Smēķē un klepo, līdz mirst... Pieci izplatīti maldi par HOPS
Cilvēks, kas smēķē, nevar būt vesels, lai kā pats to nevēlas atzīt.
Viena no slimībām, kas ļoti bieži piemeklē rūdītus pīpmaņus, ir tā
sauktais smacējošais bronhīts jeb HOPS - hroniska obstruktīva plaušu
slimība. Visbiežāk ar to slimo vīrieši vecumā pēc 45 gadiem, bet pēdējā
laikā arvien biežāk slimo arī smēķējošas sievietes. Šie cilvēki ir
pelēki sejā, ar smacējošu klepu, elpas trūkumu, kas īpaši pastiprinās
pat pie nelielas fiziskas slodzes, saaukstēšanās un stresa. Slimību
nereti pavada depresīvs garastāvoklis, nomāktība, biežas elpceļu
infekcijas, bet neārstēta šī slimība var beigties ar nāvi. Kādi
izplatīti maldi par HOPS valda pašu smēķētāju vidū, skaidro pulmonoloģe,
RSU docente Evija Livčāne.
Manu saslimšanu ar HOPS nav
izraisījusi smēķēšana, bet kaut kas cits. Pat vissmagākie HOPS slimnieki
nevēlas ticēt tam, ka slimība ir pašu roku darbs. Tā vietā, lai atzītu
kaitīgo ieradumu un no tā mēģinātu atbrīvoties, tiek meklēti
visdažādākie attaisnojumi. Saslimšanā tiek vainots gaisa piesārņojums,
darbs kaitīgos apstākļos u.c. Taču statistika ir nepielūdzama - 90%
gadījumu HOPS izraisa tieši ilgstoša smēķēšana, un tikai 10% vainojami
ir kaitīgi darba apstākļi – darbs ķieģeļu vai cementa ražošanā, gumijas
apstrādē, tekstilrūpniecībā, metinot u.c., kur cilvēks ilgstoši
uzturējies piesārņotā vidē, kā rezultātā neatgriezeniski pasliktinās
plaušu darbība.
Atmest smēķēšanu ir par vēlu, plaušas ir nopīpētas, neko vairs nevar mainīt.
Tā
domāt ir galīgi nepareizi. Tikko cilvēks pārtrauc smēķēt, plaušu
veselības pasliktināšanās tiek apturēta. Plaušas neatjaunojas, kaitīgo
faktoru ietekme neizzūd bez pēdām, taču sliktāk arī nekļūst – slimības
progress tiek nobremzēts. Ja vienlaikus ar smēķēšanas atmešanu tiek
uzsākta arī regulāra zāļu lietošana, kas paplašina bronhus, cilvēka
dzīves kvalitāte jau nedēļas laikā jūtami uzlabojas.
Ārsts mani kritizēs par smēķēšanu, jutīšos vēl sliktāk, tāpēc pie ārsta labāk neiet.
Saviem
pacientiem vienmēr saku – viss sliktais jau ir noticis, esat slims, bet
tagad esat atnācis pēc palīdzības un kopīgi varam domāt, kā situāciju
labot. Nikotīns ir viena no visspēcīgākajām atkarību izraisošajām vielām
pasaulē. Atkarība no tā veidojas pat ātrāk nekā no heroīna. Tātad
smēķēšana jeb nikotīnisms ir smaga diagnoze, ar kuru cilvēkam tikt galā
var būt ļoti grūti. Ārsta pienākumus ir nevis nosodīt un kritizēt, bet
palīdzēt. Ārsts iedrošinās un ieteiks izmēģināt dažādas smēķēšanas
atmešanas metodes, un, protams, nozīmēs terapiju – bronhus paplašinošos
medikamentus, kas jau dažu dienu laikā mazinās klepu un smago elpas
trūkumu. Ja HOPS slimnieks turpina smēķēt, zāļu lietošana var palīdzēt
justies labāk, taču uz būtiskiem veselības uzlabojumiem nevar cerēt.
Zāļu uzdevums ir smēķēšanas ietekmē novājinātos bronhus paplašināt, taču
ar smēķēšanu tiek panākts pretējs efekts – indīgie dūmi tos sašaurina
un sanāk cīņa ar vējdzirnavām.
Smēķēju, bet nekāda elpas trūkuma man nav, gan jau ar HOPS nesaslimšu.
