Mazā gaismas pils svin jubileju

2015. gada 4. decembris 00:00

1916

Alūksnes pilsētas bibliotēka šogad svin 120 gadu jubileju. Par godu tai bibliotēkas telpās iekārtota novadpētniecības izstāde par iestādes vēsturi un norisēm šo gadu laikā, organizēta tikšanās ar kādreizējiem darbiniekiem, lai uzklausītu atmiņu stāstus.
Alūksnes pilsētas bibliotēka šogad atzīmē 40 gadu jubileju, kopš darbojas pašreizējā ēkā Lielā Ezera ielā 24, bet pati ēka - 120 gadu pastāvēšanas jubileju, jo celta 1895.gadā. Nesen bibliotēkā notika atmiņu stāstu pasākums “Bibliotēkas stāsts”, kurā kādreizējā bibliotēkas direktore Eljo Klinte un bibliogrāfe Aija Plūme dalījās atmiņās par darba gados piedzīvoto. Nelielu ieskatu ēkas vēsturē sniedza pašreizējā bibliogrāfe Maija Semjonova.

Celta kā skolas ēka
Tagadējā bibliotēkas ēka 1895.gadā celta Alūksnes draudzes skolas vajadzībām – skola tur bija līdz 1938.gadam. Pēc administratīvā iedalījuma 1895.gadā Alūksne bija miests. Toreiz Alūksnes draudzes teritorijā ietilpa Alūksne, Alsviķi, Anna, Lāzberģis, Kalnapededze, Mālupe un Beja.
“Pirms tam ēkas būvēja no koka, bet tieši tolaik parādījās modernāki, izturīgāki celtniecības materiāli – sarkanie ķieģeļi, no kā būvēta arī mūsu bibliotēkas divstāvu ēka. Toreiz tur bija gan internāta telpas bērniem no pagastiem, gan ķēķis un telpas mācībām, dzīvoklis skolotājam. 1935.gadā skolas pārzinis rakstījis, ka ēkā viena skolotāja dzīvoklis, ēdamās un guļamās telpas pārvērstas par klasēm, jo skolēnu skaits palielinājās, un vēlāk daļa skolēnu pat mācījās ēkā, kur tagad Latgales ielā ir “Slišiņu” gaļas veikals. Skolēnu pienākums bija no agra pavasara aprīlī līdz septembra beigām strādāt skolas dārzos, kas bija turpat pie ēkas, lai sagādātu iztiku kopgaldam. Tur auga ogulāji, augļu koki, bija pat bišu drava. Tās bija nosauktas kā darba stundas – ziemā to vietā notika dziedāšana. Bija noteikts: ja vecāki nenodrošinās vai kaut kādā veidā aizkavēs skolēnu piedalīšanos lauciņos, vecāki var saņemt sodu. Šodien kas tāds mums nav iedomājams...” stāsta M.Semjonova.

Ēkā – Skolotāju nams
1920.gadā draudzes skolu pārsauca par 2.pakāpes pamatskolu, skolai gadu laikā nosaukumi mainījušies vairākkārt. Tā kā skolai ēkā bija kļuvis par šauru un daļa mācību telpu bija izvietotas citur pilsētā, 1934.gadā apstiprināja jaunas skolas projektu – 1938.gadā durvis vēra jaunā skola, ko uzbūvēja turpat blakus (tagadējā Alūksnes pilsētas sākumskola). Veco skolas ēku turpināja izmantot skolas vajadzībām. Tur dzīvoja rokdarbu skolotājs, notika praktisko darbu stundas zēniem, bija iegādāti moderni darbgaldi. Ēka necieta 1940.gada 5.jūlija Alūksnes ugunsgrēkā, lai gan ugunsgrēka izcelsmes vieta bija netālu. Pēc ugunsgrēka vecā skolas ēka uz laiku bija kā patvērums daļai alūksniešu, kas toreiz palika bez mājām. Pēc Otrā Pasaules kara ēkā izveidoja Skolotāju namu – Latvijā pirmo kultūras un izglītības centru, kur notika dažādi pasākumi, mēģinājumi dziedātājiem un dejotājiem, organizēja literārās tiesas, notika dažādu pulciņu nodarbības. No sešdesmito gadu beigām tur bija Komunistiskās partijas Alūksnes rajona komitejas telpas. Alūksnes bibliotēka šajā ēkā tika iekārtota 1975.gadā un atrodas joprojām.

