Atzīst par vainīgu uzbrukumā policistam

2015. gada 27. novembris 00:00

950

Alūksnes rajona tiesā izskatīta krimināllieta pret alūksnieti Sergeju (vārds mainīts – red.) par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu - uzbrukumu Valsts policijas inspektoram, kuram konstatēti sejas sasitumi un deguna kaula lūzums. Spriedums paredz – vainīgs.
Alūksnes rajona tiesas 14.oktobra lēmums paredz atzīt Sergeju par vainīgu pēc Krimināllikuma 269.panta 1.daļas un piespriest 220 piespiedu darba stundas. No Sergeja par labu policistam Alūksnes rajona tiesa nolēma piedzīt 2000 eiro kā kaitējuma kompensāciju.

Viss - ģimenes konflikta dēļ
“Alūksnes Ziņās” šā gada martā rakstījām par gadījumu, kad 2014.gada septembrī Alūksnes policijas iecirknī tika saņemts ziņojums par izsaukumu no Sergeja mātes uz ģimenes konfliktu. Sergejs toreiz “Alūksnes Ziņām” stāstīja, ka starp viņu un sievu notikusi tikai skaļa vārdu pārmaiņa par to, ka sieva nepieskatījusi bērnu, pats toreiz bija lietojis alkoholu, bet vardarbības nebijis – kad atbrauca policija, mājās viss jau bijis mierīgi. “Ieradās divi policijas inspektori un sita mājas durvis. Sieva piegāja pie durvīm un uz policistu jautājumu par konfliktu atbildēja, ka tāda nav, norādot, ka viss ir kārtībā. Tad es piegāju pie durvīm kā no gultas cēlies: apakšbiksēs un apakškreklā, plikām kājām. Biju nobijies, jo nesapratu, kas notiek un kāpēc lauž durvis. Redzēju, ka viens no policistiem reāli laužas iekšā manā mājā. Kļuvu aizdomīgs, jo domāju – ko viņam vajag mūsu mājās naktī, jo konflikta taču nav. Nelaidu policistu iekšā, turklāt mums ir divi nepilngadīgi bērni, kuri arī bija mājās. Tad policists rāva vaļā durvis, un es viņam uzkritu virsū. Tad arī degunu salauza. Policisti man uzbruka, izrāva no mājas, spārdīja kājām, kad biju nokritis zemē. Mani bezsamaņā ielika policijas mašīnā – tādu pašu plikām kājām, apakšbiksēs un apakškreklā - un aizveda uz Alūksnes policijas iecirkni,” “Alūksnes Ziņām” stāstīja Sergejs. Konfliktā iesaistītais Alūksnes iecirkņa policists toreiz “Alūksnes Ziņām” atteicās komentēt notikušo sakot – lai lemj tiesa. Tagad arī pēc tiesas lēmuma viņš tomēr atturas no publiskiem komentāriem, tādēļ viņa viedokli mums neizdevās uzzināt.

