Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Logo

Izveido kalkulatoru diferencētā neapliekamā minimuma ietekmes aprēķināšanai saviem ienākumiem

Evija Kropa, Swedbank Finanšu institūta eksperte
Lietotāju raksti

2015. gada 30. novembris 16:02

271

No nākamā gada plānots ieviest diferencēto neapliekamo minimumu. Pamatā tas paredz, ka mazo algu saņēmēji saņems mazliet vairāk, bet lielāku ienākumu saņēmēji – mazliet mazāk. Swedbank Finanšu institūts izstrādājis kalkulatoru, kas iedzīvotājiem palīdz novērtēt diferencētā neapliekamā minimuma ietekmi uz savu budžetu. Kalkulators pieejams www.manasfinanses.lv, ļaujot ikvienam modelēt pieņemto likuma grozījumu ietekmi uz savu darba algu.

“Plānotā diferencētā neapliekamā minimuma ieviešana faktiski nozīmē pakāpenisku pāreju uz sistēmu, kad neapliekamais minimums netiek piemērots ik mēnesi, bet gan reizi gadā. Tas nozīmē, ka tie strādājošie, kuri reizi gadā iesniegs ienākumu deklarāciju, varēs saņemt atpakaļ pārmaksāto nodokļu daļu. Vērts uzsvērt, ka pēdējos gados Valsts ieņēmumu dienests (VID) padarījis deklarāciju iesniegšanas procesu iespējami ērtāku un lietotājam draudzīgāku. To iespējams paveikt mājas apstākļos, ja vien ir interneta pieslēgums un pamata prasmes pārvaldīt savu internetbanku,” stāsta Evija Kropa, Swedbank Finanšu institūta personīgo finanšu eksperte.

“Šāda pāreja no iedzīvotājiem pieprasa arī sava budžeta plānošanas horizonta “pagarināšanu,” jo rosina savus ienākumus plānot ne tikai mēneša, bet gan gada griezumā. Latvijas iedzīvotājiem šis varētu būt pietiekami liels izaicinājums, jo, kā to rāda Swedbank veiktais Latvijas Vērtību pētījums, savas finanses cilvēki visbiežāk plāno tieši mēneša griezumā (35%). Tikai nepilni 15% šobrīd plāno savus ienākumus gada griezumā,” uzsver Reinis Jansons, Swedbank Finanšu institūta vadītājs.

Piemērs I - minimālās algas saņēmējs
Jānis ik mēnesi “uz rokas” saņem 265,34 eiro lielu minimālo algu un vēl nav nodibinājis ģimeni, kurā būtu mazi bērni. Līdz ar plānoto minimālās darba algas palielināšanu, nākamajā gadā viņš ik mēnesi “uz rokas” saņems par 6,90 eiro vairāk, palielinot savu ikmēneša budžetu līdz 272,24 eiro. Savukārt, sākot ar 2017.gadu, ikmēneša ienākumi samazināsies par 3,45 eiro līdz ar samazinātu ik mēnesi piemēroto neapliekamo minimumu. Tajā pat laikā, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, 2017.gadā Jānis varēs saņemt pārmaksāto nodokļa daļu 69 eiro apmērā. Savukārt, iesniedzot deklarāciju 2021.gadā, atgūstamā summa būs jau 441,60 eiro, kas faktiski nozīmē iespēju nodrošināt sev tā dēvēto “13.algu” un ir pietiekami liels stimuls reizi gadā pielikt nedaudz pūļu.

Piemērs II – vidēju ienākumu saņēmējs
Pēteris vēl nav nodibinājis ģimeni, kurā būtu mazi bērni un “uz rokas” saņem vidējus ikmēneša ienākumus 568,57 eiro apmērā. Nākamgad viņa ienākumi būs tādi paši kā pērn, tomēr, tāpat kā Jāņa piemērā, no 2017.gada arī Pēterim jārēķinās ar nelielu ikmēneša ienākumu kritumu. Iesniedzot deklarāciju, 2017.gadā Pēteris varēs saņemt pārmaksāto nodokļa daļu nedaudz virs 20 eiro. Ar katru nākamo gadu atgūstamā summa pieaugs, līdz 2021.gadā tā sasniegs 297,23 eiro.

Piemērs III – augstāku ienākumu saņēmēja
Ieva, kura šobrīd ik mēnesi “uz rokas” saņem 844,23 eiro, 2016.gadā saņems tādus pašus ienākumus kā iepriekš. Savukārt sākot no 2017. gada viņas ikmēneša ienākumi tāpat kā Jānim un Pēterim saruks par 3,45 eiro. Iespēja saņemt pārmaksāto nodokli Ievai būs tikai sākot ar 2020.gadu, tomēr tas nekompensēs ikmēneša ienākumu samazinājumu.

Vērts atzīmēt, ka tiem, kuru ģimenēs aug mazi bērni un kuru ienākumi ir tuvāki zemākajam algu līmenim, šīs izmaiņas nozīmēs samērā nebūtisku vai nekādu uzlabojumu. Ienākumu deklarācija faktiski būs jāiesniedz, lai atgūtu ikmēneša algas samazinājumu. Tajā pat laikā tieši ģimenēm ar bērniem vērts pievērst uzmanību tam, ka no nākamā gada par attaisnotajiem izdevumiem tiks uzskatīti arī izdevumi par bērnu interešu izglītību. Tātad izdevumus par bērnu apmeklētajiem pulciņiem vecāki varēs iekļaut savā 2017.gada deklarācijā un saņemt atpakaļ nodoļu atmaksu. Taujāti par to, vai varētu izmantot šādu iespēju, mūsu aptaujā apstiprinošu atbildi sniedza 82% vecāku.

Kategorijas

Kategorijas