Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Varavīksnes dāvana – krāsu terapija

VALIJA BELUZA

2015. gada 27. novembris 00:00

21

Krāsu ārstnieciskās īpašības priesteri un dziednieki izmantojuši jau Senajā Ēģiptē, Indijā, Grieķijā, Ķīnā, Indonēzijā un Peru. Ķīniešu ārsti jau pirms vairākām tūkstošgadēm ārstējuši kuņģa saslimšanas ar dzelteno krāsu, kombinējot to ar adatu terapiju; ar zili violeto pieveikuši krītamo kaiti, bet ar skarlatīnu sasirgušajiem likuši nēsāt sarkanas šalles. Viduslaikos dievnamu būvnieki sakrālajām celtnēm izvēlējās lielus, daudzkrāsainus vitrāžas logus, jo caur dažādu toņu stikliem laistie saules stari ir noderīgi ādas un citu slimību ārstēšanā.

Dziedina caur maņām
Krāsu terapijas pamatā ir ideja ietekmēt dzīvības spēku, cilvēka fizisko un garīgo veselību: katra varavīksnes krāsa iedarbojas uz cilvēka enerģētiskajiem centriem – čakrām un harmonizē iekšējo pasauli ar savu vibrāciju. Šo viļņu elektromagnētiskās svārstības uztver foto receptori mūsu acīs, ādā un gļotādā. Gaisma un tās dažādie izstarojumi stimulē šūnu augšanu, ietekmējot endokrīno un nervu sistēmu, veicina ķīmiskās reakcijas dzīvā organisma šūnās.
“Daba cilvēku veidojusi ļoti intuitīvu, tāpēc vairumā gadījumu zināšanas par personīgajām dziedinošajām un nelabvēlīgajām krāsām ir katram,” ir pārliecināta sertificēta dziedniece, ekstrasense, masiere, psiholoģe, pedagoģe, reliģijas zinātņu maģistre, lektore, grāmatu “Krāsu terapija”, “Krāsas. Uztvere un iedarbība”, “Meditatīvā zīmēšana”, “Dziedinošās terapijas” autore (pseidonīms – Elizabete Ozola) Elita Goldmane. Lekcijās, praktiskajās nodarbībās un semināros speciāliste māca piemeklēt individuālus dziedināšanas līdzekļus, arī krāsas, strādāt ar savām psiholoģiskajām problēmām, īpaši tām, kas saistītas ar dzimtas koku.
“Lai dziedinātu sevi (ja nav nopietnas problēmas, piemēram, onkoloģija), pietiek, ja ikdienā izvēlas attiecīgas krāsas apģērbu, pārtikas produktus un interjeru. Tomēr jāatceras: krāsas izvēlas noteiktam dzīves periodam vai situācijai. Kad jūtams uzlabojums, situācijas atrisinājums, izmantotās krāsas parasti kļūst neaktuālas, parādās patika un nepatika pret citām.”
Vispirms, protams, ir jāatrod cēlonis. E. Goldmane objektīvu informāciju iegūst, izjautājot cilvēku par viņa mīļākajām krāsām. Var izmantot arī speciālās krāsu kartītes, liekot tās intuitīvi izvēlēties ar aizvērtām acīm.
“Pieredze krāsu terapijā veicinājusi dažādu veselības problēmu risināšanu: paaugstinājusi organisma dabisko imunitāti, atjaunojusi miega kvalitāti, uzlabojusi ādas izskatu, panākusi ātrāku atveseļošanos pēc slimībām, veicinājusi ārējo rētu dzīšanu, normalizējusi asinsspiedienu un ķermeņa svaru, kā arī mazinājusi sāpes.”

