Neapsaimniekoto ēku īpašniekiem iesaka pamainīt domāšanu

2015. gada 13. novembris 00:00

4632

Arī Alūksnē ir tādi nekustamie īpašumi, kuriem ir saimnieki, taču tajos nenotiek nekāda darbība un īpašumi iet postā. Tā vietā, lai gaidītu brīnumainos investorus un pircējus, īpašumu saimnieki varētu rīkoties daudz inovatīvāk un uz laiku piešķirt ēku apsaimniekošanas tiesības uzņēmīgām organizācijām vai arī jauniešiem, kuri vēlas pilsētu padarīt interesantāku sev un arī citiem.

Kas ir ēku īpašnieki, kādi ir viņu plāni
Alūksnes Bērnu un jauniešu centra jaunatnes lietu metodiķe Ilze Zvejniece stāsta, ka šomēnes noslēdzas jauniešu apmaiņas programma “Peanut” un projekta noslēdzošā aktivitāte bijusi īpašs pasākums – ekspedīcija, kuras laikā bija iespēja doties aplūkot daļu no novārtā atstātajiem īpašumiem Alūksnē. “Projekta mērķis jau kopš maija bija iesaistīt dažādu paaudžu cilvēkus sabiedriskajos procesos. Vasarā Rīgā tikāmies ar kustības “Free Riga” pārstāvjiem un, ņemot vērā, ka Alūksnē nav kustību, kuras darbotos šādā virzienā, nolēmām rīkot ekspedīciju, lai noskaidrotu, kāda situācija ir Alūksnē,” stāsta I.Zvejniece.
Ekspedīcija notika 30.oktobrī ar mērķi pievērst sabiedrības uzmanību neapdzīvotajām ēkām un to teritorijām, kā arī apspriest, kā šīs teritorijas varētu izmantot. I.Zvejniece uzskata, ka, nododot jauniešu vai nevalstisko organizāciju rīcībā attiecīgās ēkas, tās tikai iegūtu. “Dodoties ekspedīcijā, radās vairāki jautājumi: kas ir ēku īpašnieki, kādi ir viņu plāni. Izrādās, ka vairumā gadījumu nav šādas informācijas. Daži no īpašniekiem nemaz negrib sadarboties, un ir cilvēki, kuri vairāk skatās – “vai nu visu, vai neko”. Mēs gribētu informēt cilvēkus par to, ka īpašumi var tikt izmantoti dažādos veidos un tam uzreiz nav nepieciešami milzīgi finansiālie līdzekļi. Arī ēku īpašniekiem tā ir iespēja padomāt, vai ēkas un teritorijas atstāšana sapūšanai ir viņu interesēs. Nav jau teikts, ka uzreiz būs interese no kāda šajā ēkā ko uzsākt, bet, ja kāda nevalstiskā organizācija, cilvēku grupa vai indivīds uzrunā šos īpašniekus, tad vajadzētu padomāt, vai tiešām nodot ēku šo cilvēku lietošanā ir pats ļaunākais, kas var būt,” teic I.Zvejniece un piebilst, ka entuziastu ielaišana savā īpašumā var pavērt šim īpašumam jaunu dzīvi un piešķirt pievienoto vērtību.

Nav daudz tukšu, neizmantotu pašvaldības īpašumu
Ekspedīcijas laikā tika izstaigātas tādas vietas kā bijušā gastronoma ēka, pamestā ēkas daļa pie viesnīcas “Ierullē”, Tīklu sala, bijusī tuberkulozes slimnīcas ēka, kā arī ēku komplekss Rūpniecības ielā. “Tīklu salai piekļūšana ir ļoti apšaubāma, bet tur iet daudz jauniešu. Runājām arī par to, kāpēc Alūksnes pašvaldība tur neko neuzsāk. Jā, tā varbūt šobrīd nav prioritāte, bet tā ir ļoti forša vieta. Raisījās diskusijas par to, ka tur varētu būt gan dabas muzejs, gan arī bija citas idejas - tādi skaisti un lieli plāni. Tīklu sala ir ļoti skaista vieta ar ļoti labu skatu. Būtu vērts paskatīties arī uz šo vietu,” teic I.Zvejniece.
Alūksnes novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Evita Aploka informē, ka Tīklu sala ir pašvaldības īpašums, taču uzsver, ka Alūksnē vairs nav daudz tukšu, neizmantotu pašvaldības īpašumu. “Ja jauniešiem ir priekšlikumi par kādu ēku vai teritoriju izmantošanu, noteikti vajadzētu vērsties pašvaldībā, tikties ar pašvaldības vadību un par savām idejām pastāstīt,” teic E.Aploka.