Grāmatas – par kapeikām
E.Klinte stāstīja par darbu bibliotēkā padomju varas gados un Latvijas neatkarības atgūšanas laikā. Agrāk Alūksnes bibliotēka bijusi rajonā kā galvenā iestāde, bet pagastu bibliotēkas – tās filiāles. Kad Alūksnē uzcēla administratīvo ēku un tur pārcēlās partijas rajona komiteja, telpas piešķīra Alūksnes pilsētas bibliotēkai, kas līdz tam bija izvietota Alūksnes Jaunajā pilī.
“Alūksnes bibliotēkas darbinieki gādāja par grāmatu iepirkšanu visām bibliotēkām, pēc tam nosūtot tās uz pagastiem. Jāatzīst – toreiz grāmatas maksāja daudz lētāk. Varējām bibliotēkai nopirkt pat vairākus vienas grāmatas eksemplārus, jo, piemēram, bērnu grāmatas maksāja kapeikas! Bibliotēka bija kā kultūras centrs – kādus tik pasākumus nerīkojām! Ja tagad, piemēram, noformējot izstādes, gandrīz visu rakstām datorā, tad toreiz Alūksnes bibliotēkā bija savs mākslinieks-noformētājs. Viņa pienākumos bija vajadzības gadījumā veidot noformējumu arī pagastu bibliotēkām. Šos pienākumus veica tagadējā Alūksnes pilsētas bibliotēkas Bērnu literatūras nodaļas vadītāja Dzidra Bauere,” atceras E.Klinte.

Radīja savus palīglīdzekļus
A.Plūme stāstīja, ka viņas pienākumos bija apkalpot lasītājus un sniegt bibliogrāfiskās uzziņas, atbildēt uz lasītāju jautājumiem, jo “mīļās “google.lv” toreiz nebija”. Kad A.Plūme strādāja bibliotēkā, bija pavērsiens, jo darbā bija jāsāk izmantot datortehniku.
“Pirms interneta funkcijas, ko tagad daudziem veic “google.lv”, mums viss bija jāveic ar savām smadzenēm. Mums bija savi palīglīdzekļi – kartotēkas, kurās uz īpašām lapiņām izrakstījām rakstus no preses materiāliem, kas mums palīdzēja sniegt lasītāju pieprasītās uzziņas. Veidojām kartīšu katalogus, novadpētniecības fondu daudzās mapēs par mūsu pilsētu, cilvēkiem un vēsturi. Bibliotekāra darbs gadu gaitā ir mainījies, bet funkcija strādāt ar grāmatām, manuprāt, bibliotēkai nekad nezudīs. Bibliotēka visos laikos ir bijusi arī informācijas centrs,” atzina A.Plūme.

“Man, lūdzu, Faustu Gēti!”
Alūksnes bibliotēkā vienmēr bijis ļoti labs kolektīvs. “Visi kolēģi ir erudīti, zinoši, orientējas savā darbā, neviens apmeklētājs netiek aizraidīts, neatradis atbildi uz sev svarīgo jautājumu. Manuprāt, tas ir liels sasniegums, ka bibliotēka laika gaitā ir mainījusies, vienmēr sekojusi līdzi visam jaunajam,” sacīja A.Plūme. Darba gados piedzīvoti arī kuriozi, jo lasītāju uzdotie jautājumi ir ļoti interesanti. “Skolēniem parasti bija jautājums: “Man, lūdzu, kādu latviešu autora grāmatu, kas ir ļoti, ļoti īsa.” Reiz atnāca vidusskolēns un jautāja: “Man, lūdzu, Faustu Gēti. Bet kurš viņam ir vārds un kurš – uzvārds?” Visiem zināms, ka Gētem ir darbs “Fausts”. Ir bijis, ka jautā: “Vai jums ir kāds romāns?” Saproti, kā gribi. Ir bijis, ka aizmieg lasītavā...” atceras A.Plūme. Viņa ir pārliecināta, ka saikne ar bibliotēkas lasītājiem, viesiem ikvienam darbiniekam ir daudz devusi, jo no katras šādas tikšanās reizes bibliotekārs iegūst daudz ko sev.
Pērn izdota grāmata “Latvijas mazās gaismas pilis” par 59 Latvijas bibliotēkām. To šķirot, Alūksnes pilsētas bibliotēkas aprakstu tā arī neatradām, jo izrādās, ka grāmatā rakstīts tikai par bibliotēkām, kas atrodas izremontētās un mūsdienīgās telpās. Jācer, ka arī Alūksnes mazā gaismas pils pie tādām tiks tuvāko gadu laikā. ◆

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Mazā gaismas pils svin jubileju

Kategorijas