Atzīst arī mūsdienās
Krāsu jeb hromoterapijas kā patstāvīgas zinātnes pirmsākumi datēti 1877.gadā, kad angļu zinātnieki Dauns un Blānts terapeitiskiem mērķiem atklāja ultravioletos starus, ar kuru palīdzību ārstēja ādas saslimšanas un rahītu. Amerikāņu zinātnieki Babits un Plizantons savos darbos aprakstīja atsevišķa spektra krāsu terapeitisko iedarbību. Piemēram, neauglību var ārstēt ar sarkano krāsu, dzelteno izmantot aizcietējumu gadījumā, bet gaišzilo – nervu saslimšanu gadījumā.
Attīstoties zinātnei, fiziķi secinājuši, ka katrai krāsai ir savs viļņu garums un svārstības, savukārt ārsti ir pētījuši krāsas ietekmi uz organismu. Septiņām varavīksnes krāsām atbilst galvenie dziedzeri cilvēka organismā ar tiem atbilstošiem enerģijas centriem.
Mūsdienās ar oficiāli atzītām krāsu terapijas metodēm iespējams paaugstināt imunitāti, regulēt hormonālo fonu, aktivizēt D vitamīna sintēzi, kas atbild par kalcija uzkrāšanos kaulu sistēmā. Daži eksperti uzskata, ka krāsa uz organismu iedarbojas spēcīgāk par ķīmiskiem preparātiem un palīdz ārstēt gandrīz jebkuru slimību. Īpaši tās, ko rada dvēseles tektonisko plātņu nobīdes.
Plaši krāsu terapija tiek izmantota stresa stāvokļu profilaksē, galvassāpju, miega traucējumu, hroniska noguruma sindroma, neirožu, elpošanas orgānu saslimšanu, kustību traucējumu, kuņģa-zarnu trakta, sirds-asinsvadu un acu saslimšanu, vairogdziedzera disfunkcijas, locītavu slimību un citu saslimšanu ārstēšanā.

Uzrāda trūkstošo
Līdzsvarots, vesels cilvēks pieņem visas krāsas, priekšroku dodot sev tuvākajiem toņiem. Līdzsvars parasti tiek izjaukts, ja notikusi pārsātināšanās ar kādu krāsu vai emocijām, ilgstoši valdījusi spriedze. Nereti indivīda apģērbā un vidē dominējošās krāsas kā katalizators atklāj arī viņa temperamentu, kādu rakstura šķautni, liecina par vēlmēm, garastāvokli, uzrāda, kā konkrētajā brīdī pietrūkst.
Daudzu iecienītā melnā krāsa, kas mēdz asociēties ar eleganci un šarmu, spēj nomierināt emocionāli saspringušos, kliedēt konfliktu, simbolizēt saturīgumu, apslēptas bagātības, formalitāti, tāpat norādīt uz dziļumu un perspektīvu, bet var arī liecināt par sekošanu mūzikas vai citiem elkiem. Taču melnās pārmērs var traucēt, radīt nomācošu efektu, pat izsaukt depresiju. Zigmunds Freids atzinis, ka šī krāsa simbolizē mātes klēpi, kas bija drošākā vieta pasaulē. Ja kādam ir liela nepieciešamība valkāt melnu apģērbu, viņa dzīvē trūkst kaut kā ļoti svarīga.
Labvēlīgs ir melnās krāsas savienojums ar balto, kas līdzsvaro, palīdz pastāvīgi kontrolēt savu uzvedību, pareizi novērtēt esošo situāciju, vairo drošību, ticību, godīgumu un kārtību. Arī dzeltenā krāsa atjauno enerģiju saules pinumā, likvidē grūtsirdību un nomāktību.

