Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Sācies izlaidumu laiks

Līga Vīksna

2010. gada 11. jūnijs 13:24

1877

“Mēs stāvam uz sliekšņa un durvis ir vaļā...” - šie vārdi ne reizi vien izskanēja šonedēļ Gaujienas internātpamatskolas 9.klases izlaidumā gan no pašu absolventu, gan pedagogu un sveicēju puses.

Šogad skolā 9.klasi absolvēja 15 audzēkņi, atklājot izlaidumu laiku Apes un Alūksnes novados.Absolventi klātesošajiem bija sarūpējuši jauku koncertu ar dziesmām, laba vēlējumiem un izlaiduma valša deju. Mīļus un pateicības bagātus vārdus viņi veltīja skolotājām, kuras daudziem no viņiem šos gadus bija kā mammas – lepojās par viņu veiksmēm, bēdājās par neveiksmēm, mācīja dzīves gudrības un to, ka sava laimes pakava izkalšana atkarīga no pašiem. Asarām acīs ar ziediem tika sveikti vecāki un vecvecāki – tiem, kuriem tie bija ieradušies uz izlaidumu, bet citi kā sev vismīļākos sveica arī  skolas darbiniekus. Siltus ceļavēja vārdus absolventiem veltīja audzinātājas – Linda Barkovska, Daiga Jaunbērziņa, Inga Liberte un Vita Peneze. Apes novada domes izglītības speciāliste Gunta Ļuļe rosināja aizdomāties par vienkāršo, kas arī spēj radīt burvju prieku, un par darbu, kas ir visa pamats.

Apes novada domes priekšsēdētājas vietnieks izglītības jautājumos Viesturs Dandens vēlēja absolventiem doto dzīves laiku izmantot lietderīgi, atrodot savu pareizo ceļu, vecākiem – atbalstīt savus bērnus, bet skolas kolektīvam pateicās par ieguldīto darbu audzināšanā un māju radīšanā šiem bērniem.

Gaujienas speciālās internātpamatskolas direktore Vita Andersone uzsvēra, ka šī ir skola, kas bērniem dāvā daudz mīlestības – bieži vien arī vecāku vietā. Skolas administrācijas vārdā viņa pateicās katrai audzinātājai, jo arī viņām izlaidums ir īpaša svētku diena. Latvijas Bērnu bāreņu fonds absolventiem bija sarūpējis jaukas dāvanas – meitenēm somas ar skaistumkopšanas piederumiem, bet zēniem – siltas segas. Pēc izlaiduma un kopīgas fotografēšanās visi mielojās ar svētku pusdienām, ko sarūpēja skola.

V.Andersone atzīst, ka daļai 9.klases absolventu katru gadu ir lieli plāni, ko darīt pēc pamatskolas beigšanas, bet diemžēl ne visiem tie īstenojas. „Speciālās skolas bērniem ir vienkāršāk – viņiem ir iespēja mācības turpināt par valsts finansējumu Palsmanē vai Alsviķos, kur var apgūt kādu arodu, ko arī daži mūsu audzēkņi darīs. Ir grūti, jo pēc 9.klases viņi atgriežas vidē, kur bijuši agrāk – līdz šim mūsu skolā viņi bija aprūpēti no pedagogu un tehnisko darbinieku puses, par finansējumu gādāja valsts. Maz ir vecāku, kas var pēc tam atļauties vispārizglītojošā skolā apmaksāt sava bērna izglītību. Bet mēs ļoti priecājamies par visiem tiem mūsu absolventiem, kuri tomēr rod iespēju mācīties tālāk,” uzsver V.Andersone.

Taps sapņu virtuve

Viņa atzīst, ka šogad 9.klasi absolvēja arī trīs C līmeņa bērni, kuriem ir smagas saslimšanas. Tomēr šā gada rudenī divi no viņiem plāno palikt Gaujienas speciālajā internātpamatskolā, jo skolai būs tiesības un iespējas īstenot arī speciālo pamatizglītības programmu izglītojamajiem ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem, mācot šiem audzēkņiem aroda prasmes – pavāra palīga darba iemaņas. Izveidot skolā sapņu virtuvi ir V.Andersones sens lolojums, kas šovasar augustā beidzot īstenosies.

„Piemērotas telpas mums tam ir, esam izveidojuši tāmi – tās remontam vajag 3000 latu. Mēbeles sarūpēs skolas ilggadējais sadarbības partneris – Rīgas Hanzas “Rotari” klubs. Viņi mums ir jau iekārtojuši zēnu darbmācības kabinetu ar ļoti labu aprīkojumu un taujāja, ko vēl mums vajadzētu. Jauniekārtotajā virtuvē iemaņas apgūs ne tikai C līmeņa apmācāmie – nedēļas nogalēs kopā ar skolotājām arī citi skolas audzēkņi mācīsies dzīves prasmi saimniekot virtuvē. Liela daļa bērnu mūsu skolā dzīvo no brīvlaika līdz brīvlaikam – kur gan lai viņš iemācās mizot kartupeļus, gatavot ēst un citu, ja ikdienā skolā katru dienu sēžas pie klāta galda. Tādēļ virtuvē viņi paši gatavos, apgūs iemaņas darbā ar virtuves tehniku, klās galdu, mielosies, ievietosim tur arī veļas mazgājamo mašīnu, lai mācās šķirot veļu un mazgāt,” stāsta V.Andersone.

Stāstot par iecerēm, skolas direktorei acis mirdz, jo – par spīti grūtajam laikam valstī, viņa ir optimiste un arī skolas kolektīvu motivē pozitīvajam. “Laiki nāk un pāriet. Skumji, ka jaunie izbrauc no valsts, bet tā nebūs mūžīgi – bērni ir bijuši un būs,” pārliecināta V.Andersone.

Vairāk foto

Kategorijas