Vienīgais ceļš – medīt meža cūku mammas

2015. gada 27. novembris 00:00

Mārīte Dzene

Lai ierobežotu Āfrikas cūku mēra izplatību un samazinātu slimības izplatību, kopš 20.novembra par katru nomedīto sieviešu kārtas meža cūku mednieks var saņemt 100 eiro. Apmaksa, ko līdzfinansē Eiropas Savienība, tiks veikta līdz 31.decembrim.

Mednieki mazina meža cūku blīvumu
„Pavasarī, dzimstot sivēniem, meža cūku skaits varētu pat trīskāršoties. Vasarā, kad meža cūkas aktīvāk pārvietojas, Āfrikas cūku mēris zibenīgi izplatīsies tālāk, skarot arvien jaunas teritorijas. Tāpēc sieviešu kārtas meža cūku skaita strauja samazināšana ir efektīvākais veids, kā īsā laikā samazināt meža cūku populāciju Latvijā un ierobežot bīstamās slimības izplatību,” atzīst Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Veterinārās uzraudzības departamenta direktore Kristīne Lamberga.
Ziemeļaustrumu virsmežniecības inženieris medību jautājumos Laimonis Kļaviņš šaubās, vai 100 eiro maksa rosinās medniekus būt aktīvākiem, lai medītu tieši cūku mātes. „Ir pareizs ierosinājums medīt, neņemot vērā sieviešu kārtas meža cūku vecumu. Diemžēl mednieki reizēm negrib saprast, ka, nemedījot cūku mātes, nav iespējams samazināt šo dzīvnieku blīvumu. Ja gadā meža cūku pieaugums ir 200 procenti, tad, nemedījot cūku mammas, nav iespējams sasniegt tādu blīvumu, lai paliktu ne vairāk kā pieci dzīvnieki uz 1000 hektāriem. Visu laiku ir atzīts, ka cūku mammu šaušana nav ētiska, bet šobrīd tas ir vienīgais ceļš,” secina L.Kļaviņš.
Virsmežniecības teritorijā vairāk nekā desmit mednieku kolektīvi, kuri ir nomedījuši noteikto meža cūku limitu, prasa atļauju medīt vēl. Pašreizējā situācijā tā nevienam netiek liegta. Atļaujas jau saņēma Zeltiņu, Pededzes, Mālupes mednieku kolektīvs, „Latvijas bērza” mednieki, kas medī Trapenes pagasta mežos, kā arī citi. „Meža cūkas ir jāmedī intensīvi, ja gribam tās medīt arī turpmāk. Šo dzīvnieku blīvums ir jāsamazina, jo tikai tad ir cerība, ka slimības izplatība nebūs vairs tik strauja,” uzsver L.Kļaviņš. Viņš atzīst, ka mednieku viedokļi ir atšķirīgi. Daļa uzskata, ka nav labi medīt tieši cūku mātes, lai gan dzinējmedībās tāpat tiek nomedītas arī tad, ja par tām nemaksā. Tomēr iespējams, ka ar 100 eiro var ieinteresēt medniekus aktīvāk medīt sieviešu kārtas meža cūkas.

Papildu pierādījumi - meža cūku mammām
„Nedomāju, ka atlīdzības dēļ mainīsies mednieku attieksme pret meža cūku medībām. Tāpēc droši vien vairāk nenomedīsim. Protams, nav slikti, ja par sieviešu kārtas meža cūkām var saņemt atlīdzību. Varbūt būs arī tādi mednieki, kas īpaši centīsies to saņemt,” spriež Mālupes mednieku kolektīva vadītājs Oskars Stilve. Viņš uzskata, ka novēloti ir centieni ar aktīvu medīšanu apturēt un mazināt Āfrikas cūku mēra izplatību. Mednieks nenoliedz, ka ir svarīgi panākt, lai meža cūku būtu mazāk un lai savā starpā nekontaktētos inficētie un veselie dzīvnieki. „Starp mūsu mednieku kolektīva nomedītajām meža cūkām nav bijusi neviena slima. Pagaidām,” secina O.Stilve.
Lai saņemtu atlīdzību, medniekam līdz ar aizpildītiem dokumentiem Pārtikas un veterinārā dienesta teritoriālajā struktūrvienībā – Austrumvidzemes pārvaldē - ir jāiesniedz pierādījumi (ādas fragments, kurā nepārprotami saskatāmi sieviešu kārtas meža cūkas ārējie dzimumorgāni). „Ir jau saņemti pieteikumi un pierādījumi atlīdzības saņemšanai. Alūksnes un Apes novada vairāku pagastu teritorijā nomedītajām meža cūkām ir jāņem paraugi, lai noteiktu saslimšanu ar klasisko cūku mēri un Āfrikas cūku mēri. Šajā kārtībā nekas nemainās, un papildus var sagatavot pierādījumus sieviešu kārtas meža cūkām,” norāda PVD Austrumvidzemes pārvaldes vadītāja Indra Tomiņa.

Cūku audzētāji sēž uz
pulvermucas
Regulāri notiek meža cūku medības, tiek ievēroti biodrošības pasākumi, lai pasargātu no bīstamās slimības mājas cūkas, tomēr šī infekcija nekur nav pazudusi vai mazinājusies. „Gandrīz ik dienu tiek konstatēta kāda slima meža cūka, kas ir nobeigusies vai nomedīta. Parādās arī tādas, kuras ir pārslimojušas mēri un kurām ir izveidojušās antivielas. Taču diemžēl šīs antivielas nepasargā cūkas no atkārtotas saslimšanas, tāpēc tās netiek atdotas medniekiem, bet iznīcinātas,” skaidro I.Tomiņa. Viņa uzsver, ka joprojām notiek un tiks turpinātas biodrošības pārbaudes saimniecībās, kurās tiek audzētas mājas cūkas. „Šiem cilvēkiem ir jārēķinās, ka viņi sēž uz pulvermucas, jo bīstamā slimība ir visapkārt. Tāpēc joprojām ir ļoti svarīgi ievērot biodrošības pasākumus. Tie nav nepieciešami mūsu dienesta inspektoriem, bet cilvēkiem, kuri audzē cūkas,” atgādina I.Tomiņa. Diemžēl pēdējā laikā dienestu ne vienmēr informē par meža cūkām, kuras atrastas nobeigušās. ◆

Fakti

◆ Šogad Āfrikas cūku mēris konstatēts 872 meža un 213 mājas cūkām. Slimība skārusi 47 Latvijas novadus.

◆ No septembra līdz 23.novembrim Alūksnes un Apes novadā no meža cūkām noņemti 307 paraugi. Šajā laika periodā 10 pagastos ir konstatētas 12 slimas meža cūkas: Jaunlaicenes – 3, Apes, Veclaicenes, Mārkalnes, Annas, Trapenes, Virešu, Jaunannas, Pededzes un Mālupes pagastā – 1.

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Vienīgais ceļš – medīt meža cūku mammas

Kategorijas