Domā par neformālas
tikšanās vietas izveidošanu
Vieni no celmlaužiem neizmantotu vai pamestu ēku izmantošanā ir alūksnieši Edgars Podnieks un Lauma Sliņķe, kuriem izdevies sazināties ar kādreizējā veikala ēkas Apes ielā 4 īpašnieku un sākt īrēt pamestā veikala ēku, tur radot neformālu tikšanās vietu jauniešiem. Ekspedīcijas laikā tās dalībniekiem bija iespēja aplūkot jauniešu paveikto un uzzināt, kā viņiem izdevies realizēt savu ideju.
“Dzīvojam Laurencenes ielā un ievērojām, ka šī veikala ēka ļoti ilgu laiku stāv tukša un pamesta. Radās doma par neformālas tikšanās vietas izveidošanu jauniešiem. Sazinājāmies ar īpašnieku un pastāstījām, kāds ir mūsu redzējums. Noslēdzām īres līgumu un nu varam šo ēku izmantot. Mums ir ideja rīkot elektroniskās mūzikas pasākumus, kā arī citas aktivitātes un turpināt sakopt ēku un teritoriju. Priecājamies par katru, kurš mums palīdz, un esam atvērti jaunām idejām, kā turpināt izmantot šo ēku,” stāsta L.Sliņķe. Viņa uzskata, ka, piešķirot atļauju izmantot novārtā atstātās ēkas, tās tikai iegūst, jo ēku kāds sāk apdzīvot un to uzturēt - tas ir daudz efektīvāk, nekā vienkārši ļaut ēkām iet postā.

Ēku īpašnieki saskata arī riskus
Tiesa, ēku īpašnieki, lai arī šādu iniciatīvu uzskata par interesantu, saskata tajā arī riskus. Apes ielas 4.ēkas īpašnieks Raitis Egle uzskata, ka sava īpašuma piešķiršana jebkurā gadījumā saistās ar zināmu risku, jo, ielaižot savā īpašumā īrniekus, ir jābūt pārliecinātam par to, ka šie cilvēki īpašumu tiešām uzturēs un nenodarīs tam postījumu.
Savukārt SIA “Alta S” valdes priekšsēdētājs Ēvalds Abdulajevs, kura īpašumā arī atrodas vairākas neizmantotas ēkas, izteic bažas par to, kas tad īsti notiks ar īpašumu, ja tajā ielaidīs, piemēram, jauniešus. Viņa īpašumā pašreiz ir aptuveni četras ēkas, kurām vajadzīgs pamatīgs remonts. “Tur ir vajadzīgi nopietni remontdarbi, jaunieši taču nekāps un netaisīs jumtu! Jautājums, ko jaunieši šajās ēkās grib darīt? Lai beigās nesanāk tā, ka vēlāk būs vairāk problēmu. Ja jaunieši uzņemas atbildību un slēdz līgumu, tad jau problēmu nav. Te gan ir moments, ka jaunieši ir fiziskās personas un kurš no viņiem tad uzņemsies slēgt līgumu par telpu nomu? Tad jauniešiem ir jābūt kādā organizācijā vai jāreģistrējas, lai nāktu un kaut ko darītu. Pats galvenais ir – kas būs atbildīgs? Citu jautājumu jau nav,” teic Ē.Abdulajevs. Viņš informē, ka viņa īpašums Tirgotāju ielā 18 ir labā kārtībā un tur ir tikai jāievelk gaisma. Interesenti var vērsties pie Ē.Abdulajeva, lai apspriestu savas idejas par šīs un arī citu ēku izmantošanu.

Labais piemērs Rīgā
Par labo piemēru jāņem Rīgā pērn darbību uzsākusī kustība “Free Riga”, kas aicina iedzīvotājus apzināt un rast risinājumus pilsētā neapdzīvoto ēku “atdzīvināšanai”. Projekta pārstāvis Mārcis Rubenis informē, ka visi rīdzinieki aicināti interaktīvā kartē projekta mājaslapā atzīmēt pilsētas tukšās ēkas un pieteikt savas sabiedriskās vai radošās iniciatīvas to apdzīvošanai. Kustības mērķis ir kopīgi ar māju īpašniekiem rast risinājumus tukšo ēku jaunai dzīvei. Šāda iniciatīva ir inovatīva, un tā noteikti prasa ne tikai radošus un atbildīgus jauniešus, bet arī uzticēšanos no ēku īpašniekiem.
Kāda alūksniete, kura vēlējās būt anonīma, uzskata, ka ēku īpašniekiem nebūtu jādomā tikai par to, kā gūt lielāku peļņu. Ja jaunieši grib ēku izmantot un piesakās to remontēt un uzkopt, īres maksu var piedāvāt mazāku vai arī no tādas vispār atteikties. “Labāk šādas ēkas ir piešķirt uzturēt kādam, kurš to vēlas, jo tās taču tik un tā neviens nepirks! Kas tad nopirks? Ārzemnieki? Un tad tā ēka tik un tā stāvēs tukša un turpinās brukt. Nevajag domāt, ka ēku brīnumainā kārtā atjaunos un nu tik pircēji stāvēs rindām. Es uzskatu, ka ilgstoši neizmantoto ēku saimniekiem ir jāsāk domāt plašāk un jāļauj savos īpašumos darboties kādam, kurš tur vēlas darboties, kaut vai izīrējot. Gaidot pircēju, var vispār ēku pazaudēt,” uzskata alūksniete.