Prokurore norāda uz
pretrunīgām liecībām
Gada garumā Alūksnes rajona tiesā notika vairākas atklātas tiesas sēdes, lietu skatīja tiesnese Sanita Vilciņa. Alūksnes rajona prokuratūras prokurore Sanita Ribaka, kura strādāja pie šīs lietas, tiesu debatēs pauda, ka Sergeja vaina izvirzītajā apsūdzībā ir pilnībā pierādīta un viņš tīši ar galvu iesitis policistam pa degunu. Prokurore norādīja, ka liecības, ko sniegušas Sergeja sieva un māte, ir nepatiesas un pretrunīgas, arī aculiecinieka liecība neesot uzskatāma par patiesu, bet policistu sniegtās liecības esot loģiskas.
“No lietas materiāliem redzams, ka pēc apsūdzētā uzbrukuma policistam pret viņu tika pielietoti speciālie paņēmieni: viņš tika nogāzts zemē un saslēgts rokudzelžos. Šāda policistu rīcība viennozīmīgi ir likumīga, ko apstiprina arī Iekšējā drošības biroja pārbaude un Ģenerālprokuratūras atzinums. Policijas darbiniekiem, saņemot izsaukumu, ka tiek sista sieviete, ir pienākums pārbaudīt saņemto informāciju un pārliecināties, vai iespējamajai cietušajai viss ir kārtībā. Savukārt apsūdzētā rīcība, ārdoties un kliedzot, necenzēti lamājoties un uzbrūkot policistam, viennozīmīgi ir sodāma, neņemot vērā paša, sievas un mātes centienus notikušo sagrozīt. Faktu, ka apsūdzētais ar pieri ir sitis policistam pa degunu, apstiprina gan viņa paša liecība par to, ka viņam uz pieres bijis puns, gan ir fiksēti miesas bojājumi aizturēšanas protokolā. Šajā gadījumā jāņem vērā arī apsūdzētā tiesiskā biogrāfija, jo viņš bijis iepriekš sodīts,” sacīja S.Ribaka. Prokurore rosināja apsūdzētajam piemērot 280 stundas piespiedu darba, bet kompensācijas apmērs esot apmierināms tiesas ieskatos.

Vai augstāka ticamības
pakāpe?
Advokāts Guntars Priedītis, tiesas sēdē analizējot pierādījumus, atzina, ka parasti tiesu praksē policijas darbinieku sniegtajām liecībām tiek piešķirta augstāka ticamības pakāpe, ņemot vērā, ka policists kā varas pārstāvis nav ieinteresēts lietas iznākumā. Šajā gadījumā augstāka ticamības pakāpe cietušā kā policista liecībā neesot piešķirama, jo policists ir arī cietušais un viņam ir personiska interese lietas iznākumā, tostarp mantiska, ko apliecina pieprasītā naudas kompensācija no vainīgā - 7000 eiro. “Likums “Par policiju” neparedz policistam tiesības personu bez jebkāda pamata paņemt no mājas un vest uz iecirkni kailām kājām, aizturēt izolatorā administratīvas procedūras ietvaros, no policijas puses tā ir pilnvaru pārsniegšana. Policista amats un formas tērps nepiešķir pilnvaras, varu, kas netiek pamatota ar konkrētu likuma normu. Apsūdzētā mājas sabojātās durvis policija pat neapsekoja. Turklāt cietušais prasa pārmērīgi lielu kompensāciju – tiesu prakse Latvijā liecina, ka līdzīgos gadījumos tas parasti ir apmēram 700 eiro,” atzina G.Priedītis.
Viņš norādīja, ka konkrētajā lietā prokuratūrā nav bijis vienprātības. 2014.gada 8.decembrī bija Alūksnes rajona prokuratūras prokurora Valda Vimbas lēmums par to, ka šajā procesā iegūtie pierādījumi ir pretrunīgi un kriminālprocess izbeidzams, bet Alūksnes rajona virsprokurors Vilnis Sliņķis, iepazīstoties ar kriminālprocesa materiāliem un nepiekrītot amatā zemāka prokurora lēmumā ietvertajai motivācijai, kā nelikumīgu atcēla V.Vimbas lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu un atjaunoja kriminālvajāšanu.

