“Ūšos” cienā ar sklandraušiem

2010. gada 14. jūnijs 09:59

1628

Dženeta Marinska: "Man patīk laukos!"
Laukos, kur pārlieku smilšainās augsnes dēļ nepadodas lauksaimniecības kultūras, var pievērsties arī citam biznesam. Par to bija iespējams pārliecināties, ciemojoties Dundagas novada Kolkas pagasta brīvdienu mājā un kempingā "Ūši", kas atrodas nieka kilometra attālumā no Kolkas raga. Saimniece Dženeta Marinska ne tikai cep garšīgākos sklandraušus, bet māca tos cept arī pašiem kempinga viesiem, tādējādi piesaistot tūristus piejūras lauku burvībai.

Sens cepšanas veids "Ūši" ir iekļauti asociācijas "Lauku ceļotājs" izstrādātajos ( Eiropas Savienības finansētā programma "EK Life", ) maršrutos, lai veicinātu tūrisma informācijas attīstību Slīteres nacionālā parka teritorijā. Brīvdienu mājas saimniece Dženeta sevi dēvē par saimnieci, kura uzņem viesus lībiešu krastā un arī pati jūtas kā lībiete, pārzinot arī lībiešu valodu.

Viesus, kas iegriežas "Ūšos", viņa cienā ar Ziemeļkurzemes nacionālo ēdienu - sklandraušiem, sauktiem arī par žograušiem, burkānraušiem, dižraušiem un spēkraušiem. Neizpaliek arī sklandraušu gatavošanas demonstrējums.

Dženeta stāsta, ka produktus, kas nepieciešami cienasta gatavošanai, novārījusi jau iepriekšējās dienas pēcpusdienā. Tie ir kartupeļi un burkāni, ko izmanto sklandraušu pildījumam.

"Tos vāra ar visu mizu, tad nomizo un sastrādā viendabīgā masā. Tomēr vispirms ir jāsagatavo mīkla, kas nav raudzētā mīkla, kā tagad esam pieraduši, bet tā ir rudzu miltu mīkla. Tās sastāvā ir rudzu milti, ūdens, eļļa un šķipsniņa sāls. Tas, ka mīklai nepievieno raugu, norāda uz to, ka sklandraušu cepšanas veids ir sens," stāsta Dženeta.

Mīklu sagatavo tādā konsistencē, lai to varētu izrullēt aptuveni divu trīs milimetru biezumā, lai varētu izveidot rauša pamatni. Rausis ir apaļš, tāpēc šis apaļums tiek "piegriezts", izmantojot piemērota lieluma bļodu. Apaļās pamatnes malas saimniece uzloka uz augšu, jokojot, ka tā esot lielākā māksla sklandraušu gatavošanas procesā. Tas, vai pildījums neizkritīs laukā, ir atkarīgs no maliņu stāvuma. Apakšējā kārtā uz pamatnes liek kartupeļu masu, tai seko nedaudz mazāka burkānu kārta, kam pievienots skābs krējums un mazliet cukurs.

"Rauša lielumu katrs var izvēlēties tādu, kā vēlas. Ar pārlieku maziem būtu daudz darba, bet pārāk lieli izplūstu. Pats nosaukums "dižrausis" jau norāda, ka tas nevar būt maziņš," stāsta saimniece.

Piepildīto rausi liek krāsnī un apcep. Tad, kad rausis nedaudz ir apcepies, visam pa virsu uzliek skābu krējumu, kas sajaukts ar cukuru un olu. Tad vēl mazliet cep, lai rausim būtu skaisti brūna virsa.

Svētku ēdiens

Senatnē sklandrauši tikuši uzskatīti par svētku ēdienu. Arī brīvdienu mājas un kempinga viesiem tos ceļ galdā, kas atrodas gludi nopļautas pļavas vidū. Cienastu papildina tēja un kafija, kā arī baltie trauki, kas kontrastē ar zaļo zāli, zilajām debesīm un pelēcīgajām jūrmalas smiltīm. Lai viss atbilstu noteikumiem, ir ierīkotas ierīces roku mazgāšanai, kas plašas pļavas vidū ir ekstra.

Dženeta stāsta, ka viņā rit lībiešu asinis. Viņa dzimusi un augusi Kolkā, mācījusies vietējā skolā.

"Šī vieta man liek justies kā lībietei. Jau aprīlī, kad atgriežas gājputni, arī "Ūšos" sākas tūrisma sezona, jo Kolkas rags ir piemērota vieta putnu vērošanai. Mums ir arī daudz telšu vietu. "Ūšos" uzņemam ļoti daudz ārzemju tūristu. Viņi ir aptuveni puse no visiem tūristiem. Ja pirms trim gadiem lielākā daļa tūristu bija vācieši, tad tagad tie ir lietuvieši, jo no mums līdz Lietuvai nav tālu. Pie mums arī jūrmala ir salīdzinoši klusāka un tukšāka, jo Latvijas mērogā atrodamies tālu no Rīgas. Tā kā mans bizness ir viesu uzņemšana, vēlos, lai šo skaisto vietu iemīlētu arī citi un gribētu te atgriezties. Ir ģimenes, kas te atpūšas katru vasaru," stāsta Dž.Marinska.

Ne jau tikai sklandraušu dēļ "Ūši" ir iecienīti. Tur var vērot saullēktus un saulrietus, doties pastaigās pa priežu mežu, gozēties pludmales smiltīs, peldēties, klausīties putnu balsīs. Dženeta lepojas, ka, sākoties zemes reformai, viņai izdevies atgūt savu senču zemi. Tad arī sākts domāt, kā saimniekot laukos. Izaicinājumu šim biznesam rosinājusi pati vieta.

"Nu jau desmit gadus vairs nedzīvoju Rīgā. Turp dodos tikai pārziemot, jo Rīgā dzīvo dēls, par kuru neesmu pārliecināta, ka viņš atgriezīsies laukos. Man patīk laukos!" piebilst Dženeta.

/* scriptLoader.require('reposition_banner'); var banner_ni = document.getElementById('banner_news_inside'); var nbt = document.getElementById('news_body_text'); var moveBanner = function(){ repositionBanner(banner_ni,nbt); } wOnload.addMethod(moveBanner); */

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

“Ūšos” cienā ar sklandraušiem

Kategorijas