Alūksnes novada teritorijā ir daudz sagruvušu ēku
E.Aploka informē, ka Alūksnes novada teritorijā ir daudz sagruvušu ēku. Šādos gadījumos vispirms pašvaldības Būvvalde apseko konkrēto objektu un sagatavo atzinumu par ēkas vai būves pārbaudi – kāds ir tās pašreizējais stāvoklis un kādā termiņā īpašniekam tā būtu jāsakārto. Tas tiek nosūtīts ēkas īpašniekam. “Diemžēl lielākā daļa uz šādu vēstuli nereaģē. Ja norādītajā laikā īpašnieks nav veicis atzinumā norādītās ēkas sakārtošanai nepieciešamās darbības, tad Būvvalde pieņem lēmumu, ar kuru nosaka, ka ēka ir vidi degradējoša, un nosūta informāciju vēstulē arī tās īpašniekam. Būvvalde iesniedz lēmumu pašvaldībā, lai konkrētajam objektam piemērotu palielināto nekustamā īpašuma nodokļa apmēru – 3 procentus,” teic E.Aploka.
Gadījumā, ja ēka faktiski ir jau drupas un apdraud cilvēku drošību, tad Būvvalde iesaka domei pieņemt lēmumu par konkrētās ēkas piespiedu nojaukšanu. Šādā gadījumā, ja īpašnieks nepilda lēmumu, pašvaldība ēku var nojaukt un ar nojaukšanu saistītos izdevumus piedzīt no ēkas īpašnieka. “Arī šobrīd veidojas līdzīga situācija novada teritorijā un notikumi virzās uz to, ka varētu tikt pieņemts domes lēmums par ēkas piespiedu nojaukšanu. Ar šādu sagruvušu, vidi degradējošu ēku īpašniekiem sazināties tiešām ir grūtības, īpaši, ja tie nedzīvo Alūksnes novadā. Personām regulāri tiek sūtītas ierakstītas vēstules, taču bieži tās tiek atsūtītas atpakaļ, un ir bijuši gadījumi, kad pat pusgada laikā nav iespējams īpašnieku sasniegt,” stāsta E.Aploka. Atļaujot šādas ēkas izmantot apņēmīgiem cilvēkiem, problēma varētu atrisināties un pilsētas teritorijā varētu samazināties to īpašumu skaits, kuri vienkārši iet postā.
Ilgstoši neizmantoto īpašumu apsaimniekošana nav domāta tikai jauniešiem un savas iniciatīvas var pierādīt dažādu paaudžu cilvēki, ir vien jābūt uzņēmīgiem un jādodas ar savām iniciatīvām un piedāvājumiem klauvēt pie ilgstoši neatvērtajām durvīm. ◆

Kustības “Free Riga” principi

Rīgā ir vairāk nekā tūkstotis tukšu ēku. “Free Riga” vienojas ar īpašniekiem un atver šādas ēkas radošu un sabiedrisku iniciatīvu izmantošanai uz laiku, kamēr ēka ir tukša. Šo ēku atdzīvināšanas veidu sauc par pagaidu izmantošanu. Ēku īpašniekiem pagaidu izmantošana nozīmē māju, kurā ir dzīvība, kura ir pieskatīta un par kuru ir segti minimālie nodokļu un uzturēšanas izdevumi. Un galvenais - kura nevis nesagrūst, bet iegūst lielāku vērtību, kamēr gaida lielo nākamo projektu. Iniciatīvām pagaidu izmantošana ir labs atspēriens un inkubatora apstākļi projekta uzsākšanai - izmaksas simboliskas, bet ne lielākas kā 1/3 standarta īres, interesantas telpas, radoša komūna. Kādu māju uz šādiem izdevīgiem nosacījumiem var atvērt uz pāris mēnešiem pasākumiem, bet kādu citu ēku - uz 1, 2 vai 3 gadiem. Vai pat uz 5 un vairāk gadiem, ja īpašnieks meklē atbalstu arī telpu nopietnākā atjaunošanā un iniciatīvām tajās jāiegulda lielāki līdzekļi.
Avots: www.freeriga.lv

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Neapsaimniekoto ēku īpašniekiem iesaka pamainīt domāšanu

Kategorijas