Apģērbā, ēdienā un vannā
Pēc itāļu psihiatra, psihosintēzes pamatlicēja Roberto Asadžoli pētījumiem, krāsu uztvere atkarīga no cilvēka temperamenta, dzīves pieredzes, psihoemocionālā stāvokļa. Viena un tā pati krāsa var izsaukt subjektīvu, atšķirīgu reakciju – labvēlīgu, maigi stimulējošu vai uzbudinošu. Tā sarkanā krāsa, kuras nozīme ir spēks, veselība, vitalitāte, kustība, siltums, kaislības, uzdrošināšanās, spēj stimulēt sensoros nervus un seksuālos dziedzerus, liek adrenalīnam iekļūt asinsritē. Visspēcīgākā no krāsām jeb Marsa krāsa jālieto gudri un piesardzīgi: tā ir ēstgribu stimulējoša, radoša, modinoša. Sarkano salātu lapas ir vērtīgākas par zaļajām: sarkanajās ir vairāk antioksidantu. Tie palīdz cīnīties ar brīvo radikāļu molekulām, kas bojā šūnas, izraisot nopietnas veselības problēmas. Slimojot ir svarīgi krāsu uzņemt ar barību svaigā veidā. Ja kaite izpaužas ar karstumu, vēlams ēdiens, kas sastāv no vēsu toņu produktiem. Turpretī slimības, kas saistītas ar aukstumu, jāatvaira ar sārtas krāsas barību.
E. Goldmane strādā arī ar krāsu terapijas aparātu “Bioptron”: tas dod krāsainu gaismu, ar kuras palīdzību var dziedināt. Vajadzīgo krāsu var uzņemt, dzerot iepriekš ar attiecīgu krāsu 15–30 minūtes apstarotu ūdeni. Krāsu terapijā ietilpst mazgāšanās, ūdenim pievienojot slimībai atbilstošu krāsu, biežāk aromātiskas eļļas veidā. Mazgāšanās aromātiskas krāsas ūdenī nedrīkst pārsniegt 30 minūtes. ◆

Pieredze

28 vecumā nonācu pie dziednieka, un tas kardināli izmainīja manus dzīves uzskatus, pasaules uztveri. Ar šo brīdi sākās mans ceļš ezoterikā, tomēr praktizēt dziedniecību un ekstrasensoriku sāku 31 gada vecumā. Kopš 1992. gada komunicēju pārsvarā ar līdzīgi domājošajiem, ļoti reti kāds ir pasmīnējis par krāsu terapiju un netradicionālo medicīnu. Daži gadījumi gan pieredzēti ar mediķiem.
Ar krāsām sāku strādāt 1993. gadā. Prasmes apguvu pašmācības ceļā. Nozīme ir arī tam, ka manā dzimtas kokā pa tēva un mātes līniju ir bijuši dziednieki, kā arī manām akadēmiskajām zināšanām. Esmu studējusi: Rīgas Medicīnas institūta Vispārējās ārstniecības fakultātē, Lauksaimniecības akadēmijas Pārtikas tehnoloģijas fakultātē, Romas Pontifikālajā universitātē – reliģiju zinātnes, RPIVA – psiholoģiju. Pēc pamata izglītības esmu pedagogs. Sagatavotība veicinājusi praktisko pieredzi un arī manu 11 grāmatu tapšanu, no kurām trīs ir par krāsām.
                        Elita Goldmane, dziedniece

    uzziņai
◆ Varavīksnē saskatāmo septiņu krāsu skaidrojumus plaši aprakstījuši Pitagors un Paracelzs. 
◆ Krāsu terapija pamatojas uz fotoelektrības parādību, ko atklāja vācu fiziķis Heinrihs Hercs.
◆ Dāņu zinātnieks un ārsts Nilss Findsens 1903. gadā saņēma Nobela prēmiju par medicīniska satura darbu “Gaismas terapija”,
◆ Alberts Einšteins Nobela prēmiju saņēma par savu unikālo gaismas korpuskulāro teoriju, kurā pierādīja: gaismas plūsma sastāv no atsevišķām korpuskulām un enerģijas potenciāls ir atkarīgs no krāsas.
◆ ASV zinātnieks Ganešs izpētīja spektrohromo ainu, izveidoja savu klīniku, kurā ārstēja ar krāsām 20. gadsimta 50. gados

Kategorijas