundabīgi. Veikti arī 74 bezmaksas ādas skrīningi. «Iedzīvotāju aktivitāte ir visai augsta. Protams, diagnoze netiek noteikta, tikai aplūkojot foto, aizdomīgos gadījumos ārsts nosūta uz papildizmeklējumiem,» stāsta kustības «Sargi ādu – sargi dzīvību!» pārstāve Ilze Vītola.

Apvienojas, lai ārstētu
Lai izglītotu un pasargātu iedzīvotājus no saslimšanas ar ādas vēzi izraisošām slimībām, ārsti apvienojušies kustībā «Sargi ādu – sargi dzīvību!». Tās iniciatīvu sarakstā ir arī bezmaksas ādas skrīnings jeb pārbaude, lai noskaidrotu iedzīvotāju ādas stāvokli un sāktu savlaicīgu ārstēšanu, ja tas nepieciešams. Bezmaksas ādas skrīnings iedzīvotājiem, kas sasnieguši 55 gadu vecumu, sākās oktobra vidū un norisināsies līdz pat novembra beigām. Savukārt pacientiem vecumā no 40 līdz 55 gadiem bez maksas tiks veikta dermatoskopija, savukārt pacientiem no 55 līdz 70 gadiem konsultācijas tiks nodrošinātas bez maksas, bet par dermatoskopija būs jāmaksā. Pēc 70 gadu vecuma gan dermatoskopija, gan konsultācijas pieejamas bez maksas.
Pārbaudes iespējams veikt Rīgā «Derma Clinic Riga», šajā laikā būs arī pieejama tālruņa līnija (+371 20242222) iedzīvotāju jautājumiem par ādas slimībām un lai pierakstītos vizītei pie ārsta. Atsūtot attēlu ar ādas veidojumu, kas radījis aizdomas par saslimšanu ar aktīnisko keratozi, ikvienam būs iespējams saņemt bezmaksas ārsta viedokli, vai ir pamats satraukumam un vai nepieciešama turpmāka medicīniska izmeklēšana. Iedzīvotāji līdz pat novembra beigām jautājumus un fotogrāfijas ar aizdomīgiem ādas veidojumiem aicināti sūtīt arī uz e-pasta adresi: sargiadu@sargidzivibu.lv.
Kustība «Sargi ādu – sargi dzīvību!» apvieno vairāku jomu – dermatoloģijas, onkoloģijas, kā arī kosmetoloģijas – profesionāļus. Tieši kosmetologi visbiežāk pirmie pamana dažādus nelabvēlīgus veidojumus uz klientu ādas.

Solis ceļā uz ādas vēzi
2015. gads Latvijā pasludināts par onkoloģiskās modrības gadu, kas cieši sasaucas ar «Sargi ādu – sargi dzīvību!» iniciatīvu informēt un izglītot, lai sabiedrība atpazītu vienu no ādas priekšvēža formām – aktīnisko jeb saules keratozi.
Ārsts dermatologs kustības eksperts Raimonds Karls skaidro: «Aktīniskā keratoze ir svarīga ar savu negatīvo nozīmi ādas vēža riska attīstībā, īpaši plakanšūnu karcinomas kontekstā. No otras puses – aktīniskās keratozes klātbūtne norāda uz augstāku jebkuras ādas vēža formas attīstības risku. Ja tu slimo ar keratozi, tev ir liels risks attīstīties gan bazaliomai, gan arī melanomai. Sabiedrības izglītotība veselības jautājumos kopumā ir ļoti zema, arī par ādas slimībām. Tam ir daudzi skaidrojumi – kaut vai dermatoloģisko slimnieku medikamentu kompensācijas jautājums, nevienai augstskolai nav universitātes līmeņa klīnikas, jauno speciālistu sagatavošanas programma un mācību bāze nav pietiekami kvalitatīva.»
Aktīniskā keratoze bieži vien izpaužas kā brūngani vai sarkani plankumi, ko viegli sajaukt ar tā dēvētajiem «vecuma plankumiem». Tie var būt arī gaiši, dzelteni un rozā ādas veidojumi vai vairāku krāsu savienojums vienā veidojumā. Saslimšanas gadījumos plankumi mēdz būt zvīņaini un raupji, iespējams, zvīņas veidojas kā sabiezējums – raga kārta uz ādas. Slimība var izpausties arī kā kreveļaini veidojumi, kā arī tie var būt nelieli, un bieži vien tos viegli sataustīt.
Speciālisti aicina pat vismazāko aizdomu gadījumā vērsties pie ārsta vai arī atsūtīt kustībai fotogrāfiju ar aizdomīgo veidojumu, jo labāk veikt pārbaudi un pārliecināties, ka viss ir kārtībā, nekā atklāt slimību jau ādas vēža stadijā.
R.Karls akcentē: «Veidojumi uz ādas mēdz būt lielāki vai mazāki, bet neatkarīgi no to izmēriem jāsaprot, ka jebkādi izaugumi – kreveles, pumpas – var liecināt par saslimšanu ar saules keratozi.»
Kopš 20. gadsimta sešdesmitajiem gadiem ikgadējais nemelanomas ādas audzēju pieaugums gaišādainiem cilvēkiem (I–III fototips) Eiropā, ASV, Kanādā un Austrālijā ir robežās no trīs līdz astoņiem procentiem. Šāda tendence novērojama visās valstīs, kur tiek veikts ādas audzēju reģistrs. Īrijas un Lielbritānijas dati liecina par vidēji 3,6 procentiem ar aktīnisko keratozi saslimušu vīriešu vecumā no 40 līdz 49 gadiem. Vecumā virs 60 gadiem – jau 19–24 procenti. Kopumā tie ir 149 aktīniskās keratozes slimnieki uz 1000 iedzīvotājiem.
Lai pasargātu sevi no saslimšanas ar aktīnisko jeb saules keratozi, svarīgi izvairīties no atrašanās tiešos saules staros, lietot līdzekļus pret ultravioletā starojuma ietekmi, nepieļaut saules apdegumu, kā arī regulāri pārbaudīt savu ādas stāvokli. Saule Latvijā nespīd gluži tik bieži kā Spānijā vai Itālijā, tomēr ultravioleto staru kaitīgums ir teju tāds pats kā dienvidos. Nenoliedzot saules pozitīvo ietekmi uz veselību, vienlaikus speciālisti uzsver, ka saule spēj radīt arī lielu kaitējumu. Īpaši, ja noteiktos dzīves posmos cilvēki bijuši nevērīgi pret sevi – ilgstoši uzturējušies saulē bez aizsargkrēma, viņu dzīvesveids saistīts ar aktīvu atpūtu uz ūdens vai kalnos – vai arī darba dēļ daudz laika pavadījuši tiešos saules staros. Visi šie faktori ir priekšnoteikums, lai būtu pamats pastiprinātam vērīgumam pret savu ādu. Svarīgi būt līdzatbildīgam arī par līdzcilvēku (vecāku, radinieku, draugu) veselības stāvokli. Pamanot kādus aizdomīgus veidojumus uz otra ādas, ārsti aicina veicināt šā cilvēka nokļūšanu pie speciālista, jo savlaicīgas pārbaudes pie dermatologa var mazināt iespējamību saslimt ar ādas vēzi. Ādas vēzis ieņem trešo vietu starp Latvijā reģistrētām ļaundabīgām saslimšanām. Katru gadu no ādas vēža pasaulē mirst 60 000 cilvēku, no tiem 48 000 – ar melanomu, bet 12 000 – no citām ādas onkoloģiskām slimībām. Latvijā ar melanomu ik gadu saslimst aptuveni 182 cilvēku.