Nospriež - vaina pierādīta
Apsūdzētais Sergejs savu vainu inkriminētajā noziegumā tiesā neatzina. Novērtējot tiesas izmeklēšanā pārbaudīto un pirmstiesas izmeklēšanā gūtos pierādījumus, Alūksnes rajona tiesa nosprieda, ka apsūdzētā vaina ir pierādīta.
Tiesas spriedumā norādīts, ka tiesa tic policistu sniegtajām liecībām, jo tās ir konsekventas un viena otru papildina. Tiesas ieskatā konkrētajā gadījumā policijas darbinieku sniegtajām ziņām par notikumiem, kurus tie konstatējuši, pildot dienesta pienākumus, ir piešķirama augsta ticamības pakāpe. Tiesa par nepamatotiem un pretrunīgiem uzskata apsūdzētā apgalvojumus, ka aizturot policijas darbinieki spārdījuši viņu ar kājām, ka aizturēšanā ilgāku laiku pavadījis bez apģērba, apaviem, ka ticis pazemots policijas iestādē. Tāpat tiesa par nepamatotām un neobjektīvām uzskata apsūdzēto aizstāvošo liecinieku sniegtās liecības: kā esot redzams no Valsts policijas pārbaudes materiāliem, ko vēlreiz pārskatījusi Ģenerālprokuratūra, pierādījumu šādiem apgalvojumiem neesot un tie nav gūti arī tiesas izmeklēšanas laikā. Minēto liecinieku stāstījumu, tāpat kā apsūdzētā stāstīto, tiesa vērtē kā vēlmi mazināt apsūdzētā nodarījumu.

Kur paliek fiziskās sāpes?
Advokāts G.Priedītis, komentējot Alūksnes rajona tiesas spriedumu, atzīst - tiesa ir veikusi korekcijas apsūdzētā interesēs, jo policista pieprasītās kompensācijas apmērs ir mazināts par 5000 eiro, panākot mantisku ieguvumu apsūdzētajam, tomēr esot lietas, kas šajā tiesas spriedumā nav pareizas.
“Kriminālprocesa likumā ir noteikti kritēriji, pēc kuriem tiesai jāvadās, nosakot kompensācijas apmēru. Šajā spriedumā tiesa, manuprāt, bez jebkāda likumīga pamata šos kritērijus ir patvaļīgi palielinājusi. Spriedumā teikts, ka tiesa ņem vērā arī apsūdzētā iespējas atlīdzināt nodarīto kaitējumu, jo apsūdzētajam piederot divi nekustamie īpašumi un viņš strādā algotu darbu. Nav nozīmes tam, vai persona strādā – nestrādā, vai personai ir – nav īpašumi saistībā ar kompensāciju, ko cietušais saņem no vainīgā par kaut kādu nodarījumu. Tad jau sanāk, ka persona tiek vērtēta pēc mantiskā stāvokļa: ja pa degunu sitīs bagāts cilvēks, cietušais būs tiesīgs saņemt lielāku kompensāciju; ja pa degunu sitīs nabags, kuram nav darba, – tad mazāku?! Šāds kritērijs nav ietverts ne likumā, ne tas ir pareizs pēc būtības – šī atsauce ir aplama. Tajā pašā laikā ir aizmirsta nianse, kas, manuprāt, būtu svarīga: tiesa min policista psiholoģisko diskomfortu, negatīvās emocijas, ierobežotās iespējas piedalīties sporta aktivitātēs salauztā deguna dēļ, bet tas nav pamats, lai cilvēkam tiktu piešķirta kompensācija. Kompensāciju piešķir par nodarītām fiziskām sāpēm – par to ir tiesības prasīt kompensāciju. Šajā situācijā no policista puses nebija ne pierādījumu, ne arī viņš prasīja tiešos zaudējumus, piemēram, kas saistīti ar ārstēšanos, darba nespēju – viņš prasīja tikai morālo kompensāciju. Kur tad paliek sāpes, jo tas jau bija galvenais...” vērtē G.Priedītis.