Nav
tāds jēdziens kā vesels smēķētājs. Ikviena smēķētāja plaušas kaitīgo
cigarešu dūmu ietekmē tiek pakļautas termiskam apdegumam, kas ilgtermiņā
rada smaga sekas. Mans ieteikums ir visiem smēķētājiem pēc 40 gadu
vecuma vismaz reizi gadā veikt plaušu veselības pārbaudi – rentgenu un
spirogrāfiju, ko veic plaušu speciālists jeb pulmonologs. Šīs pārbaudes
ļaus izvērtēt iespējamo HOPS risku un, ja nepieciešams, uzsākt
savlaicīgu terapiju. Smēķētajiem novājināto elpceļu dēļ ir raksturīgi
bieži slimot ar elpceļu slimībām. Tāpēc ārsts, izvērtējot pacienta
stāvokli, iespējams, rudens sezonā ieteiks vakcinēties pret gripu, jo
smēķētājam, īpaši HOPS slimniekiem, smaga gripa ar komplikācijām var
beigties letāli.
Visi hroniski smēķētāji klepo, neko daudz viņiem nevar palīdzēt.
Plaušu
slimības sākot savlaicīgi ārstēt, arī šķietami bezcerīgos gadījumos ir
iespējami labi rezultāti. Manā praksē ir bijis pacients, rūdīts
smēķētājs, kuram izdevās uzveikt abpusēju plaušu vēzi. Pēc 12
ķīmijterapijas kursiem un staru terapijas atklājās, ka kungam, ārstējot
onkoloģisko saslimšanu, nav pamanīts HOPS. Mēnesi pēc terapijas
uzsākšanas slimnieka ģimene bija laimīga, ka vīrs pirmo reizi pēc ilgāka
laika ir bijis gatavs doties ciemos ārpus mājas, jo beidzot var
staigāt, ir mazinājusies depresija, atgriezusies apetīte, palielinājies
svars un cilvēks jūtas labāk. Pacientam ir jāsaprot, ka pulmonologs
jebkurā situācijā būs viņa atbalsts un palīgs cīņā ar slimību.
Kategorijas
- Laikraksta sludinājumi
- Pērk
- Pārdod
- Dažādi
- Pakalpojumi
- Maina
- Izīrē
- Vēlas īrēt
- Dāvinu
- Darbs - meklēju
- Darbs - piedāvāju
- Pazudis / Atrasts
- Līdzjutība
- Sludinājumi
- Transports
- Nekustamais īpašums
- Darbs un izglītība
- Izklaide
- Mājdzīvnieki
- Dažādi
- Mājsaimniecība
- Lauksaimniecība
- Labsajūta un veselība
- Celtniecība
- Elektronika
- Pērk
- Pārdod
- Forums
- Mana dzīvesvieta
- Cilvēki
- Izklaides iespējas
- Sanāca kā vienmēr...
- Ir ko teikt?
- Izklaide un kultūra
- Transports un satiksme
- Pilsēta
- Darba devēji
- Citos portālos
- Diena.lv
- Db.lv
- Citas ziņas
- Tirgus
- Atbildam lasītājiem
- Sarunas par dzīvi
- Latvija pēc 90
- 8778
- Konkursi
- Mīlestības stāstu konkurss
- Blogi
- Afiša
- Koncerti
- Teātra izrādes
- Izstādes
- Sports
- Balles un diskotēkas
- Bērniem
- Filmas
- Citi pasākumi
- Dievkalpojumi
- Jauniešiem
- Senioriem
- Svētki
- Piemiņas pasākumi
- Izlaidumi
- Laikraksta arhīvs
- Foto un video
- Reklāmraksti
- Lietotāju raksti
- Cope un medības
- Dzive laukos
- Veselība
- Sports
- Politika
- Vēlēšanu ziņas
- 10. Saeimas vēlēšanas
- 11. Saeimas vēlēšanas
- Kultūra
- Konkursi
- Vietējās ziņas
- Skolu ziņas
- Pasaules ziņas
- Latvijas ziņas
- Policijas ziņas
- Skola Kanaviņu kalnā
- Senioriem
- Vēlēšanas 2017
- Palīdzēsim ķepaiņiem!
- Statiskas lapas
- Projektu raksti
- Saimnieko gudri
- Rūpēsimies par vidi
- Mediju kritika
- Teritoriālās reformas krustcelēs
- Izklaide
- 13. Saeimas vēlēšanas
- Slēpņošanās spēle "Discover the city"
- Koronavīruss
- "Unikālas kultūras tradīcijas Alūksnes un Apes novadu pierobežā"