Vāji informēta sabiedrība
I.Vītola atzīst, ka gan iedzīvotāju, gan mediķu informētība par ādas vēzi izraisošām slimībām ir ļoti vāja un nepietiekama, tieši tādēļ arī dibināta kustība «Sargi ādu – sargi dzīvību!» – lai izglītotu par šo saslimšanu.
Onkoloģe profesore Dace Baltiņa uzsver, cik būtiska ir pacientu atbildība par savu veselību: «Mūsu speciālistiem netrūkst zināšanu, lai ārstētu, bet visskumjākais ir fakts, ka pacienti onkoloģiskajos dispanseros bieži nonāk ļoti novēloti. Vēlētos, kaut ģimenes ārsti, ginekologi, gastroenterologi būtu aktīvi un līdzatbildīgi, nosūtot uz tālākiem izmeklējumiem. Pašreizējā situācija sabiedrībā liecina par paša pacienta neizglītotību jautājumos, kas skar viņa veselību, diemžēl jākonstatē arī ļoti liela līdzcilvēku vienaldzība.»
Savukārt kosmētiķe Baiba Jevdokimova norāda: ««Kolonnas» skaistumkopšanas salonos jau tiek veidotas klienta kartes, kurās atzīmēts katrs aizdomīgs ādas veidojums, un kosmetologa pienākums ir nosūtīt šādus klientus uz izmeklējumiem pie dermatologa.»
Kustības «Sargi ādu – sargi dzīvību!» dibinātāji cer, ka turpmāko mēnešu laikā izdosies pievērst sabiedrības uzmanību saslimšanai ar saules keratozi un sekām, ja slimība netiek laikus atklāta un ārstēta. Turklāt aktīniskajai keratozei ir vairāki paveidi, piemēram, aktīniskais heilīts novērojams uz lūpām. ◆

Sasniedzot 50 gadurobežu, jākļūstīpaši uzmanīgam

Aktīniskā keratoze visvairāk sastopama vecuma grupā pēc 55 gadiem, kas vienlaikus rada vairākas bīstamības. Pirmā – aktīniskā keratoze bieži var tikt jaukta ar tā sauktajiem «vecuma plankumiem». Tie var būt vizuāli līdzīgi saules keratozes izpausmēm, bet tikai medicīniska pārbaude atklās, vai ir iemesls satraukumam par keratozi. Otra bīstamība, kas saistās ar minēto vecuma grupu, – pieņēmums, ka «neliela pleķa dēļ nav vērts doties pie ārsta». Tieši šāds lēmums var radīt veselības problēmas nākotnē – savlaicīgi neatklāta un neārstēta, aktīniskā keratoze var būt par iemeslu saslimšanai ar ādas vēzi.

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Sargi ādu – sargi dzīvību

Kategorijas