2000 eiro ir par daudz
G.Priedītis uzsver, ka savā spriedumā par kompensācijas apmēru Alūksnes rajona tiesa ir atsaukusies uz tiesu praksi, neminot konkrēti citas tiesas spriedumu, savukārt G.Priedītis kā piemēru min nesenu pašas Alūksnes rajona tiesas spriedumu, kas tika pārsūdzēts Vidzemes apgabaltiesā, kurā arī Sergejs ar savu aizstāvi pārsūdzēs Alūksnes rajona tiesas lēmumu.
“Man ir pārliecība, ka Vidzemes apgabaltiesa šos 2000 eiro nepiespriedīs un summu samazinās. 2014.gadā bija Alūksnes rajona tiesas lēmums par kautiņu starp diviem vīriešiem estrādē, kur arī vienam tika salauzts deguns, turklāt smagākā formā, jo palika komplikācijas – šķībs deguns, kā nebija šajā gadījumā. Nosakot morālās kompensācijas apmēru, Vidzemes apgabaltiesa ņēma vērā, ka sejas sasituma un deguna kaula lūzuma rezultātā cietušajam tika nodarītas sāpes un fiziskas ciešanas, iegūtās traumas rezultātā cietušais samērā ilgu laiku bija darba nespējīgs, ka miesas bojājumi cilvēkam tika nodarīti publiskā vietā daudzu cilvēku klātbūtnē, kā arī cietušais kādu laiku pēc notikuma izjuta psiholoģisku diskomfortu saistībā ar asins izplūdumiem ap acīm. Savukārt policista gadījumā publiskums vispār izpalika, jo tas notika apsūdzētā mājas pagalmā. Toreiz Vidzemes apgabaltiesa atzina, ka cietušā pieprasītā morālā kompensācija ir samazināma un nosakāma 700 eiro apmērā. Tas ir konkrēts piemērs, turklāt analoģiska situācija. Ja tādos apstākļos noteica 700 eiro, tad policista lietā tas varētu būt vēl mazāk – 2000 eiro ir par daudz! Turklāt policists nav nejaušs garāmgājējs – pildot dienesta pienākumus, darbs vienmēr saistās ar zināmiem riskiem, ar to jārēķinās,” uzskata G.Priedītis.

Lēmumu pārsūdzēs
apgabaltiesā
G.Priedītis vērtē, ka šis ir klasiskais strīds par pierādījumu izvērtēšanu. Apelācijas motīvs šādos gadījumos saistīts ar norādi, ka pirmās instances tiesa nav pareizi izvērtējusi pierādījumus.
“Šajā situācijā Alūksnes rajona tiesas nostāja ir diezgan vienkārša – netic vispār ne apsūdzētajam, ne viņa radiniekiem, viņu liecības uzskata par nepamatotām un neobjektīvām, lai gan no sprieduma nav saprotams, vai šīs liecības kopumā ir neobjektīvas vai tikai kādā no aspektiem. Neatbildēts un neiztirzāts paliek arī jautājums par apsūdzētā spārdīšanu ar kājām, aizvešanu kailām kājām uz iecirkni. Šis stāsts paliek arī bez cita loģiska turpinājuma – ja jau šie liecinieki, kuri ir brīdināti par apzināti nepatiesu liecību sniegšanas sekām, tiesas skatījumā sniedz nepamatotas liecības, tad jau jābūt tiesas blakus lēmumam ar lūgumu uzsākt procesu un saukt lieciniekus pie atbildības pēc Krimināllikuma 300.panta par apzinātu nepatiesu liecību sniegšanu! Turklāt nav jau tikai viens liecinieks, bet vairāki, un ir arī rakstveida pierādījumi tam gan aizturēšanas protokolos, gan atsevišķos izmeklēšanas darbības protokolos par apsūdzētā punu pierē, sūdzības par sāpēm ribu apvidū, kā viņš apģērbts – šo tiesa vispār nav vērtējusi, pasakot, ka netic un viss,” saka G.Priedītis. Viņš norāda, ka apelācijā tiks apsūdzēts arī tas fakts Alūksnes rajona tiesas lēmumā, ka policista liecībai piešķir augstāku ticamības pakāpi, lai gan šajā lietā viņš ir tiešais mantiskā labuma guvējs.
“Kopumā šis Alūksnes rajona tiesas lēmums nerada priekšstatu par objektīvas patiesības noskaidrošanu,” secina G.Priedītis. ◆

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Atzīst par vainīgu uzbrukumā policistam

Kategorijas